April 27th, 2007

• 4/27/07 09:32 am
• Pats interesantākais stāsts par Japānas Minami alpiem ir tas, ka visu mūsu garo maršrutu, pa visām neiespējami stāvajām sienām, caur visām sniega vētrām pāri klintīm un sniega kupenām, mums pa priekšu gāja lapsiņas pēdas- nekļūdīgi pa vislabāko maršrutu. Absolūti neizskaidrojami- kas lapsai būtu meklējams uz tām skarbajām virsotnēm, kur nedzīvo nekas, ko viņa varētu medīt, tikai akmeņi, līki, greizi kociņi unsniegs. Lapsa- alpīniste :) Reizēm mēs pazaudējām viņas pēdas, bet jau pēc brīža tās atkal atradās uz kaut kāda apledojuša stāvuma. Viņa bija izgājusi visu, kur mēs stundām mocījāmies ar dzelkšņiem, no kājām gāzošā vējā. Ar laiku mēs jau vairs nepūlējamies paši meklēt labāko ceļu, vienkārši "sekojām lapsiņai", jo viņa bija nekļūdīga. Reizēm man jau sāka likties, ka tās ir vienkārši halucinācijas, jo pašu dzīvnieciņu, mēs tā arī nesastapām.
  
• 6 teicaMan ir ko teikt