Manas dvēseles retrospekcija.

20. Augusts 2010

15:55

Apgriezis matus! Neminēja ne vārda par to. Ieraudzīju, apmulsu, skatījos, skatījos, secināju, ka nav tik īsi kā bija citā reizē, bet tik un tā īsi. Bet ir normāli. Viņam ar tādu īsumu noteikti būs vieglāk. Bet kaut kā jocīgi man tik un tā. Pirmoreiz, kad Viņš paziņoja, ka griezīs matus pavisam nost, mjā, tad viņam vēl bija tie garie pāri plecam mati. Toreiz gulējām manā gultā un pēc pēdējā apstiprinājuma "jā, griezīšu pavisam nost" es raudāju. Atceros vēl tagad. Nespēju lāgā sagremot, ka likvidēs kaut ko, kas bija viena no pirmajām lietām, ko iemīlēju Viņā. Pēc tam, pirmoreiz ieraugot ar īsajiem matiem, gandrīz pagāju Viņam garām. Bija šaubas - tas ir Viņš, kas nāk man pretī, vai nē .. Bet bija. Viņam nebūs vairs garu matu. Tikai dažāda īsuma, no kuriem mani mīļākie būs tie pagarākie īsie, kā nostalģisks atgādinājums par sākumu un rozā brillēm ne tikai uz acīm, bet sirdī arī. Vakarvakars: "Kāpēc atkal nogriezi tik īsus? - Lai man nebūtu ilgi jāiet pie friziera!"

Varbūt man arī likvidēt savus garos matus? Nākamnedēļ man vizīte pie friziera paredzēta.

22:31

No vienas gaidīšanas pie otras šodien. Jāgaida brokastis, jāgaida cilvēki, jāgaida dators, jāgaida vakariņas, jāgaida kamēr pats izčammāsies, jāgaida rindās, jāgaida kamēr pats sakārtosi lietas, jāgaida kamēr cilvēki atbildēs. Un, ja cilvēkam velta labestīgu sejas izteiksmi, viņš tomēr atvēl to mirklīti, ko tu lūdz nozagt no viņa dārgā laika.
Powered by Sviesta Ciba