February 26th, 2020

• 2/26/20 04:30 pm
• Ļāvos medicīnas profesionāļiem, lai aprauga manus nobrāzumus no svētdienas.
  
  Noripoju pa klintīm skrienot nacionālajā parkā. Saskaitīju 11 pušumus (no potītes līdz plecam), 4 no tiem biju novērtējusi kā tādus, kam vajadzīgi pārsēji. Biju visu apkopusi pieturoties pie mitrās dzīšanas nodrošināšanas principa, un lietoju ar emulsiju piesūcināto kontaktslānīti Linitul, kura fans tagad esmu. Apdegumam pirms gada arī labi derēja - tagad knapi manāms - toreiz cītīgi noņēmos ar rētošanas mazināšanu un apguvu visus jaunumus brūču kopšanā un dzīšanas veicināšanā.
  
  Un izrādās viss ir sācis lieliski dzīt - kaut kas tur tajā visā ir. Viņi gan uzkatīja, ka vēl pāris pušumu ir jāapsedz - tas, kas uz rokas kauliņiem, tāds šaubīgs.
  
  Bet vispār ir tāds brīdis, kad, sķiet, organismā šis tas nedaudz sabojājies. Vai varbūt vienkārši tā ir "ap 40" realitāte.
  To gan es negribu pieņemt, vispār pēdējā laikā izklaidējos interesējoties par jaunumiem ilgmūžības zinātnē - nu tur mTOR, AMPK, sirtuīniem, NAD+ u.tml. - David Sinclair darbs. Nākotne ir aizraujoša, un būs jāsāk izvēlēties starp a)īstermiņa fitnesa maksimizēšanu un b)ilgtermiņa veselību arī vecumā - jo abus optimizēt mūsu organismi nevar.
  (gribu zināt, cik daudzi procentuāli pēc Lifespan izlasīšanas ir sākušie lietot NR/NMN vai piekopt intermittent fasting un tamlīdzīgi)
  
• 41 teicaMan ir ko teikt