karuna

Kā šis raksts apstiprina, galvenā eirozonas problēma ir izaugsmes trūkums perifērijā. Bet netiek piedāvāti nekādi reāli pasākumi šīs izaugsmes veicināšanai, izņemot fiskālās disciplīnas ievērošanu. Man ir jaunumi – iekšējā devalvācija bremzē izaugsmi, nevis to veicina.

Spānijas un Īrijas budžeta deficīts (atšķirībā no Grieķijas) ir krīzes sekas nevis tās cēlonis. Mēģinājumi to samazināt ir noveduši pie liela bezdarba un iespējamas recesijas. Fiskālā disciplīna ir laba lieta, bet šajā situācijā tā neko daudz nevar palīdzēt darba vietu radīšanā.

Pārsteidzoši, ka rakstā ne vārda nav pieminēts par bezdarba problēmu eirozonas perifērijā. Tikai izteikta ļoti vāja cerība, ka eirozonai būs jāveido ciešāka savienība, lai tiktu galā ar šīm fundamentālajām problēmām. Īsumā: raksts ir par to, kāpēc Latvijai šobrīd nevajadzētu iestāties eirozonā.

dejavu

Man jau šķiet, ja galvenā doma "tāpat esam vienā laivā ar eiro, tāpēc labāk vismaz tikt kaut nedaudz pie airiem" nav gluži zemē metama.

Vai mums maz ir alternatīva- atteikties no piesaistes eiro?

karuna

Iespēja ir vienmēr, tikai politiskā vide tam nav gatava.

Tās ES valstis, kas nav eirozonā, par to īpaši nebēdā. Manuprāt, tieši domāšana, ka vajag iestāties eiro, jo tāpat visi esam vienā laivā, ir šīs eirozonas krīzes cēlonis. Cerēt, ka tiekot pie eiro, mēs nesāksim ļaunprātīgi izmantot zemās procentu likmes, ir diezgan naivi. Bet ceļš uz ES federalizāciju var ieilgt un pat nekad nepienākt. Es steidzīgā eiro ieviešanā saskatu tikai riskus, savukārt nogaidīšana nekādus zemūdens akmeņus nesatur. Ieviest eiro var paspēt vienmēr.

fedrs

Klau, meitenes, jūs par šmotkām, šopingu un seriāliem runājat tikai tad, kad veči dzird?

dejavu

Ak, jā nupat pastnieks hanteles piegādāja ;)

dejavu

Jā, par to likmju neizmantošanu tur es tev piekrītu.
Varbūt banku sāpīgā pieredze gan liktu tām piebremzēt ar lētu riskantu kredītu izdošanu masveidā.

karuna

Zviedru bankas bija piedzīvojušas hipotekāro krīzi un burbuli pašas savā zemē pirms apmēram 10 gadiem, bet tas netraucēja tām šo kļūdu atkārtot Latvijā. No akcionāru viedokļa viena privāta uzņēmuma īstermiņa peļņa ir svarīgāka par valsts izaugsmi ilgtermiņā. Te varēja iejaukties tikai valdība, piemēram, nosakot papildu nodokļus par eiro kredītiem vai tamlīdzīgi. Bet mēs jau zinām, kāpēc tas nebija aktuāli – gāzi grīdā!