wunjo

skan - vērtīgi.

dejavu

Jā, bet, kad es paskatos uz cilvēkism, kas to praktizē ilgstoši, neesmu droša, ka gribētu tāda būt.
Bet var jau būt, ka viņi ir ļoti laimīgi cilvēki.

putnelis

a ko tu tās meditācijas vietā dari? Vai tiešām vienkārši sēdi?

dejavu

Šī ir specifiska tehnika- ārēji, jā, vienkārši sēžu metrs reiz metrs laukumiņā uz grīdas, pie tam 3 reizes dienā nav atļauts pakustēties stundu no vietas.
Svarīgākais, kas notiek ar apziņu. Būtībā, mēģinu caur savu tiešo pieredzi saprast, kā pasaule ir uzbūvēta.

wunjo

'man patiesībā arvien interesantāk kļūst tas cik dažādos ceļos cilvēki šo Uzbūvi atrod. Pieņemu ka katrs savu anyway, bet tik un tā - To par kuru runā un saprot visi Kopā pat ja katrs par savu ... Ja vēl varētu sajūtās apzināt citu pieredzi - būtu vēl interesantāk.. Kaut arī tāpat grēks sūdzēties :)

Es arī esmu bijis tajā katorgā. Nezinu kā bija tev, bet es pēc tām desmit dienām neko nesapratu. Un uznāca baigais pesimisms. Bet tad, desmit dienas pēc kursiem, es tā pamatīgi sadusmojos uz savu tēvu, un tad man pielēca: es jutu, kā galva plīst pušu no dusmām, bet tad es ātri pievērsos savai elpai un... pārgāja. Lai arī ko darīja mans tēvs, es vairs nespēju uz viņu dusmoties- labi man, labi viņam. Tā vietā, lai dusmotos uz problēmu, es to atrisināju.

un kādas ir Tavas sajūtas tagad, kopš ir pagājis gads, kad apmeklēji Vipassana nometni? :)
vnk es arī biju šajā nometnē pirms 2 gadiem, un plānoju braukt atkal šogad martā...
aio

dejavu

Esmu bijusi jau uz diviem Vipassana kursiem.
Ikdienā nepraktizēju. Varbūt tāpēc, ka uz mani tiek izdarīts spiediens no apkārtējo puses, kas praktizē un man ir baiss spīts- nedarīt to, ko manis sagaida. Ja reiz man vēl ir tāda spītība, tad rezultāti nav ideāli :))

Es neizjutu to kā katorgu. Lai gan pie sevis skaitīju dienas līdz beigām, abas reizes.

Esmu iepazinusies arī ar šīs metodes kritiku un atzīstu, ka ir tur diskutējami jautājumi. Es neesmu tas cilvēks, kas spēj pilnībā bez jautājumiem atdoties un ar visu sirdi ticēt.