- Drakula
- 2/6/08 10:37 pm
- Vai nu ar mani kaut kas ir neglābjami izmainījies (varbūt skābekļa trūkums un tā), vai arī ar izklaides industriju kaut kas nav īsti labi.
Sēdēju un nekādi nespēju saprast, kāpēc eksistē šādas izrādes, kāpēc kaut ko tādu iestudē un rāda un vēl jo vairāk, kāpēc iet un skatās.
Es vairs nemāku šādi izklaidēties, jo vienīgais, ko jūtu ir tas, ka man mēģina bombardēt maņas ar smago artilēriju un ar svešām, uzspēlētām emocijām.
Kam man tas?
Es laikam vairs nespēju just.
Piedodiet. - 12 teicaMan ir ko teikt
- 2/7/08 01:16 am
-
tieši tas ir tas, ko es saku par gandrīz visām džēdžē un Dailes teātra izrādēm, ko nācies redzēt. un neviens to īsti nesaprot un smaida un skatās ar tādām acīm, it kā es nekā no teātriem galīgi nesaprastu - vēl maziņa, līdz 'mākslai' tikai augt. [starp citu Drakula vismaz vēl ir sakarīgs.]
par to kāpēc iestudē, rāda un iet skatīties - pofig. tam atbildi var rast vienmēr. bet vot kādēļ cilvēki par to vēl ir sajūsmā? vot to es nesaprotu. - Piebilst
- 2/7/08 10:09 am
-
Vienīgais, kas man likās pozitīvi- aktieri ir iemācījušies dziedāt un tīri labi pat.
- Piebilst
- 2/7/08 12:45 pm
-
tas gan, jā. tajā troksnī gan brīžiem vārdus nesapratu - mazliet pie dikcijas vēl jāpastrādā. bet tā - visu cieņu.
- Piebilst
- 2/7/08 08:12 am
-
es varētu pievienoties nedaudz pikaso - Dž Dž ir savā 'ģenialitātē' iegājis jaunā etapā (plānprātība tā varētu būt) un ražo vienu sūdu lielāku par iepriekšējo.
Es nebiju uz Drakulu, bet Kaligula mani nobeidza apmēram izrādes vidū. - Piebilst
- 2/7/08 08:26 am
-
Neesmu teātra pazinējs un biežs apmeklētājs, taču uz Kaligulu sanāca pabūt. Paliku neapmierināts, īpaši tādēļ, ka teksts apakšā vismaz bija ļoti labs, taču izrāde to sačakarēja līdz neatpazīstamībai.
- Piebilst
- 2/7/08 12:44 pm
-
Kaligula ir pirmā izrāde mūžā, kurā pateicos Dievam, ka nokavēju piecpadsmit minūtes un pēc vēl piecpadsmit minūtēm biju priecīga, ka spēju pārvarēt ieaudzināto pieklājību/`cieņu`, piecelties un aiziet, lai saglabātu garīgo veselību.
- Piebilst
- 2/7/08 10:15 am
-
Man pat nebija sajūtas, ka es esmu teātrī, pat ne rokkoncertā- popielā kaut kādā.
- Piebilst
- 2/7/08 09:11 am
-
manuprāt, tas ir tādēļ, ka ir ļoti atšķirīgas paaudzes. man vispār ir bail, kad padomāju, ka es jau tagad jaunos nesaprotu, viņu vērtības. biedē tas, ka paliek arvien mazāk kopīgā starp paaudzēm. tagad mēs varam smīnēt par večuku dīvainībām, bet patiesībā mēs paši jau esam tādi večuki.
- Piebilst
- 2/7/08 10:09 am
-
Novecošana man arī ienāca prātā.
Bet no vienas puses tā varbūt ir kaut kāda emocionālā stabilitāte.
Un arī jaunie ir tikpat dažādi, kādi mēs paši. Es nesaprotu ļoti daudzus savas paaudzes pārstāvjus, arīdzan. - Piebilst
- 2/7/08 11:30 am
-
man turpretī šķiet, ka tur nav runa par paaudzēm kā vecuma grupu, drīzāk par paaudzēm kā interešu kopu vai kaut kādu cita līmeņa attīstību, jo, piemēram, Drakulā vairākums bija skatītāji pēc 40 un pat krietni, bet liela daļa no vieņiem ar sajūsmu uztvēra šo izrādi. kamēr mēs ar Zathuru un vēl daži labi jaunieši, sakoduši zobus, gaidījām pirmo starpbrīdi un tad fiksi evakuējāmies.
- Piebilst
- 2/7/08 07:07 pm
-
"Drakulā" vietā tu domāji "Kaligulā" :)
- Piebilst
- 2/7/08 07:46 pm
-
pareizi saprati:)
- Piebilst