Life is what you are making - 14. Maijs 2013

jau ceturtā diena šeit.. un smejos es tikai ar māsu. zinu, ka nav pareizi smieties, par ko mēs smejamies, bet tad vismaz smejamies. ir grandiozi plāni manai dzimšanas dienai un brauciens uz liepāju, vēl akvaparku, bet mani tas patiesi laimīgu nepadara. nekas... man liekas, ka es laimīgāka būtu kaut vai aizbraucot ar ģirtu uz maximu. es nezinu.. vai maz var būt iespējams, ka tu tam cilvēkam neesi vajadzīgs? vienkārši vairāk neesi vajadzīgs un tevi var izmest mistkastē? es tiešām tā jūtos. tagad arī nerakstīšu, nezvanīšu, redzēs, cik ilgi tas tā turpināsies...

Garastāvoklis:: apathetic

es jau parasti sen mājās gulētu, šeit es saprotu, ka nāk miegs, bet es neuzvedos dabiski, nedaru to, kas ierasts un arī vēl neguļu. lasīšu žurnālu līdz izslēgšos vai atkal bezjēdzīgi vāļāšos. neesam ar ģirtu runājuši kopš vieniem. viņš 100 punkti guļ, bet par vajadzīgu sazināties ar mani neuzskata. es to jūtu pēc savas intuīcijas - viņam sen viss ar mani cauri. man tā liekas. bet sāp. un apziņa, ka man tik ļoti gribas mājās, bet mājās es iespējams vairs nekad nebūšu pavisam kā mājās. tur tā nejutīšos. es apzinos, ka vienai tagad tur būtu vēl drausmīgāk nekā šeit, kur vismaz ir kāds cilvēks, bet tik un tā. mušiņa tikko runāja ar rasmiņu, jā , viņai ir nenormāli grūti būt prom, zviedrijā vienai.. TĀLU NO MĀJĀM... :(

Garastāvoklis:: blah