déjà vecu

Paralēlās pasaules
10/14/15 09:00 pm
Bija nakts, biezi mākoņi, caur kuriem bija jāizbrauc cauri, lai nonāktu vulkāna pakājē. Virs mākoņiem bija biezs piena ceļš un HD zvaigžu jūra, kas bija nedaudz kaitinoši, tā kā ieskatīties mikroskopā un atskārst, ka realitāte ir vēl tik daudz kas papildus, un lai to visu aptvertu vajadzēs pārāk daudz resursu. Tur mēs gulējām. Vīrietis vienā garajā apakšveļā, ar zeķēm havajenēs neatlaidīgi medīja Andromedas galaktiku, kas esot netālu no lielā četrstūra. Četrstūru debesīs bija desmitiem tūkstošu. Gulēšanai atlika 2 stundas. Trijos sākām kāpt. Līdz krāterim 1500m augstāk bijām tikuši ātrāk nekā vajadzīgs, un no straujā kāpiena retinātā gaisā un tumsā abi bijām pavisam ļodzīgi. Sēra garaiņu ieskauti, sagaidījām sauli. Tā izpeldēja no asinssarkaniem pekles vārtiem, kas pavērās mākoņu jūrā. Bet krāteris daudz iespaidīgāks bija otram vulkānam, uz kuru aiztraversējām. Liels, dziļš, ar izgrauztu malu, kur lavas upe gāzusies ārā.
Tā pati uzaususī saule pacentās mūs apdedzināt, vēl pirms no lejas kāpjošie mākoņi paspēja iegāzties plato.

Un tagad ar to apdedzināto pieri es maļos pa Briseli, kur man rīt jārunā kaut kādā 'panelī' Eiropas Parlamentā, un vēl joprojām jūtos apdullusi no sēra garaiņiem. To visu pasaulei dzīvajā webstrīmingā demonstrēs, un man ir visas iespējas visādi izgāzties.
0 teica Man ir ko teikt