Manas dvēseles retrospekcija.

19:38 - šodien ir trešdiena.

Nedaudz kārtībā savedu pc, ierakstīju cd savu seriālu, bet maita dvd pēkšņi izdomā, ka ierasto formātu vairs nepazīs, tad nu uznāk vēlme piekaut tehniku. Un vēl es šodien biju laba. Un šodien rozā ripiņas man arī tīri labi patīk. Bet tikai šodien. Vispār viss ir kārtībā. Bet tas ir tikai pagaidām, jo nākotne ir uz smagas jautājuma zīmes. Bet tas lai paliek, jo šobrīd neko tādu domāt es negribu. Rītdiena varētu būt esizdarīšuvisusdarbus diena. Varētu, bet kā mana līdzšinējā prakse liecina, varētu ne vienmēr nozīmē, ka tā arī būs. Vispār, ja es vien iepriekš būtu pasekojusi sev līdz. Bet tad jau nebija iemesla.
Esmu ieslīgusi savā ikdienā, bet šobrīd, kā izskatās, tā man ir laba atpūta. Nevienu nesatieku, ideāli. Ir tikai dažas lietas un cilvēki, ko vēlos. Un tas man būs. Viss būs.
Dzīve taču ir skaista .. maita! Skaista!

• Ļauties kārdinājumam

20:09 - It's so sweet.

Es vēl šodien dabūju saldējumu. Beidzot. To garšīgo šokolādes, ko var dabūt manā mazajā rajona veikaliņā, un karlo[a?]sonu. Tas bija mans vakara prieks. :) Cik maz reizēm vajag, tikai palika tāda mazuma piegarša, bet daudz arī nebūtu labi.

• Ļauties kārdinājumam

20:25 - Naiste pōlvikud.

Atcerējos vēl vakarvakara podus. Izrādās, ka šābrīža pasaulē cilvēki ir spējīgi atstāt mašīnu uz ķieģeļiem. Par to es biju vienkārši šokā. Man atnāca uzaicinājums uz interaktīvās kartes atklāšanas pasākumu Okupācijas muzejā, jo es arī interesējoties par vēsturi ("paldies" vēstures skolotājam un sodam, ak vai, nē - konkursam). Svētdienā skatīt Zatleru vaigā? No rīta kaut kā uz tādiem pasākumiem ne īsti velk. Un tad vēl foršais e-pasts no maniem kursiem un atklāsme par aizmirstu uzdevumu. Un vēl es tomēr noskaidroju, ka, kad man bija 16, 17, es biju ļauna. Ļauna attiecībā uz cilvēkiem. 3 gadi itkā jau nav nekas liels, bet tik daudz kas ir mainījies manī.

• Ļauties kārdinājumam