March 28th, 2020

• 3/28/20 12:01 am
• Ir arī pamatīga panika īres tirgū, visi tie, kas pārtika no dzīvokļu izīrēšanas tūristiem vai arī dzīvoja dzīvokļos, kurus paši bez dzīvokļa biedriem nevar atļauties, tagad ir izmisumā, jo tūristu vairs nav, visādi ārzemnieki vienkārši ņēma un aizbrauca, visiem tagad stāv tukšas zaudējumus nesošas dzīvojamās telpas, līdz ar to tirgus sāk tikt pārpludināts un jau manāms cenu kritums. Es kopumā it kā varētu no tā iegūt.
  
  Bet īstermiņā arī man ir tikai galvassāpes. Man ir apakšīrnieks, ļoti jauks cilvēks, bet kamēr es te taisos sakrāmēt mantiņas un parīt doties prom no Sidnejas un izolēties nomaļāk, viņš sāk teikt, ka varbūt pārvākšoties pie draudzenes (kur jau dzīvo 5 cilvēki), jo... nu viņam nākas slēgt savu mazo biznesu un ir jādomā par izdevumiem. Protams, dalīt istabu ar draudzeni viņam būs lētāk.
  
  Tad nu ir tā, ka lēmumu viņš pieņēmis nav, un nez kad pieņems. Sola ievērot 4 nedēļu brīdinājuma termiņu, bet ārkārtas situācijās jau uz to nevar paļauties.
  Man jau ir biļetes laisties prom svētdien, bet pavisam jau nepārvākšos. Tad nu var sanākt, ka man jāmaksā pilna īre par neizmantotu dzīvokli dārgajā Sidnejā, kur tik vien kā glabājas manas mantas. Nav jau arī zināms, vai es vajadzības gadījumā varēšu atgriezties un nokārtot izīrēšanu kādam citam vai ko. Valdība sola kaut kādu īres maksu iesaldēšanu... bet nekas sīkāk nav teikts, kaut kā šaubos, ka tas uz mani attieksies. No citas puses atkal... var mēģināt vest pārrunas par īres maksas samazināšanu ar pārvaldītājkompāniju.
  
  Pa vidam tam visam mēģinu arī izštukot, ko tagad darīt ar pirms trīs dienām diagnosticēto labrum (kā tas ir latviski?) plīsumu gūžas locītavā. Operācija jau tagad nespīd. Lieku kopā fizioterapijas programmu.
  Labajās ziņās - pamanījos arī uzlabot un iesniegt publicēšanai vienu rakstiņu.
  Tiesa lielais raksts ir galīgi ielaists, un ko-autori arī nesūta savus datus.
  
  Šo rakstot vēl ar izbīli atcerējos, ka universitāte tak gaida no manis kaut kādus gudros citātus - izmantos manu tēlu reklāmas kampaņai. Nez, ko gan var panākt ar tādām kampaņām pandēmijas laikā.
  
• 2 teicaMan ir ko teikt

• 3/28/20 12:27 am
• Man tagad ir arī tāds brīnums kā mentors.
  Ceturtdien pirmo reizi ar mentori sazvanījāmies bez saprašanas, ko vispār no tādas mentorēšanas sagaidīt.
  Bet bija skaidrs, ka viņa ir burbuļojošs ekstroverts, kas tagad ir mega nogarlaikojies mājās, jo darbu arī neesot, un meklē katru iespēju ar kādu izpļāpāties.
  
  Es vēl joprojām varu tikai ilgoties pēc kāda atelpas brīža un iespējas garlaikoties.
  
• 1 teicaMan ir ko teikt

• 3/28/20 04:48 pm
• No rīta atļāvos iziet relaksējoša pastaigā pa pludmali, kas bija vaļā un ļaudis rimti un ar atstarpēm baudīja super saulaino un brīnišķīgo dienu. Tiesa ūdenī bija pilns ar sērfotājiem, un tie gan bija visai cieši kopā.
  
  Kamēr nogāju kilometru no viena pludmales gala līdz otram, glābēji jau ziņoja, ka ir pārsniegts atļautais cilvēku skaits, un pludmali slēdz, bet es varēju turpināt pastaigu dabas parkā, kas piekļaujas pludmalei, un tur bija šādi - kā vienmēr dvēseli veldzējoši. Uz takas ļaudis arī godprātīgi turēja distanci.
  
  
  
  Šīs super vieglās (3 min gājiens) piekļuves foršai dabai, kas man te Sidnejas mājās ir, man varbūt arī pietrūks Kirrā.
  
  
  
  Tas viss bija jauki, bet tad sākās. No rīta vēl saņēmu uzaicinājumu iečekoties rītdienas lidojumam, bet pēc stundas jau e-pastu, ka lidojums ir atcelts es mani neesot varējuši pārlikt uz citu reisu.
  
  Pa to laiku klīst baumas, ka no svētdienas pusnakts varētu arī sākties stingrs lockdowns - oficiālu ziņu gan par to nav.
  
  Tad nu viss stress mēģināt tikt vēl pēdējā atlikušajā rītdienas reisā.
  
  Izdevās, bet nu ir ar steigu jākrāmējas - reiss ir nežēlīgi agri.
  
  Fingers crossed, ka tas netiks arī atcelts.
  
  
• 7 teicaMan ir ko teikt