| askētisma princips |
[23. Apr 2009|21:53] |
"V. There are two classes of men of very different complexions, by whom the principle of asceticism appears to have been embraced; the one a set of moralists, the other a set of religionists. Different accordingly have been the motives which appear to have recommended it to the notice of these different parties. Hope, that is the prospect of pleasure, seems to have animated the former: hope, the aliment of philosophic pride: the hope of honour and reputation at the hands of men. Fear, that is the prospect of pain, the latter: fear, the offspring of superstitious fancy: the fear of future punishment at the hands of a splenetic and revengeful Deity. I say in this case fear: for of the invisible future, fear is more powerful than hope. These circumstances characterize the two different parties among the partisans of the principle of asceticism; the parties and their motives different, the principle the same.
( The religious party, however... )
(Jeremy Bentham. An Introduction to the Principles of Morals and Legislation) |
|
|
| ķērcot dzimu, vēkšķot augu |
[17. Apr 2009|18:32] |
"Attiecībā uz latviskā daiļuma izjūtas likvidēšanu jau daudz kas izdarīts. Piemēram, mēs nedrīkstam zināt, kāda ir bijusi mūsu patiesā muzikālā kultūra, folklora. Visspilgtāk tas redzams čekas paspārnē audzinātajos ķērcošajos un gaudojošajos ansambļos, kuru priekšnesumi vienmēr ir saistīti ar latviešu folkloras vai senkultūras vārdu. Klausītāji, kuriem ir kaut nedaudz daiļuma sajūtas, tos dzirdot, steigšus izslēdz savus radio vai televizorus. Ar laiku izveidojas Pavlova atklātais “nosacījuma reflekss” – cilvēkam sliktu dūšu uzdzen jau tikai vārdi “latviešu folklora” vai “senkultūra”. Viņi domā: ja latviešu senkultūra ir tāda, tad mums tā nav vajadzīga! Tajā laikā, kad boļševiki sāka organizēt savas darbības pārkārtošanu (perestroiku) un atcēla viņu centieniem jau neatbilstošo PSRS, Latvijā tika izveidots folkloras ansamblis “Skandenieki”, kas vicināja Latvijas karogu un koncertēja vēl nedzirdēti kropļotās, ķērcošās, gaudojošās, maujošās balsīs. Tika paziņots, ka tāda esot pareizā, “autentiskā” latviešu folklora. Pašiem latviešiem tas bija pārsteigums. Starp citu, šo ansambli nevadīja un nevada latvieši, bet gan Dainis un Helmi Stalti. Apbrīnojami ātros tempos, kas atgādināja padomju koksagiza, kukurūzas un stahānoviešu kustības kampaņas, saradās vēl citi tādi paši ķērcoši un gaudojoši “folkloristi” un to ansambļi. Dziedātājiem nereti īpaši trenēja un bojāja balss saites; daži pat iemanījās dziedamo izpūst caur degunu.
Šie vēkšķošie ansambļi tiek izrādīti kā mērkaķi, sūtīti uz ārzemēm, kur tie apgāna un pazemo latviešu kultūru. Tos kaucina pa radio un televīziju, lai tiktu izveidots riebums pret latviešu folkloru. Līdztekus tam gandrīz nemanāmi tiek apklusināti tie ansambļi, kuri pauž latvisko daiļumu. Tiek paskaidrots, ka par folkloru visā pasaulē sauc tikai to, ko izpilda “autentiski”. Bet kāds tad ir “autentiskuma” kritērijs? Vai kāds ar savām ausīm ir dzirdējis, kā dziedāja latvieši pirms gadu simteņiem? Vai jaunām latviešu meitenēm tad bija jāpūlas atdarināt veca āža balsi, lai nodziedātu “Es meitiņa kā rozīte, kā sarkana magonīte”? Šobrīd arī “folkloras” ansambļu nosaukumi ir kroplīgi. Piemēram, “Vilkači”, “Vilcenes”, “Vilki”, tātad gaudotāji un vēkšķētāji. Tad jau labāk būtu “Cūkas”, “Sivēni”, – vismaz mīlīgāk. Austrālijā ir ansamblis “Saules josta”, bet Latvijā šādu skaistumu nedrīkst atļauties. Domāju, ka drīz parādīsies ansamblis “Sumpurni”..."
(Vairāk dziļpilnu domu te.) |
|
|
| |
[3. Apr 2009|02:06] |
|
"Change blindness is not confined to artificial laboratory conditions. Simons and Levin (1998) produced a comparable effect in the real world with some clever choreography. In one study an experimenter approached a pedestrian on the campus of Cornell University to ask for directions. While they talked, two men rudely carried a door between them. The first experimenter grabbed the back of the door and the person who had been carrying it let go and took over the conversation. Only half of the pedestrians noticed the substitution." (Te.) |
|
|
| |
[2. Apr 2009|19:31] |
"Un iespējams, ka mums būtu vieglāk rast izeju no pašreizējām kultūras un ekonomiskajām problēmām, ja vēlreiz pārlasītu Brigaderes „Sprīdīti”."
|
|
|
| savējais |
[1. Apr 2009|02:02] |
"Atgriežoties pie grāmatas virsraksta, nākas ar izbrīnu konstatēt, ka Ķēninam šai ziņā nekādu problēmu nav - Kants vairākās paaudzēs atpakaļ ir no tēva puses cēlies no latviešiem (kuršiem), un viņa filozofijā, jo sevišķi tās humānistiskajā daļā saredzams latviešu tautas dvēseles labestīgais (morāliskais) kodols. Kēniņš tādu saskata arī skandināvos un ziemeļvācos, pretstatā teutoņu brutāli agresīvajam dzīves uzskatam."
(No Herberta Zālīša recenzijas par Jāņa Ķēniņa grām. "Kanta latviskās cilmes problēmas" "Jaunajā Gaitā" 1989. g.) |
|
|
| atrodi sevī igauni |
[27. Mar 2009|01:42] |
|
Pērtam iekš last.fm ir gandrīz 120 tūkstošu klausītāju, t.i., vairāk nekā Keidžam, Raiham, Railijam utt., un izskatās, ka no (aptuveni) atbilstošās sugas vēl vairāk ir tikai Glāsam un Nīmenam. |
|
|
| |
[26. Mar 2009|14:53] |
|
Paiders, lūk, kaut ko uzrakstījis par Rušdi un "Sātaniskajām vārsmām", bet man nav īsti skaidrs, ko viņš tur vēlas pateikt. (Raksts ievietots sadaļā "Sports". Galvu medību subsekcija.) |
|
|
| |
[25. Mar 2009|16:34] |
Atvainojiet, ka atkal citēju "Dienu", bet es te kaut ko nesaprotu:
"Atgādinām, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība rosināja palielināt PVN likmi grāmatizdevējiem no 5% līdz 21% ar mērķi palielināt budžeta izdevumus."
Proti - viņiem online satura redaktoru (par korektoriem nemaz nerunāsim) nav vispār? |
|
|
| cretin |
[24. Mar 2009|01:09] |
|
[French crétin, from French dialectal, deformed and mentally retarded person found in certain Alpine valleys, from Vulgar Latin *christiānus, Christian, human being, poor fellow, from Latin Chrīstiānus, Christian. (Skat. dictionary.com.) |
|
|
| |
[23. Mar 2009|22:16] |
|
Diena: "Liepājā noķerts krāpnieks, kurš piedāvāja nopirkt vadātāja apliecību." |
|
|
| salīdzinājums |
[20. Mar 2009|21:31] |
"Kalni bija melnbalti kā milzīgs iesnaudies sermuliņš."
(Gracia Deleda. Ciklamēns // Italiešu prozas antoloģija. Rīga, 1943, 63. lpp. Tulk. Ofelija Sproģere.)
|
|
|
| kā lai nemīl FOX? |
[15. Mar 2009|20:45] |
|
Baraks Huseins Saurons Obama un viņa Tumsas Leģioni slepus ierīkojot koncentrācijas nometnes, kurās ieslodzīs un paverdzinās labējos amerikāņus. Skat. te. |
|
|
| |
[14. Mar 2009|20:15] |
|
Tikko sastapos ar žanra apzīmējumu prog-punk - nu wtf, tiešām. |
|
|
| buy now |
[13. Mar 2009|17:17] |
|
Visi Hugo un Nebulas balvu ieguvušu romānu pirmizdevumi, with 95% of the titles SIGNED or INSCRIBED and in fine or better condition - tikai par 116530 dolāriem. |
|
|
| |
[10. Mar 2009|16:43] |
Aptauja: ".. 32% uzskata, ka dzīvība uz Zemes ir radusies evolūcijas un dabiskās atlases ceļā (Darvina pieeja).."
Nē, SKDS, tā nav Darvina pieeja, evolūcijas teorija skaidro nevis dzīvības rašanos, bet gan attīstīšanos. Kāds dusmīgs biologs varētu viņiem aizrakstīt dusmīgu vēstuli. Un viņi tad varētu atsaukt rezultātus un organizēt aptauju no jauna - ar korekti formulētu jautājumu. Un tad es priecātos un pats nebūtu vairs tik dusmīgs un tā. |
|
|
| |
[10. Mar 2009|03:45] |
|
Lūk, "dziļpilns" - tas ir kārtīgs vārds. Uzgāju drūmākajos cibas nostūros, bet neteikšu, kur tieši. |
|
|
| |
[2. Mar 2009|17:18] |
O jā, Diena aptaujā ekspertus: "Personvārdu pētnieks G.Treimanis, kura grāmata “Vārdu noslēpumi” publicēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā, cilvēkus, kuriem vārds ir Valdis raksturo šādi:
“Sirsnības un aizrautīguma iemiesojums. Necenšas sarežģīt dzīvi un samezglot attiecības. Ja arī viņam uzmācas laiskums, viņš pēc tam ar dubultu enerģiju metas iekšā notikumos. Dzīve Valdi brīžiem arī papluinī, taču viņš cenšas reiz izdarītu muļķību "neitralizēt". Valdim ir jūtīga daba, un pat neveiksmēs viņš vairāk vaino pats sevi. Izceļas ar tieksmi uz mākslu. Valdim "garšo" grēks, bet viņš baidās zaudēt savu reputāciju. Jo sevišķi lielas sekmes apliecina diplomātijā. Zina: viss panākams ar mierīgu garu, nevis lēcienveidīgā skrējienā. Valdim ir laba īpašība - nestāvēt malā no notikumiem. Tad jau labāk mesties iekšā dzirnupē un peldēt pret straumi!”" |
|
|
