November 6th, 2006

• 11/6/06 10:38 am
• Pieliku pie sienas savu Nepālas segu, kas burtiski iemirdzējās uz spoži baltās sienas, iekāru pakulu striķos savu vienīgo mēbeli, kuras konstrukcijā bez šiem striķiem ir izmantots vēl tikai no Daugavas izskalots koks, spilventiņi gozējas grīdas lampas mierīgajā gaismā un man labs prāts un sajūta par to, ka šis remonts nu ir beidzies un ir sagādājis man daudz patīkamu vakaru.
  
  
  Kaimiņiene saraudājās par ieplaisājušu spoguli senlaicīgā rāmī. Vīrieši viendomīgi atzina, ka spoguļi ir vārti uz elli.
  
• 15 teicaMan ir ko teikt

• 11/6/06 10:45 am
• Ziemas putenī atcerējos, ka pavasarī mani gaida Japāna ar ķiršu ziedlapiņu puteņiem.
  Kāzas un Fudzijama.
  
  Ja vien es līdz tam brīdim kaut ko nesalaidīšu dēlī.
  
• 0 teicaMan ir ko teikt

• 11/6/06 04:35 pm
• Tā vien gribās laiski notriekt naudu kādā siltā, mājīgā restorānā.
  Lai kāds gatavo ēst manā vietā un laipni pienes klāt, skaisti servētu, un es varu domāt vai nedomāt, vai kaut kā justies. Un varbūt man iepretim būtu kāds, ko es pazīstu vai nepazīstu. Mēs apspriestu ēdienkartes piedāvājumu un viens otram aprakstītu atnestā ēdiena garšas nianses. Un ir taču sācies karstvīna laiks.
  
• 4 teicaMan ir ko teikt