sapņu pils.

Man netīk pierdināt un tapt pieradinātai, bet ir kāds cilvēks, kurš palēnām sāk sasniegt šo stadiju, kad es kļūstu pakļāvīga un maiga.

Ā, un vēl ir kolēģis, kurš mani ir pieradinājis pie kopīgām pīppauzēm, kafijošanas un smiekliem.


Bet morāli es vēl joprojām esmu nesasniedzama.

Te palasot dažu cibiņu gastronomiskās apspriedes nolēmu kā šī nedēļas nogale būs tā kuras laikā es stāvēšu pie plīts, kā vecajos labajos laikos - cepšu un vārīšu. Un saaicināšu draugus ciemos.

Un vispār, jau šodien jānopērk gaļa un jāsamarinē, lai ievelkas.