šorīt ilgi negulēju.ap 10 pamodos no tā,ka atnāca sms no Laumas par to,vai eju uz izstādi "Skola 2007".ar to arī sākās mana neveiksmes pilnā diena.
lai pagūtu uz Rīgu,es par vēlu paskatījos mikriņu un tādēļ bija jāpārceļ laiks.ieskrēju autobusā un Ķengaragā izvilkos ārā.no turiens iet mikriņš pa taisno uz Ķīpsalu.izrādās,ka biju nepareizā pieturā izkāpusi un man bija jānoiet vēl 3 pieturas,lai tur varētu dabūt īsto mikriņu,kurš brauc uz Ķīpsalu.kādas 15 minūtes nogaidīju mikriņu.kad sagaidīju,tad viņš man pabrauca garām.tukš mikriņs pabrauca garām,jo nevarēja paņemt kājās.kādas man bija dusmas!es gaidūu vēl 15 minūtes.tad man apnika un nolēmu,ka braukšu ar to,kas pirmais nāks - mans autobuss vai mikriņš uz Ķīpsalu.pirmo es sagaidīju savu autobusu.iesēdos 7.tramvajā,lai tiktu līdz Nacionālajam teātrim.tur eit visi transporti pāri tiltam.ievēlos kkādā mikriņā,kurš mani nemaz līdz Ķīpsalai neaizveda,bet tikai pārveda pāri tiltam.Lauma mani jau bija nogaidījusies,tādēļ teicu,lai viņa iet iekšā bez manis.kad beidzot ierados Ķīpsalā,tad pavērās briesmīgs skats - rinda bija visas halles garumā + iekšā vēl neliela daļā pie pašām,pašām kasēm.tad kad visvairāk vajag,tad neviena pazīstamā nesatieku.tiku iekšā,apskatīju visu,parunāju un aizgājām uz Olimpiju.izstādē neko jaunu neuzzināju.to visu var iegūt arī internetā.
Olipmijā RIMI es nostāvēju kādas 20 minūtes rindā! tiešām! tās rindas bija milzīgas un lēnas.biju gatava sēsties uz zemes,jo kājas vairs neturēja.dabūju savu ēdamo un devos Vecrīgas virzienā.
ārā bija sācis līt.
sākās mana dienas visdrūmākā daļa.
es ieslīku kaut kādā apātijā un dreifēju cauri Rīgas ielām.nebija svarīgi,kas tā ir par ielu.tika izstaigātas lielas un mazas.tādas,kurā nekad nebija būts.šādā veidā izstaigāju lielāko daļu Vecrīgas.
es centos sameklēt pilsētā simboliku.
es nezināju,kurā virzienā dodos,kāpēc dodos un ko es meklēju.kājas bija pilnas ar sāpēm un smaguma.kreisā kāja draudēja atslēgties.
realitātē mani atgrieza slapjie mati,kuri skurbināja seju.
fotoaparāts rokā un acis plaši vaļā.
cilvēkiem varētu šķist,ka biju salietojusies.tā arī varbūt izskatijās,jo es tā arī jutos.
kad sapratu,ka kājas vairs vispār netur,tad jau devos uz mājām.
uz beigām jau nosalu.kājas slapjas,pati slapja,mati slapji un ķermenis pārguris.
man pat nebija domu.
kādā ielā man pretī nāca sieviete gados.ārā lija lietus,bet viņa rokā esošo lietussargu izmantoja kā spieķi.viņai bija skumju pilna seja un acīs dega vientulība.tajā brīdī es nodomāju,kaarī es tāda būšu - daudzus gadus pārdzīvojusi,ar lietussargu kā spieķi,sāpošu sirdi un vientulības pilnu dvēseli klaiņošu lietū pa pilsētas ielām,kaut ko meklējot.
skumji.
šausmīgi sāp kājas.
tieši brīdī,kad tas vismazāk ir nepieciešams.
pirts.
savā dzimšanas dienā es to nevaru rīkot,jo 90-tajiem ir fināli.
27.-28. nevaru rīkot,jo fināli ir A grupai.
nēdēļu vēlāk arī nevaru rīkot,jo cēsinieki brauc uz Austriju.
[Alexa centās ieskaidrot,lai rīkoju bez viņiem.NEKĀDĀ GADĪJUMĀ!!!]
pietam,ja es rīkotu tajā maija sākuma nedēļā,tad man būtu divas negulētas naktis,jo dienu iepriekš Santa rīkos savu svinēšanu.
es nevaru svinēt 3 nedēļas pēc savas dzimšanas dienas.
argumentējot šo visu,Lauma tika pielauzta,ka mums jāsvin ir ātrāk.
un svinēšu es nedēļu pirms savas dzimšanas dienas.
13.aprīlis [piektdiena! :D ]
šiten būs arī tēma jāizdomā :)
vienīgā šodienas labā ziņa - pirts ir atrasta.atliek vienoties par līgumu un datumu.
lai pagūtu uz Rīgu,es par vēlu paskatījos mikriņu un tādēļ bija jāpārceļ laiks.ieskrēju autobusā un Ķengaragā izvilkos ārā.no turiens iet mikriņš pa taisno uz Ķīpsalu.izrādās,ka biju nepareizā pieturā izkāpusi un man bija jānoiet vēl 3 pieturas,lai tur varētu dabūt īsto mikriņu,kurš brauc uz Ķīpsalu.kādas 15 minūtes nogaidīju mikriņu.kad sagaidīju,tad viņš man pabrauca garām.tukš mikriņs pabrauca garām,jo nevarēja paņemt kājās.kādas man bija dusmas!es gaidūu vēl 15 minūtes.tad man apnika un nolēmu,ka braukšu ar to,kas pirmais nāks - mans autobuss vai mikriņš uz Ķīpsalu.pirmo es sagaidīju savu autobusu.iesēdos 7.tramvajā,lai tiktu līdz Nacionālajam teātrim.tur eit visi transporti pāri tiltam.ievēlos kkādā mikriņā,kurš mani nemaz līdz Ķīpsalai neaizveda,bet tikai pārveda pāri tiltam.Lauma mani jau bija nogaidījusies,tādēļ teicu,lai viņa iet iekšā bez manis.kad beidzot ierados Ķīpsalā,tad pavērās briesmīgs skats - rinda bija visas halles garumā + iekšā vēl neliela daļā pie pašām,pašām kasēm.tad kad visvairāk vajag,tad neviena pazīstamā nesatieku.tiku iekšā,apskatīju visu,parunāju un aizgājām uz Olimpiju.izstādē neko jaunu neuzzināju.to visu var iegūt arī internetā.
Olipmijā RIMI es nostāvēju kādas 20 minūtes rindā! tiešām! tās rindas bija milzīgas un lēnas.biju gatava sēsties uz zemes,jo kājas vairs neturēja.dabūju savu ēdamo un devos Vecrīgas virzienā.
ārā bija sācis līt.
sākās mana dienas visdrūmākā daļa.
es ieslīku kaut kādā apātijā un dreifēju cauri Rīgas ielām.nebija svarīgi,kas tā ir par ielu.tika izstaigātas lielas un mazas.tādas,kurā nekad nebija būts.šādā veidā izstaigāju lielāko daļu Vecrīgas.
es centos sameklēt pilsētā simboliku.
es nezināju,kurā virzienā dodos,kāpēc dodos un ko es meklēju.kājas bija pilnas ar sāpēm un smaguma.kreisā kāja draudēja atslēgties.
realitātē mani atgrieza slapjie mati,kuri skurbināja seju.
fotoaparāts rokā un acis plaši vaļā.
cilvēkiem varētu šķist,ka biju salietojusies.tā arī varbūt izskatijās,jo es tā arī jutos.
kad sapratu,ka kājas vairs vispār netur,tad jau devos uz mājām.
uz beigām jau nosalu.kājas slapjas,pati slapja,mati slapji un ķermenis pārguris.
man pat nebija domu.
kādā ielā man pretī nāca sieviete gados.ārā lija lietus,bet viņa rokā esošo lietussargu izmantoja kā spieķi.viņai bija skumju pilna seja un acīs dega vientulība.tajā brīdī es nodomāju,kaarī es tāda būšu - daudzus gadus pārdzīvojusi,ar lietussargu kā spieķi,sāpošu sirdi un vientulības pilnu dvēseli klaiņošu lietū pa pilsētas ielām,kaut ko meklējot.
skumji.
šausmīgi sāp kājas.
tieši brīdī,kad tas vismazāk ir nepieciešams.
pirts.
savā dzimšanas dienā es to nevaru rīkot,jo 90-tajiem ir fināli.
27.-28. nevaru rīkot,jo fināli ir A grupai.
nēdēļu vēlāk arī nevaru rīkot,jo cēsinieki brauc uz Austriju.
[Alexa centās ieskaidrot,lai rīkoju bez viņiem.NEKĀDĀ GADĪJUMĀ!!!]
pietam,ja es rīkotu tajā maija sākuma nedēļā,tad man būtu divas negulētas naktis,jo dienu iepriekš Santa rīkos savu svinēšanu.
es nevaru svinēt 3 nedēļas pēc savas dzimšanas dienas.
argumentējot šo visu,Lauma tika pielauzta,ka mums jāsvin ir ātrāk.
un svinēšu es nedēļu pirms savas dzimšanas dienas.
13.aprīlis [piektdiena! :D ]
šiten būs arī tēma jāizdomā :)
vienīgā šodienas labā ziņa - pirts ir atrasta.atliek vienoties par līgumu un datumu.
Comments