Lai arī ir tikai piektdiena, manas paģiras ir graujošas. Tiesa gan, tieši precīzi pirms gada bija šausmīgākas.
Tagad mani vajag saudzēt, mīļot, paijāt, dzirdināt ar boržōmu, barot ar garšīgumiem, žēlot un mīlēt. Māsa kaut kad drīz nesīšot man ūdeni.
Vienu no diviem apmeklējamajiem pasākumiem es izlaidīšu, nevaru aizbraukt uz EV dārza svētkiem - dzimšanas dienu. Nebūs tur nekādas jēgas no manis un nav ko rēgoties šitādā stāvoklī. Cerams, ka vismaz uz Tesas koncertu varēšu aiziet.

Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/289958.html

Galīgi pavisam neizgulējusies, smilšaina, noputējusi un vispār netīra kā cūka, pārgurusi kā suns un vēl pie tam ar nospermotu vēderu - kas tā ir?

(BEIDZOT MĀJĀS!)

Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/289582.html

Pamodos garos blondos matos un siltos apskāvienos.

Jau biju paguvusi aizmirst, cik jauks, foršs, ērts un patīkams ir mans igauņu draudziņš un to, cik ļoti fōōōōōōrši ir ar viņu bučoties, mīlināties un, nū, tur dažādas lietas.
Viņa aizbraukšana mani saskumdināja.

Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/289142.html

Ja neskaita to, ka laukumā pamatīgi notizlojos ar zirga vadīšanu.
Pēc tam sekoja mana pirmā īstā izjāde mežā un tas bija lieliski. Savukārt pēc zirgošanās inese_tk vēlējās atklāt peldsezonu un mēs pa tumsiņu devāmies uz upīti maziņā vakara peldītē.
Tagad vēlos atpūsties.
Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/288333.html

Sen neesmu neko rakstījusi un pie vainas tam ir laika trūkums, slinkums un - pats galvenais -  poģiru trūkums.
Esmu ierāvusies notikumu mutulī un kļuvusi par gandrīz vai nenormāli apzinīgu pilsoni - strādāju, mācos, nedzeru* un NODARBOJOS AR SPORTU, apciemoju radus, un reizēm pat tiekos ar draugiem.

Par draugiem runājot - mums ar māsu ir atgadījies kas šausmīgs. Mūsu mīļais, labais, jaukais draugs V., manu mājas tusiņu zažigala un trešdienas dzeršanu biedrs, gandrīz vai ikdienas ciemiņš un seriālu kopanjōns, metala klausīšanās un vakariņu gatavošanas kolēga - viņš ir pārcēlies uz dzīvi citā rajonā un mūsu ikdienas draudzība un čupošanās ir kļuvusi neiespējama. Abas pārdzīvojam dziļas skumjas un vakaros pa kluso raudam spilvenā.
Apsvērām komūnas biedra vakances izsludināšanu, pat izvirzījām kritērijus, kādam jābūt jaunajam biedram (vai biedriem), bet, šķiet, ka varētu būt ļoti grūti tādu atrast un mums sākumā jātiek galā ar savām skumjām.

Par priecīgākām lietām runājot, es taču jums aizmirsu pastāstīt graujošu stāstu par to, kāpēc man vannas istabā vairs nav aizkaru.
Vienu nakti pie manis atbrauca kāds jaunaiscilvēks. Tas, protams, ir vispārzināms fakts, ka man reizi pa reizei gadās kopā ar kādu iet dušā. Kā gadījās, kā ne, jaunaiscilvēks pamanījās no vannas izgāzties, pa ceļam iepīties aizkaros un, guļot nekustīgi uz grīdas, turpināt sev liet virsū ūdeni no dušas. Neuztraucieties, izdzīvoja.
Māsa par šito pēcāk pajautāja, vai viņš pēc tās reizes vēl ir braucis ciemos un, ziniet, NĒ! :D

__________
*Bet tas nenozīmē, ka es nedzeru.

Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/287914.html

Šodien pirmo reizi mūžā braucu ar Daugavpils ekspresi, lai varētu iemēģināt   izdaudzināto vilciena vaifaju un lai pa tumsu nebūtu jāblandās gar cietumu.

Biļešu kasiere izrādījās ļoti vēlīga un pēc žēlabaina lūguma izkārtoja man vietu ar seju braucamajā virzienā, vien nosakot, ka pie loga gan nebūšot. Kas ta man, ka tik nav ar muguru pa priekšu jābrauc.
Iekāpu savā vagonā, sameklēju savu vietu un izrādījās, ka mans ciešākais ceļabiedrs būs kāds tīri simpatisks jaunēklis. Nepagāja necik ilgs laiks, kad mēs jau sākām runāties, pāris reižu gājām divatā iespundēties tualetē (pēc rindā stāvošo sejas izteiksmēm varētu padomāt, ka mēs tur nesmēķējām), vārdsakot, īsinājām viens otram ceļā pavadāmo laiku.
Daugavpilī sanāca tā, ka viņš mani pavadīja līdz pašām tām namdurvīm kurās man bija jāiet iekšā (lai nakšņotu  apartamentos). Sākumā mūs ar automašīnu no stacijas veda kāda viņa draudzene, bet pēc tam viņš palīdzēja uzmeklēt man vajadzīgo māju, jo, kā mēs noskaidrojām jau vilcienā, tas esot gandrīz kaimiņos viņa dzimtas apartamentiem.
Nekāda turpinājuma šim daudzu sakritību un likteņa pavērsienu vadītam stāstam nav, bet, kā mēs ar I.D. jau paspējām izsmieties, ka vajadzības gadījumā gan jau atkal netīšām ar viņu satiksimies.

Ā, tam jaunēklim vēl īsti nav divdesmit gadu un vilcienā vaifajs tā arī nekad nepieslēdzās, par ko es noteikti sūdzēšos!
Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/287289.html

Atkal man neizdevās vienkārši aiziet uz koncertu un pēc tā rātni doties mājās.
Šķiet, tas bija izlemts kaut kādās likteņa grāmatās, maiju kalendārā, Nostradāma un Vangas pareģojumos, un iztirzāts pie vadošajiem orāluliem - māsa, kurai bija mani jāpieskata un jāneļauj iekulties kārtējos piedzīvojumos, pa ceļam uz Aptieku sajutās tik slikti, ka pavadījusi tur minūtes piecas, aizbrauca mājās ārstēties. Es, protams, paliku, izdzēru divus aliņus, izpriecājos par Rūsas uzstāšanos un pēc koncerta devos satikties ar kādu jaunēkli, kuram mājās īsti negulējās. Pasēdējām citā krogā, iedzērām vēl dažus dzērienus un devāmies pie manis, pa ceļam apmeklējot veco labo Blaumaņielas pagraba bodīti.
Mājās, protams, dzērām iegādātos sidrus, rijām pasūtīto picu un pašā finālā (atkal jau apmēram tad, kad man būtu jāsāk iet uz darbu) mazliet arī nodarījām seksu.

Atkal jau cīnos ar miegu un tādām kā paģirām. Bet arī brīvai meitenei vismaz pa retam vajag seksu!

Rakstu no grab.lv http://digna.grab.lv/286388.html