November 7th, 2006

• 11/7/06 09:59 am
• Beigu beigās man vakar sanāca aiziet uz restorānu veselas divas reizes.
  Vakar vispār es atrados kaut kādā izmainītas uztveres stāvoklī.
  Nespēju noteikt attālumus un objektu "materialitāti", man radās sajūta, ka visam, kas ir apkārt, es varu iziet cauri, ka cilvēki ir tikai ēnas un priekšmeti ir tikai ģeometriski zīmējumi, un visinteresantāk bija tad, kad es nonācu pilnā pārliecībā, ka pretimnākošā sieviete esmu es pati. Tā nu es gāju pati sev pretī un domāju, kas notiks, kad mēs satiksimies- vaimēs saplūdīsim un atkal kļūsim par vienu veselu?
  Labi, ka pēdējā brīdī es attapos un nemēģināju "saplūst" ar pretimnācēju, tikvien nomurmināju atvainošanos par to, ka skrienu virsū.
  Un nē es nelietoju nekādas apreibinošas vielas, un nepraktizēju nekādas tehnikas, tā vienkārši gadās.
  
• 3 teicaMan ir ko teikt