apslāpētās sirdis

Tā mana labošanās nesanāk.
Es tagad saprotu tos cilvēks,kuri ir darbaholiķi - darbs tiem liek aizmirsties.
Nedaudz šajā visā saskatu bēgšanu.Stulbi,es nevaru tikt skaidrībā ar šo.

Ļoti skaidri atceros šīs nakts sapni.

Ar tēti vasarā staigājām gar jūras krastu.Diena bija silta un patīkama.Pagājuši tālāk,jūrās mēs pamanījām dīvainas celtnes.Tās bija četrstūrveida celtnes/torņi,kuri atgādināja vairāk mājas un bija tikai ar pāris logiem.Mājas bija redzamas 3 - pelēkas,dažāda platuma un garuma,ar dažiem melniem logiem.Apkārt uzreiz arī mainijās laikapstākļi - viss palika pelēks.Iekšējā balss lika bēgt un mēs skrējām iekšā mežā.Mūs noķēra un turēja gūstā mežā izveidotā nometnē.Koka mājiņa nebija lielāka par parastu garāžu.Centrā atradās ugunskurs.Pēkšņi bija iestājusies ziema.Mūsu sagūstītāji gāja dziļāk mežā,lai iekarotu tālāk esošās zemes.Es meklēju savus cimdus un cepuri un skrēju pie Alexas.Viņa dzīvoja nedaudz tālāk mežā.Pieglaudos pie zemes,pārmetu sev pāri sneigu,lai mani tik viegli nepamanītu sagūstītāji.Kā tie pagrieza muguru,tā lecu kājās un skrēju.Priekša pa ceļu nāca bars ar cilvēkiem.Saskatīju starp tiem Alexas vecmāmiņu.Nedaudz tālāk arī Alexa nāca.Pieskrēju klāt,apķēru,satvēru aiz rokām un uzliku buču uz pieres."Man liekas,ka ir sācies karš",viņa man teica.Apstiprinoši pamāju ar galvu.Arī viņu paspēja sagūstīt,bet es nepaspēju brīdināt.



Es ienīstu sevi par to,ka nemācos no jau reiz pieļautām kļūdām.
Ja jau viss tā noris,tad man ir jāmeklē iemesli sevī,nevis citos.

Lauma teica,ka mana black women bilde izstaro negatīvu enerģiju.

In a sick way I want to thank you for holding my head up late at night
While I was busy waging wars on myself, you were trying to stop the fight
You never doubted my warped opinions on things like suicidal hate
You made me compliment myself when it was way too hard to take
So I’ll drive so fucking far away that I never cross your mind
And do whatever it takes in your heart to leave me behind


Hate me so you can finally see what`s good for you.


Vēlreiz un vēlreiz pārlasu šos vārdus atkal.Blue October izpildījumā tie ir brīnišķīgi.

Viss taču ir kārtībā,bet es tā neizturos.Manī tomēr paliek sajūta,ka tā nav.Droši vien no tās slavenās mušas izpūšu ziloni.Es nezinu.Es tiešām nezinu kā ir.


Vakar naktī domāju un secināju,ka es nostādu savus tuvākos [!!!] draugus augstāk,nekā savus vecākus.Varbūt tādēļ,ka vecāki spēj paši par sevi pastāvēt,bet draugiem var būt nepieciešama citu palīdzība.
Draugu ziņā es vienmēr esmu bijusi ļoti,ļoti emocionāla un tā tiešām arī ir,un tas pierādās dzīvē.Vienīgi man ir grūti izskaidrot,kādēļ tas tā ir.It kā jau bērnība man bija skaista - ar Artūru nodedzinājām šķūni viņa laukos,ar puikām pīpējām salmus un tēlojām,ka tās ir cigaretes,spērām no skapja augšas konfektes un tēlojām Motopeles.Man bija bērnība ar draugiem un visu,kas nāk līdz ar bērnību.Arī skolas laikā par draugu trūkumu varu nesūdzēties.Un tomēr šodien es tos sargāju kā pašas dzīvību.Katru sīkumu pārdzīvoju kā lielu traģēdiju un kas ir zīmīgi - manī vienmēr rodas bailes,ka es draugus tūlīt pazaudēšu.Bet tam taču nav iemesla!Patiesībā,tas sākās līdz ar Līgas zaudēšanu.Iespējams,ka tādēļ es citurs sargāju vēl vairāk.Nē,es negribu ticēt,ka tas ir visa atrisinājums.Viens cilvēks nevar tā izmainīt manu turpmāko dzīvi,bet ja jau es esmu izmainījusi citu dzīves,tad kāds spēji izmainīt arī manējo.

Es esmu stipra meitene!Es tikšu galā!