12:56 - Tikai viena tāda pasaulē.
Kāds brīnums - ārā spīd saule un ir zila debess. Bet vakarā tā noteikti vairs nebūs, jo pasaule ir pilna ar likumsakarībām. Bet es cerēšu uz to labāko un neticēšu laika ziņām. Mūsu Leo ir varen paaudzies pa šiem diviem mēnešiem - tas ir normāli, ka zelta zivtiņas tā aug? Man joprojām šķiet, ka tas akvārijs viņam ir par mazu. Ja viņš augs vēl lielāks, tad viņam noteikti vajadzēs lielāku dzīvojamo platību, kautvai tāpēc, ka man žēl noskatīties, kā viņam pietrūkst vietas ieskrējienā peldēt šurpu turpu. Viņš vispār ir hiperaktīva zive.Ir atgriezusies sajūta, ka ir labi. Ka viss notiek tā, kā tam vajadzētu notikt un tas nekas, ka priekšā ir kaut kas jauns un nezināms, tas nav nekas nepareizs, jo tā tam vienkārši jābūt. Ir lietas, kas nekad nemainīsies.
Pēdējā laikā ir sākusies liela ņemšanās ap māsas kāzām - atlicis gads, jāsāk organizēt. Tām vajadzētu būt skaistām kāzām. Manuprāt, pilī un ar visu to atribūtiku, kas tur būs, kāzas nevar nebūt skaistas. Labi, ka māsa sāk atmest utopiskās idejas, sāk piedomāt pie naudas, bet tikuntā es zinu, ka viņi sev sarīkos skaistas kāzas. Un man būs jābūt varen foršai līgavas māsai. Ar to smuko kleitu es nemaz nevaru nebūt forša. Un tētis viņu vedīs pie altāra .. gluži kā filmās. Redz, es esmu bijusi tikai vienās kāzās savā mūžā. Tās bija parastas kāzas. Tāpēc šitās kāzas mani tā sajūsmina, jo te būs daudz tādu tradīciju, kas mums latviešiem vienkārši nav. Īru un latviešu kāzu tradīciju mikslis. Es laikam nekad nebeigšu priecāties un lepoties ar savu vecāko māsu.