- 4/27/07 09:32 am
- Pats interesantākais stāsts par Japānas Minami alpiem ir tas, ka visu mūsu garo maršrutu, pa visām neiespējami stāvajām sienām, caur visām sniega vētrām pāri klintīm un sniega kupenām, mums pa priekšu gāja lapsiņas pēdas- nekļūdīgi pa vislabāko maršrutu. Absolūti neizskaidrojami- kas lapsai būtu meklējams uz tām skarbajām virsotnēm, kur nedzīvo nekas, ko viņa varētu medīt, tikai akmeņi, līki, greizi kociņi unsniegs. Lapsa- alpīniste :) Reizēm mēs pazaudējām viņas pēdas, bet jau pēc brīža tās atkal atradās uz kaut kāda apledojuša stāvuma. Viņa bija izgājusi visu, kur mēs stundām mocījāmies ar dzelkšņiem, no kājām gāzošā vējā. Ar laiku mēs jau vairs nepūlējamies paši meklēt labāko ceļu, vienkārši "sekojām lapsiņai", jo viņa bija nekļūdīga. Reizēm man jau sāka likties, ka tās ir vienkārši halucinācijas, jo pašu dzīvnieciņu, mēs tā arī nesastapām.
- 6 teicaMan ir ko teikt
- 4/27/07 10:38 am
-
Hmmmm, a tu zini par lapsām -eee... nevaru pārtulkot...Kitsune... Vilkatis? Paveicās, ka neatveda zem lavīnas :)
- Piebilst
- 4/27/07 10:41 am
-
O, nē- šai varēja absolūti uzticēties-ļoti skaisti bija apgājusi apkārt visām lavīnbīstamajām karnīzēm.
Laikam šī būs bijusi vairāk ar šādu raksturojumu:
"..others portray them as faithful guardians.."
Bet par lapsu lomu japāņu mitoloģijā nezināju. - Piebilst
- 4/27/07 10:39 am
-
kāds būs licis tai lapsiņai tur noskriet
- Piebilst
- 4/27/07 10:48 am
-
Inari droši vien.
- Piebilst
- 5/7/07 05:49 pm
-
Anonīms
kicune!
- Piebilst
- 5/9/07 09:44 am
-
žēl, nevarēja astes saskaitīt
- Piebilst