- Gandrīz 14...
- 14.6.21 19:25
- Es atzīstu, esmu vainīga pie daudzām lietām, kas mūsu attiecībās ir sabojājis. Tā ir. Bet pirms pāris gadiem sapratu, ka joprojām, gluži kā pirmajā dienā, vēlos novecot kopā. Diemžēl, un laikam, par vēlu - jo viņš ir attālinājies. Ļoti ļoti tālu. Esam pusmetra attālumā, bet emocionāli - 6000 km. Pēdējā sarunā izrādās, ka es viņam esot salauzusi sirdi. Kā? Ar ko? Es nesarakstos ar citiem vīriešiem, esmu uzticīga kopš pirmās dienas. Viņš ir īpašs, viņam ir sliktās īpašības, kuras esmu pieņēmusi. Manī neesot patstāvības, un es nespējot pieņemt lēmumus. Hahaha, bet par visiem patstāvīgi pieņemtajiem lēmumiem viņam tieši ir pretenzijas - jo neesot saskaņoti. Mans prāts laikam ir pārāk vienkāršs - es redzu baltu, es redzu melnu. Laikam esam mainītās lomās, jo viņš nav apmierināts (izņemot par sexu, tas esot labs), bet es alkstu viņa uzmanības kā mazs kucēns. Es tiešām nevēlos dzīvot bez viņa.
One more and then I'll say goodbye
-
Mūzika: Moderat - Bad Kingdom
-
0 rakstair doma