Pēdējais pārgājiens man ir licis aizdomāties par šādiem ekipējuma aspektiem:

1)Guļammaisam jābūt sintētiskā pildījuma, vēlams ar CE marķējumu, kas tiešām būtu paredzēts arī mīnusu temperatūrām.
2)Jebkurš Gore-TEX ar laiku sāk laist cauri ūdeni. Diemžēl. Regulāri jānovērtē un laicīgi jānomaina. Gore-TEX gan skaitās jau vecās paaudzes membrāna, laikam pienācis laiks izmēģināt, ko jaunāku, piemēram, DERMIZAX.
3)Būtiski sīkumi, kam jāpievērš uzmanība jakai- kapuce, kura nelietota stāv "aizvērusies"- tā, lai nesalīst iekšā lietus, ventilācijas atverēm padusēs nevajadzētu būt ar velcro- nav jēgas no ventilācijas atverēm, ja tās tāpat stāv ciet, visām kabatām jābūt noslēdzamām ar rāvējslēdzējiem, vai to pašu velcro. Pēc iespējas mazāk dāžādu no jakas karājošos striķīšu- visam jābūt ieslēptam uz iekšu- tas attiecas uz visu apģērbu un it īpaši svarīgi ir kalnos. Ūdensdroši rāvējslēdzēji. Ar "jaku" es te domāju virsējo ūdensnecaurlaidīgo kārtiņu.
4)Otrajai sildošajai kārtiņai jābūt tiešām atbilstoši sildošai un vēlams arī windstopper- vēja necaurlaidīgai. Pagaidām iztieku ar parastu paplānu flīsīti, bet nopietnākām situācijām vajadzētu kaut ko siltāku un arī flīsa bikses.
5) Pirmajai pie miesas esošajai kārtiņai galvenais, lai labi uzsūc mitrumu, novada to prom no ķermeņa un labi žūst, kā arī saglabā sildošās īpašības būdama arī slapja. Mana garā apakšveļa pagaidām lieliski tiek ar to galā.
6)Telts- bez tādiem klasiskiem rādītājiem kā vējaizturība un ūdensnecaurlaidība, svarīgi, lai ir ar "kleitiņu", ātri saliekama- vēlams lai ir iespēja nojaukt telts iekšējo daļu, nenojaucot virsējo un otrādi- uzstādīt vispirms ārējo un tad iekšējo- lietus laikā ļoti augstu vērtēju šo īpašību. Un protams- pēc iespējas vieglāka. Svarīgs ir arī kaut neliels "priekšnamiņš". Teltij arī vēlams veikt sīkus "uzlabojumus"- piešujot nelielas gumijas cilpiņas stūrīšos, kur var iekārt, piemēram lukturīšus, lai apgaismotu telti, vai citus svarīgus sīkumus, kā arī izgatavot sietiņu, kuru var nostiep telts griestos, un izmantot slapjo drēbju žāvēšanai vai kā plauktiņu.
7) Soma. Ērtums, ērtums un vēlreiz ērtums. Un vieglums. Ērta soma pat smagāka liksies viegli nesama. Sietiņš pie muguras- ar somu mugura svīdīs arī ļoti aukstos apstākļos, ar sietiņu stipri mazāk. Atverama arī no apakšgala vai no sāniem. Nepārspīlēt ar ārējām kabatiņām- arī pēc iespējas mazāk "atkarekļu", viens no būtiskākajiem- pietiekoši liels ūdens necaurlaidīgs pārsegs- tie, kas parasti nāk komplektā parasti ir par mazu, tiešām pilnai somai,tāpēc tas būtu jāuzšuj pašam, nomērot uz piekrāmētas somas. Man labāk patīk šaura, bet augsta- pareizāk sadalās svars. Iebūvētās dzeršanas sistēmas neesmu izmēģinājusi, laikam man tas nav tik būtiski- dzert slodzes laikā.
8)Cimdi- vislabākais variants, manuprāt, ir silti, bet rokām pieguļoši pirkstainīši, piemēram, no polartec ar kuriem var arī ērti darboties, neatkailinot rokas un pa virsu ietilpīgi un ūdensnecaurlaidīgi dūraiņi ar siltinājumu un pietiekoši gari, lai uzviltu pāri piedurknēm, kā arī jāizdomā, kā tos ērti piestiprināt pie piedurknēm, lai nepazaudētu, tad, kad šos novelk un darbojas pirkstainīšos.
9)Zābaki- mani tomēr iepriecina laba membrāna apavos, lai arī karstākā laikā tā vairāk sviedrē kājas. Un Vibram zole- ļoti patīk neslīdēšanas īpašība, kad jāstāv uz ļoti slīpas, gludas akmens virsmas kalnos. Tomēr, kad slapjas, tad slīd uz nebēdu.
10) Zeķes- pilnīgi noteikti dodu priekšroku speciālajām zeķēm- kurām atkarībā no lietošanas mērķa ir pareizajās vietās iestrādātas pareizās šķiedras pareizajā formā- silda, nesviedrē, pasargā no noberzumiem u tml. Lorpen mani vēl nav pievīlušas.

11) Bahilas- labāk ar metāla stieplīti zem pēdas- ja ir pastmasas detaļas- jānomaina pret metāla!
12) Cepure- laikam labākais, ko esmu izmēģinājusi ir Mammut windpro- galvenais, lai nav pārāk bieza, vairāk galvai pieguļoša un zem ķiveres ērti velkama, vēja necaurlaidīga un arī slapjumā sildoša.
13)Trekinga nūjas- extra, kas tomēr atvieglo dzīvi garos maršrutos ar ļoti smagām somām. Vēlams ar amortizartoriņiem un ne skrūvējamās. Latvijā veikalos labas neesmu redzējusi.
14)Paklājiņš- klasiskais paklājiņš, vēlams, visbiezākais, jo laika gaitā "saplok", lieliski pilda savas funkcijas un ir viegls un viegli pieliekams pie somas.

15) Par deglīšiem - gāze ir visērtākais un patīkamākais. Benzīna degļi- visuniversālākie. Gāzi ne vienmēr dabūsi un jānēsā lielāks svars. Ar benzīna jamāk rīkoties, regulāri jātīra. No katliņiem regulāri jānotīra nosēdusies darva- palielina svaru un pagaraina gatavošanas laiku.
16)Vienmēr jābūt līdzi noderīgiem sīkumiem- galvas lukturītim, follijas segai, kompasam, rezerves baterijām, šķiltavām vai sērkociņiem, nazim, sēdpaklājiņam.

Visā visumā no brendiem mani visvairāk ir pievīlis LaFuma, un nekad vēl nav licis vilties un mans absolūtais favorīts ir BASK.

aga

Shito vajadzees kaut kur pieseivot.
Man ir LaFumas soma. It kaa pusliidz normaali. Ir muguras rezhgjis, ieeja no abiem galiem. Gan nezinu, kaa buutu ar patieshaam nopietnaam distanceem. Reizeem rodas sajuuta, ka ar svara sadaliijumu nav iisti liidz galam izdomaats, kaut kaa vinjsh apgruutina elposhanu, spiezh uz plaushaam vai.
Tik taa tizlaa kabata augshgalaa. Kaut kam nopietnam par mazu, siikumiem par lielu un ljenganu. Kaa pataisa sleedzeeju valjaa, taa viss birst laukaa.

dejavu

Vēl liela māksla ir pareizi sakrāmēt somu- smagākais jāliek augšdaļā.

seit visa stele varetu but taja muguras sietina, proti;
sietins ir domats, lai karsta vasara labak vedinatos mugura, bet tas ir izmantojams tikai mazam un vieglam somam. ja soma tiek piekrameta, tad sietins liek svaram but talak no muguras, un pie lieliem svariem tas ir loti butiski. tapec ari liekas, ka kaut kas nav kartiba ar svara izvietojumu, si soma vienkarsi nauv domata svariem. vienigais risinajums ir meginat svaru likt tuvak pie muguras.


helmuts