kemune

es gan nesaprotu, kāpēc ir vērts tērēt laiku visādiem "bet ja nu varbūt tomēr tā", kurus nav un nebūs iespējams nekad pierādīt

dejavu

Šo pat varētu pierādīt, ja vien cilvēki būtu gatavi atklāti runāt. Un daļa podkāstā jau arī runā ļoti atklāti.

Bet galvenā podkāsta vērtība ir nevis tajā, ir vai nav taisnība, bet gan tajā, kādi gan stāsti, pavedieni un samudžinājumi ar to visu sasaistās visādās pasaules malās. No narkotiku kontrabandas afēristiem, dīvainiem darījumiem, īstiem un wannabe aģentiem, līdz slavenu mūziķu izmantošanai propagandas nolūkos viņiem to nezinot (nabaga Nina Simone), līdz padomju undergraunda mūzikas scēnai un Endija Vorhola personīgi autografētām zupas bundžām Ļeņingradas dzīvoklī.

Izklaidējoši, bet arī ļoti informatīvi! Novērtēju, ka kāds ieguldīja laiku, lai izstāstītu labu(s) stāstu(s).

kemune

It kā. Bet cik ir tādu pašu safabricētu stāstu? Es reāli nejūtu, kam ticēt un kam ne.

dejavu

Viņiem bija iemesls aizdomāties, ka tur pamatā varētu būt patiesība, jo informācija nāca no avota CIA iekšienē, ko viņi uzskatīja par uzticamu. Plus dažāda papildus informācija lika domāt, ka kaut kas tur ir. Tad nu aizķēra mēģināt izdibināt.

I mean, viņi neņemtos mēģināt saprast, vai zeme tiešām ir plakana.

Ja tavs darbs ir investigative journalism, kas ir pa vidu izpētei un izklaidei - kaut kas tāds it kā ticams un ļoti pat iespējams, bet it kā nē... ir tieši īstā maize.

Atspoguļots ir labi - no neitrālas pozīcijas un arī ar paša autora iekšējām svārstībām un šaubām, kam ticēt, kam nē. Nav tā, ka konkrēti stumj vienā vai otrā virzienā.