Life is what you are making - tu nezini, kā ir labāk

es jau parasti sen mājās gulētu, šeit es saprotu, ka nāk miegs, bet es neuzvedos dabiski, nedaru to, kas ierasts un arī vēl neguļu. lasīšu žurnālu līdz izslēgšos vai atkal bezjēdzīgi vāļāšos. neesam ar ģirtu runājuši kopš vieniem. viņš 100 punkti guļ, bet par vajadzīgu sazināties ar mani neuzskata. es to jūtu pēc savas intuīcijas - viņam sen viss ar mani cauri. man tā liekas. bet sāp. un apziņa, ka man tik ļoti gribas mājās, bet mājās es iespējams vairs nekad nebūšu pavisam kā mājās. tur tā nejutīšos. es apzinos, ka vienai tagad tur būtu vēl drausmīgāk nekā šeit, kur vismaz ir kāds cilvēks, bet tik un tā. mušiņa tikko runāja ar rasmiņu, jā , viņai ir nenormāli grūti būt prom, zviedrijā vienai.. TĀLU NO MĀJĀM... :(

Garastāvoklis:: blah