Kārtējā reize, kad viņa mani noved līdz asarām, bet pati vien esmu vainīga..

kārtējā diena, kas ir sabojāta, žēl, ka skaitās Ziemassvētki.

Vismaz paldies Amy, kura mani piedzirdīja, paldies arī Jurim, Frenkam un Evijai, kuri palīdzēja, vakarā vismaz nebija tā, ka gribās raudāt.

Nebija, līdz mirklim, kad es atgriezos mājās, iegāju skaipā, sāku atkal par to runāt un atkal es tiku vainota pie visiem pasaules grēkiem, esmu atkal pati vainīga. Jā.

Ir vienkārši sajūta kā kaut kādam emo bērnam, aiziet stūrī paraudāt, pagraizīties un pažēlot pašai sevi..

šit. I hate you.