Šito izlasot es atcerējos, kā es tavā vecumā vienā Jāņu zaļumballē ieraudzīju vienu supersmuku puisi. Parādīju savai labākajai draudzenei. Dažas reizes viņs pagāja garām vai bija kaut kur netālu. Un tad vienā brīdī es stāvu, skatos uz viņu un saku draudzenei - es tač' varu pieiet un iepazīties ar viņu. Viņa jautāja - ko tu viņam teiksi? Es atbildēju - nezinu! Un piegāju un pajautāju - cik pulkstens???? Zinu, ka stulbi, bet tam vairs nebija nozīmes, jo viņš pateica, cik pulkstens un uzjautāja, vai es nevēlos padejot! Un jā, vakars beidzās zālē vāļājoties un skūpstoties ar viņu. Tagad to atceroties, godīgi sakot, pati brīnos par savu drosmi, bet tas tā....vienkārši atcerējos! Be BRAVE, my little!