Šodien visu dienu sabiju dubļu pasākumā... vai,piedodiet,nē - konkūra sacensībās Talsos. Diena iesākās visnotaļ daudzsološi ar braucienu mašīnā un gudru spriedelēšanu,ka beidzot būs kādi normāli mači,kas neievilksies līdz naktij un tādi,kur katrā maršrutā nebūs pa kādiem 30 dalībniekiem. Laimīgi aizbraucām galā.Mute atvērās... un ciet netaisījās. Uz 80 cm - apmēram 45 dalībnieki, uz 100 cm arī un uz 115 cm - 12 dalībnieki.Nu ko-izskrēju parādi,lai aplūrētu šķēršļus un tad no apmēram 13:00 - 16:00 [kurš idiots izdomāja taisīt 80 cm ar pārlekšanu?] Čū vienkārši tika staidzināts pa pļaviņu līdz vemšanai. Laiciņš visnotaļ normāls - ne lietus, ne arī karsts.Nu tā ok. Sāku sildīties - kaut ko parikšoju blā blā. Apkārt sāka rēgoties melni mākoņi. Un, protams - tad kad leca kaut kāds padsmitais dalībnieks[es biju 21ā],tad sāka nenormāli gāzt un uznāca vājprātīga krusa. Iesildes laukums pāris minūšu laikā kļuva par peļķi,kuras vidū kaut kur daži šķēršļi mētājās.Man visas drēbes līdz ādai slapjas, nabaga zirdziņš izmircis caur visu segu. maršrutā nabags baidījās lekt - ka uz acīm nenomaucas - kaut kādus 3 tā vienkārši nogāza [lai gan naw jaw nekāds dižais gāzējs]. Nu neko. Tad pagāja vēl kādas stundas. Un ap kādiem pus7 beidzot sākās 115 cm maršruts. Pie dubļiem,kas bija visur - pie kājām, uz nagafkām, pat uz Čū muguras - jau bija pierasts. Likās diezgan normāli lēkšot un lekt pa ūdens peļķi. Maršrutu sāku lekt baigi cerīgi [otrajā maršrutā vienmēr vieglāk] - pirmos 2 pārleca perfekti, tad es pēkšņi aizmirsu kur ir 3 šķērslis, sāku bolīties apkārt [kaut kā jaw atradu un pārlecu], tad man pazuda 4tais [to arī atradu un pārlecu] un tad man pazuda arī 5tais... njā un to es vairs neatradu... skatos un vispār neko nesaprotu,ne kas man jālec, ne uz kuru pusi jāgriež.. vispār nekas. Pacēlu roku. Izgāju no laukuma un tā kā daune skatos un joprojām nesaprotu,kas man bija jālec. Pilnīgs prāta aptumsums. Laikam nervi nepavilka. Njā,tālāk man nācās uzklausīt,kāda es esmu daune, muļķe,idiote un sazin kas tik vēl ne.Apraudājos - kur nu bez tā. Rijot iekšējās asaras, kaut kā sačammājāmies un sākām ceļot uz māju pusi - apmaldoties pa kaut kādiem apvedceļiem, izmetot Vitāru Lejniekos utt. Nu jā - un ap kādiem pus 12 tagad beidzot tiku mājās. Pārgurusi, dubļaina un dusmīga uz sevi.

Secinājumi par šo dienu sekos...

Neko, neko - es tāpat vien.