Aizbraucām. Apskatījos maršrutu - elementārs ["briesmīgākais" bija 2 svjazkas - uz 5 un 4 tempiem.] Šķēršļi tādi mazi mazītiņi un tikai no kārtīm [nebija nekādas kastes wai tml.šausmas]. Tad izlādējām zirgus - Tija tika gandrīz nogalināta ar mīļu Čū palīdzību. Iesildē sāka kaut ko padloties [jaunais šodienas izteiciens]. Gandrīz norāwām uz sejas - pamats bija vienkārši briesmīgs - nežēlīgi slīdēja.

Uzgāju uz laukuma [bļē,protams,biju pati pirmā. besī.] - Čū protams sāka atkal kratīties un tirināties - tipa tēloja,ka nenormāli pārbijies līdz nāvei. Pirmos 2 pārleca labi. Gāja lekt arī trešo un.. protams,pie pašā šķēršļa vienkārši nobremzēja tā ka maz nelikās. Tad vēl vienu zoku uzmeta uz to pašu. Pārējo izleca labi [dažās vietās tikai kājas krustoja.kā vienmēr]. Atzīmi kaut kādu dabūju, laikam 5,6 - 2=3,6. nožēlojami. Šoreiz dīvainā kārtā nebiju dusmīga uz sevi itin nemaz - darīju ko varēju. Šoreiz toč mīļais dzīvnieks pacentās mani nokaitināt.Labi ka bija tāds jauks,mazs cilvēciņš kā parodija kurš viņu ātri aizvāca no manām acīm - citādi toč būtu saspārdījusi viņu.

Tad bišku pasēdēju, padzēru sulu un nomierinājos. Un apsvilināju saulē plecus.:)

Sāku sildīties otrajam maršrutam. Lec 2.dalībnieks [es biju 5tā pēc kārtas],paskatos sev uz kāju un secinu,ka man špora salūzusi uz pusēm. Kā var salūzt tik vienkārši metāla špora??? Man uzreiz panika - pēc 3 minūtēm jālec, a man nav šporu.Staigāju apkārt bļaudama,līdz atradās superīgā maira,kura mežonīgā ātrumā aizskrēja uz mašīnu un atstiepa savējās. Uzliku, ātri uzlecu mugurā un skrēju lekt.Knapi, knapi paspēju. būtu pusminūti vēlāk tad varētu pateikt 'čau!' lekšanai.

Otro maršrutu izleca labāk. Maira pastāstīja piečakarēšanas stratēģiju. Izdevās.Ja neskaita to,ka nenormāli skrēja, bet man jau neļāva baigi traki turēt. Rezultātā kādus 3 laikam noslaucīja. vienkārši nepamanīja,ka tur kaut kas lecams - mazs un no supertievām kārtiņām. It kā jau Maira teica,ka bija labi, bet kaut kā pašai nepatika galīgi.

Vēlāk mans mīļais dzīvnieks gandrīz aizbēga nezināmā virzienā. Izdomāja,ka viņam nekad nekas nav bijis galvā - nevarēju nekā uzlikt apaušus - nācās izjaukt pa detaļām,lai vispār kaut kā.

[Es nemaz neizplūdīšu tādos sīkumos,kā piemēram - man ir ntie zilumi, asiņaina mugura un vēl šādi tādi "sīkumi". Šķiet,ka mans sīkais krupis laikam bija izdomājis mani iznīcināt. Pawisam. Liperbērns debīlais.]

Atbraucu mājās netīra [jaunās,smukās bikses vairs toč nav baltas], dusmīga [prieks vismaz,ka ne uz sevi - tā ir vēl sliktāka sajūta] un nogurusi.. Piekāru salauzto šporu pie lampas. Lai stulbāk.

30-48=-18 bļēēē.