Kā gribās vienkārši attīt laiku atpakaļ, uz izmainīt, bet izdarītais ir neatgriezeniski izdarīts, un neko vairs mainīt nevar..

Kļūdīties ir cilvēcīgi, arī cepumiski..

un ko darīt, kad kļūdas jau ir neatgriezeniski paveiktas, saprastas un smagi nožēlotas? Tās vienmēr paliks nepiedotas?

--

kaut kas ar manu ķermeni nav kārtībā, tas nespēja aizmig un vislaik dīdās [ tiešām nekontrolējami ] un atvemj visu, ko es lieku mutē >