13:56 - Tikpat vietas, vairāk telpas.
2 dienu istabas tīrīšana vainagojās ar kaudzi izmetamas makulatūras (10 kg smagas kopumā) un vēl kādiem 5 kg izmetamo lietu. Krietnu daļu visvisādu papīru es šodien sadedzināju, ar ļaunu prieku noskatoties, kā dūmi aizlido piecstāvu mājas virzienā. Tas jums par signalizācijām piecos no rīta! Tātad esmu atbrīvojusies no 15 kg savas pagātnes un šobrīd jūtos patīkami nogurusi. Istaba ir ideālā kārtībā.
Es nesaprotu, kur man tie visi papīri stāvēja, bet izmetot šito kaudzi, vairāk brīvas vietas tā arī neparādījās.
18:08 - Never ever.
Vakar atradu 5., 6. klasē rakstītu dienasgrāmatu. Man trūkst vārdu - nu tāda mīlestības epopeja tur bijusi. Cik nu manas prāta spējas un vārdu krājums ļāva izteikties, tik ar bliezu toreiz laukā. Es sevi nepārstāju pārsteigt. Izrādās, ka jau tad man bijusi visai samaitāta domāšana, bet prātu nodarbinājuši arī visai nopietni jautājumi, kam vēl īstas atbildes man nav šobrīd un tad vēl pa vidu visam biju tomēr toreiz arī parasts 12/13gadīgs meitēns..
Mana toreizēja izpratne par mīlestību:
Kā viegls plīvurs tā uzkrita man, Tev garām paejot. Kā viegla spalviņa tā plīvo virs manis, Tev pašam nezinot. Kā viegls, laimes pilns plīvurs tas uzkrita man, Tev garām paejot, bet tas var aizslīdēt, man pašai nemanot. Nu tas bija tur ierakstīts kā dzejolis, bet te tā mazāk vietas aizņem. Aš smieklīgi pašai par sevi.
18:17 - Mjā.
Par atmiņām tā domājot, jāņem vērā fakts, ka es sevi no 11 līdz 16 gadu vecumam tā īsti neatceros. Man kkāds melnais caurums par tiem gadiem. Interesanti kāpēc tā ..
Visu gadu domāju, ka pēc ekšiem un izlaiduma veltīšu kādas 2 nedēļas sev, un šitāda mājās tupēšana man šobrīd ir svētīga. Vismaz pa darbdienām. Ir vajadzīga atpūta pašai ar sevi. Vismaz tā ir man. Un beidzot es to atpūtu dabonu, nu varbūt ne pilnībā, bet atpūta ir. Un, ja godīgi, mani nepavisam neaizrauj doma, ka būtu jāmeklē kkas darāms. Es gribu liderīgu vasaru. Rudenī domās, ko un kā darīt. Jo vairāk man par to pārmetīs, jo vairāk es ietiepšos un spītēšos pretim.
nostalgic