Hopeless, or smth...

I could stay awake just to hear you breathing
Watch you smile while you are sleeping
While you're far away and dreaming
I could spend my life in this sweet surrender
I could stay lost in this moment forever
Well, every moment spent with you
Is a moment I treasure
I don't wanna close my eyes
I don't wanna fall asleep
'Cause I'd miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
'Cause even when I dream of you
The sweetest dream would never do
I'd still miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
Lying close to you
Feeling your heart beating
And I'm wondering what you're dreaming
Wondering if it's me you're seeing
Then I kiss your eyes and thank God we're together
And I just wanna stay with you
In this moment forever, forever and ever
I don't wanna close my eyes
I don't wanna fall asleep
'Cause I'd miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
'Cause even when I dream of you
The sweetest dream would never do
I'd still miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
I don't wanna miss one smile
I don't wanna miss one kiss
Well, I just wanna be with you
Right here with you, just like this
I just wanna hold you close
Feel your heart so close to mine
And just stay here in this moment
For all the rest of time
Don't wanna close my eyes
Don't wanna fall asleep
'Cause I'd miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
'Cause even when I dream of you
The sweetest dream would never do
'Cause I'd still miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
I don't wanna close my eyes
I don't wanna fall asleep
'Cause I'd miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
'Cause even when I dream of you
The sweetest dream would never do
I'd still miss you, baby
And I don't wanna miss a thing
Don't wanna close my eyes
Don't wanna fall asleep, yeah
I don't wanna miss a thing
I don't wanna miss a thing



Pat vissenākās dziesmas vārdi spēj izteikt patiesās jūtas, ko dažriez ar vardiem neizteikt, bet varbūt tā ir tikai ilūzija, ka tu nespēj, bet īstenībā...


Nē, nesākšu dziļi filizofēt, vnk paklausīšos dziesmu un paklusēšu....

Viss labais nāk ar laiku, bet sliktais uzreiz.
Kāpēc?

Kālab nevar būt orādāk?

varbūt mums tā ir lemts, ka nelaimes mūs piemeklē biežāk nekā vajag.
Un tādējādi mēs saprotam, kas ir labs un patīkams.
Bet ja visu laiku mums būtu labi un patīkami, tad mēs kļūtu bezrūpīgi?
vai arī mēs ilgotos pēc tā sliktā, lai tas notiktu?
kas tad būtu, kas notiktu, ja mēs gaidītu too slikto?
Mēs pieredzētu nāvi?
Mēs redzētu, kā kāds tiek izvarots?
Kas?
Varbūt mūs nomāktu šī bezrūpīgā dzīve, kurā nekā slikta nav.
Bet, ja notiktu, tas sliktais, tajā bezrūpīgajā dzīvē, kas notiktu?
Mēs kristu panikā, jeb dživotu tā pat, bezrūpīgi, tālāk?
Tik daudz iespēju un visdažādākie varianti.


Ja man, vai kādam citam būtu laika, tad tos varētu izfilizofēt līdz galējībai, jeb aŗi , varam tos atstāt novārtā, un tikai, ik pa laikam pa tiem atcerēties.
iespe'jams, bet es beidzu.
tnx, ka lasījāt, kaut arī tas nebija vajadzīgs.
Jo šis ir vnk mans surugāts.