déjà vecu

12/13/11 07:41 pm
Kā gan varēja beigties diena, kas sākās ar divriteņa braucienu cauri brāzmainam vējam un lietum bez kaut vienas ūdensdrošas lupatiņas uz ķermeņa, visiem dubļu šļakstinātājiem tieši pa ķērienam, lavierējot starp vēja nolaustajiem zariem un ar skaidru apziņu par strauji tuvojošām vēdera problēmam.
Ar tam sekojošu un gandrīz kavējošu ierašanos darba nodaļas sapulcē visai nožēlojamā izskatā - cik jau nu paspēju pāris sekundēs tualetē tos dubļus un slapjumu apberzt, tik paspēju. Sapulces laikā konstatēju, ka zābaciņi vēl joprojām ir biezā jo biezā slānī ar smiltīm noklāti, tos tad zem krēsla stūķēju, bet kolēģi tāpat skatījās. Pie tam ķivere bija atstājusi pierē pamatīgu rievu.

Dienas laikā vēl piemetās tiks vaigā. No kā gan nez tas.
Un grūti pārvarama vēlme nolikt galvu uz klaviatūras un aizmigt. Tas gan skaidrs no kā.

Tātad, ar ko tas viss beidzās.
Ar gluži tādu pašu braucienu atpakaļ, saprotams.

Ehh, iešu zābakus mazgāt.
0 teica Man ir ko teikt