| bija novembra nakts... |
[Nov. 3rd, 2015|02:00 am] |
... un viss sākās no gala, kā jau bija sācies tik daudzas reizes iepriekš.
es izgāju no spēles, apturēju filmu, aizvēru pārlūku logus, izslēdzu mūziku un gandrīz aizvēru teksta redaktoru. bet nav iespējams neuzrakstīt vārdus, kad tie prasās rakstāmi, un, kā jau zināms, no pusnakts līdz pulksten diviem ir tikai piecas minūtes. un te nu mēs bijām, vēlvēlu naktī, šajā telpā, kas nav aprakstāma kubikmetros. aci pret aci, divi vien, teksta redaktors un es. mums bija kārtojami rēķini, un mēs abi to zinājām... |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2015|01:40 pm] |
Sometimes, when in public places, I get an urge to walk up to a stranger, lean in and whisper: "Shh, tell no one!" Then wink and walk away.
But I don't. I do not think they can keep a secret. |
|
|