apslāpētās sirdis

Mēs pa retam
Bieži metam,
Un ja krītam,
Tad līdz rītam!

Dažreiz sanāk domāt par to,ko šeit tās dažas acis ir atradušas.

Kādēļ jūs veltat savas ikdienas dzīves minūtes šai vietai?


Ir jau vēl daudzi tādi kā es,kuri sūdzas un pārcilā savu dzīvi šeit.

Sāku nedaudz noraizēties par sevi.
Man nav vēlēšanās kkur doties cilvēkos.Vienmēr atrodu kādu iemeslu,lai tikai nevajadzētu tikties.Vēl pirms gada es rakstīju,ka tieši sabiedrība ir tā,kura mani spēj izārstēt.
Elīna man šo mājās-sēdēšanas-garu izskaidroja ar nogurumu.Es to nedz noliedzu,nedz apstiprināju.

Mana vientuļnieka dzīve izpaužās kopā ar fotoaparātu un ūdeni.
Bet varbūt tas viss tikai tādēļ,ka tagad laiks tāds,nu pārdomu pilns laiks.
Aij,es taču solījos laboties šajā ziņā!

agnes,smaidi! :)
Jāatgūst savs dzīvesprieks.Tas pat ir nevis jāatgūst,bet gan jāpamodina.
Lūk,tā kā es uzvedos pie Līgas pēc izlaiduma,to var nosaukt par manu dzīvesprieku.Tas nekas,ka sevi nostādīju stulbenes lomā,bet galvenais,lai citiem tas liek smaidīt :) Protams,ka kādu dienu uznāks lēkem,ka atkal sevi nostādu klauna lomā,bet tas ir tā vērts.



Pēc smagām morālām traumām,cilveki paliek neordināri.Tie uzvedas agresīvi,noslēgti un ir ļoti jūtīgi.Skatījos raidījumu,kurā kādu meiteni izvaroja un tad viņai sākās lielas veselības un garīgas problēmas.Tajā brīdī es iedomājos sevi viņas vietā.

Es gribu,lai tu zini - lai arī kas ar mani notiktu,lai arī kā es neuzvestos vai kko neizdarītu,lūdzu,nepamet mani,jo tas viss tikai izmisuma iespaidā.Izmisuma,baiļu un neziņas iespaidā.

Pēc 15min jābrauc uz Rīgu,lai satiktu Elīnu.
Mati no visas dzīvošanās pa mājām ir atstāti novārta un atagd,kad beidzot ir jāizskatās pēc cilvēka,mājās nav karstā ūdens!
Sēžu ar putainu galvu šeit un gaidu,kad uzvārīsies ūdens.
Saka,ka smadzenes nevar atsalt - VAR!

sveika vēlreiz.

aizmirsu pateikt visnotaļ būtisku lietu, ko lēmās valdes sēdē, proti:
labo darbu darbnīcas koordinators........ būs .......... Agnese!
wuhū, apsveicam, applausi un suminājumi!


ceru, ka tā ir priecīga vēsts ;)
turpmāko info par projektu + vēl kādu spēju un iespēju saņemsi no Rasas.

lai veiksmiigi
un lai vasara

liig.




Man sirds izleca pa muti.
Galva triekta pret stenderi.
Rokas trīc.
Aaaaaaaaaaaaaa...es esmu koordinātors!

Aizbraucu līdz Daugavai.Visi cilvēki kā cilvēki laidās mājās,bet es braucu turp.Sanesās mākoņi uz lietu.
Izdzēru savus aliņus,iegāju ūdenī līdz vēderam un tālāk netiku.
Man gribējās vnk ar kādu parunāties.Nav nozīmes par ko,bet...es tikai vēlējos parunāt.
Paldies,Alexa.

Šovakar saules stari lauza mākoņus.Skaisti.

Man patīk tas,ka es tur varu būt es pati.Es varu bļaut,es varu iet peldēties kaila,es varu darīt ko gribu un neviens to neredzēs,neviens neko nepadomās,neviens neko nepārmetīs.Tur slēpjas tas viss skaistums.Es varu būt es pati.
Tas klusums spēj tā pārņemt,ka aizmirsti visu to,kas notiek aiz šī apburtā loka.
Harmonija.

Šodien uznāca izlādēšanās lēkmes.
Minos uz sava vāģīša,cik vien kājās ir spēks.Kliedzu un plosījos.
Tā vnk vajadzēja.

Mani pārsteidz tas,ka tik daudz nezināmu cilvēku apskata manis fotogrāfētās bildes un daži par uzdrošinās tās nokomentēt.