pagulte

1 gads 3 mēneši, kas man uz sirds, makā un ikdienā ar diviem bērniem un sevi
20.9.23 10:20
- Paula kungs uzsāk dārziņa gaitas. Iet trešā diena un iet labi. Viņam viss patīk, rīt parīt paliks jau uz diendusu.
- Finansiāli turpmākie mēneši būs izaicinoši mazliet. Dārziņam nav līdzmaksājums, jo nav vēl pusotrs. Tāpat jūt inflācijas ietekmi uz visām frontēm. Izgājām ar vīru cauri kontu izrakstiem un kam tērējam naudu. Nav tā, ka mums ir daudz visādu stulbu tēriņu, vienkārši pamata lietām smagi pieaugušas izmaksas. Klāt, protams, tāds nieks, kā Paulam ir piena olbaltumvielu nepanesamība- bam, pārtikas budžets inflācijas uzburbinātais vēl mazliet augšā. Bet nu ziņas īsumā- būs abiem jāpelna vairāk.
- No otras puses tēriņi ir arī papildinājušies. Mans stand-up, piemēram. Ja es eju uz open mic un vīrs ved vecāko bērnu uz baseinu, tātad ar Paulu ir aukle un tas maksā naudu. Improvizācijas nodarbības maksā, un kur vazāšanās apkārt, tur pieaug izmaksas visādos sīkumos- transports, biezpienmaizīte, dzēriens pirms vai pēc utt.
- Grafiki - jebal, kill me. Ar vīru mūžīga jenga kā salikt visu šo puzli, un katru nedēļu tāpat tas tornis sagāžas. Nesaliekams rubiks kubiks.
- Laiks vs nauda. Būtu labi nemaksāt par dzīvokļa tīrīšanu un to darīt pašiem. Bet tad mēs vismaz vienu brīvdienu nedēļā esam izbesījušies, sakasījušies un līdz galam visu nepadarījuši. Nesen tiktok redzēju komentāru, ka mājas solis patiesībā ir 3 soļi- sakārtošana, organizēšana un tirīšana. Tas ka mums ir palīdzība tīrīt, ļauj mums ar mazākām ciešanām tikt galā ar sakārtot un organizēt, kas ar diviem maziem bērniem ir pilnas slodzes darbs. Es labi saprotu, ka tā ir privilēģija spēt atļauties mājas uzkopšanas palīdzību.
- Pekeles- jebal. Tātad visu laiku no kaut kā izaug, tad ir lietas kas noliktas uz priekšu- atlaižu pirkumi, atdots, no māsas utt. Sezonu maiņas, kur starpsezona pati par sevi ir īstens miega paralīzes demons. Tam klāt- divi bērnudārzu skapīši ar uzturamo kārtību un maiņas lietu skaitu. Plus meitas pulciņi- dejas uz ko ved mana mamma (paldies manai mammai)- bet maisiņš jāsaliek un neko nevar aizmirst un baseins reizi ned- maisiņš jāsaliek un neko nevar aizmirst. Ā un man jau vēl ir savas pekeles ko menedžēt.
- Mazliet māc bažas par to kā būs kad atgriezīšos darbā. Ja tagad ar būšanu mājās paņemu vairāk mājas lietu menedžmentu uz sevi, tad man atgriežoties darbā vēl vairāk būs uz vīra pleciem. Un nav tā, ka viņš neko nedara un kasa dibenu pie tv. Mēs abi esam diezgan nopērušies.
- Aukles. Aukļu meklēšana uz nepilnu laiku un ne caur aģentūru- ieliec facebook, sarunā laiku un tad pazūd. Pārsvarā pazūd neceļot telefonu, dāzreiz uzraksta kaut ko par slimiem bērniem, pašas slimošanu, emergency utt. Sākumā veltīju laiku līdzjūtīgām ziņām, tagad man sāk palikt grūti ticēt tām ziņām, kas nav jauki.
- Ar vīru spriežam ka turpmākie gadi būs šādi izacinoši starp lietu menedžēšanu un mazāk iekrājumiem. Bet jau redzu, ka bērnam pieaugot paliek vieglāk. Lielā meita pati šupojas šupolēs un tas nozīmē, ka kaut kad viņai vairs nevajadzēs pieskatītājus 24/7 un mazajam vairs nevajadzēs pamperus un mēs tiksim cauri šai mazi bērni vs lieli plāni vecākiem fāzei.
- Tā jau viss ok, bet brīžam izbesī cik daudz enerģijas aiziet un stundu aiziet, lai saplānotu vienu reizi myfitness un vienas 5 min open mic.
6 raksta ir doma