krustmāte
es cerēju,ka ar Cēsu kausu viss būs galā,bet tomēr nē.sāk jau likties,ka pat mani radinieki mani uzskata par psihologu,jo sāk man kratīt sirdi.agrāk nekas tāds netika darīts.tas man likās tik dīvaini.krustmāte Inga man atsūtīja vēstuli par to,ka bija Latvijā uz svētkiem,bet neizdevās nevienu satikt,jo no 15 pavadītām dienām Latvijā,viņa 12 dienas pavadīja vai nu reanimācijā,vai palātā.viņas tēvam ir palicis ļoti,ļoti slikti.viņš ir uz miršanas gultas.
"Baigi smagi skatities ka tu apzinies ka nekko nevari palidzeet.Nevienam to nenovelu...Ja bet ta ir taa saucamaa muusu dzive-kura no vinam vieglaaka,vai labaaka kas to lai zin?Un cik vinu ir?-es jau nezinu vai tu tici tam ka mes nedzivojam tik 1reizi-es ticu tam...ka daudzas reizes.Nu labi ka taa pagaidam izkepurojamies.Es atkal mekleju darbu,un istenibaa pat nezinu ko man darit-viss atkal no gala un gaismas -tunela galaa neredzu!"
es nezināju,ko atbildēt.nekad iepriekš nebiju palīdzējusi cilvēkam,kurš būtu par mani 2x vecāks.Ingai ir 36 gadi.kad es viņai rakstīu atbildi,tad nezināju kā es drīkstu izteikties.es tā jau priekš saviem 17 gadiem runāju dažreiz pārāk gudri un tā,it kā man būtu nenormālākā pieredze,bet es taču nevaru mācīt vecākus cilvēkus.man tas nav pieņemami.kad sāku rakstīt,tad arī aizdomājos,ko lai raksta,bet beigu beigās tas viss aizgāja pats no sevis.
šis viss man tikai lieku reizi atgādināja par nāvi un to par kādu cilvēku esmu kļuvusi.
"Baigi smagi skatities ka tu apzinies ka nekko nevari palidzeet.Nevienam to nenovelu...Ja bet ta ir taa saucamaa muusu dzive-kura no vinam vieglaaka,vai labaaka kas to lai zin?Un cik vinu ir?-es jau nezinu vai tu tici tam ka mes nedzivojam tik 1reizi-es ticu tam...ka daudzas reizes.Nu labi ka taa pagaidam izkepurojamies.Es atkal mekleju darbu,un istenibaa pat nezinu ko man darit-viss atkal no gala un gaismas -tunela galaa neredzu!"
es nezināju,ko atbildēt.nekad iepriekš nebiju palīdzējusi cilvēkam,kurš būtu par mani 2x vecāks.Ingai ir 36 gadi.kad es viņai rakstīu atbildi,tad nezināju kā es drīkstu izteikties.es tā jau priekš saviem 17 gadiem runāju dažreiz pārāk gudri un tā,it kā man būtu nenormālākā pieredze,bet es taču nevaru mācīt vecākus cilvēkus.man tas nav pieņemami.kad sāku rakstīt,tad arī aizdomājos,ko lai raksta,bet beigu beigās tas viss aizgāja pats no sevis.
šis viss man tikai lieku reizi atgādināja par nāvi un to par kādu cilvēku esmu kļuvusi.
Comments