- 7/3/06 12:07 pm
- Pamosties, izbāz galvu no telts burvīgā rītā tieši sejā jūrai, ļauj saulei pažilbināties tavās acīs. Laiski izstaipies pretī debesīm un rīta rosmes nolūkos izdomā lēnītēm patipināt gar tukšo jūras malu. Pulsa mērītājs uz rokas, ieturam ārsta noteikto līmeni, kādu pusstundu jau skriets līdz kārtējais solis ar labo kāju rada apstulbinoši nepatīkamas sajūtas, un paceļot kāju ir arī skaidri redzams, kāpēc- no kailās pēds vismaigākā viducīša rēgojas paprāvs koka irbulis. Neko darīt- ar tādu pēdā jau nekur nevar tikt, jārauj vien ārā. Kā izrauj, tā asins gūzma, bet atpakaļ vēl pusstundas gājiens ar baso, cauro un sāpīgo pēdu. Pulsa mērītājs uzlēcis stirpi virs normas :)
Tā jau tas ir, ka pēc visām šīm brīvdienām dabā, kur parasti ļoti labi atklājās patiesība par to, cik cilvēka ķermenītis ir viegli ievainojams, fiziski es mēdzu justies sliktāk- visādas traumas, saules apdegumi, vienkārši fizisks nogurums, tomēr psiholoģiskais pacēlums uznes tādos augstumos, no kuriem tas viss liekas sīks un nenozīmīgs, un vienlaicīgi rada izteiktu nepatiku pret atgriešanos civilizācijā ar visiem viņas trokšņiem, smakām, disharmoniju un cilvēkiem. - 3 teicaMan ir ko teikt
