apslāpētās sirdis

man riebjas tā slimošana,kad jūties nenormāli sūdīgi,bet temperatūras nav.
pēc idejas,ja nav temperatūras,tad organisms necīnās ar vīrusu.un tas nav nekas iepriecinošs.
jāizdzīvo līdz mežam un tad tur ārstēšos ar pretējiem laikaapstākļiem un temperatūrām.

nu jau ne tikai kakls ir sācis sāpēt un klepus moka,bet arī iesnas sākušas pamocīt.

*tējas krūze rokā

šodien ķimijas pārcelšanas ieskaite.
jū ken dū it!

mana šodienas devīze - šodien es miršu,bet rīt nepiedzimšu.
un lai jau citi domā,ka tas ir citēts.

esmu pārgurusi.izteikta pārslodze.
uzraksīju ķīmiajs ieskaiti un turpākās 6h grozijās apkārt tikai pēdejā zvana lietām.
es uzrakstīju scenāriju,es saliku cilvekus,es atradu cilvēkus,es saliku visu nepieciešamo,es pati pat uzstāšos tajā visā!
pēc lielās pasākuma jāskrien uz klasi,lai tur novadītu 12.A klasei pēdējo zvanu atsevišķi.
kurš visu programmu tur izdomāja un vada?
kurš gan cits.

pēc skolas skrējiens uz nodarbību.

galva sāp.
braucot mājās,šķita,ka izkāpšu,lai izvemtos.

rīt ir jāprezentē krievu valoda.
kad?un es atkal neesmu izdarījusi savu daļu.

literatūra!sasodīts,man jau bija tam jābūt izdarītam vakar!

šķiet,ka pirmo reizi Lauma pret mani izturas saprotoši.attiecībā uz krievu valoda atļāva man nerakstīt,kam bija man jābūt izdarītam.

atnācu mājās un mamma pateica,ka man ir sarkanas acis.
temperatūra pazemināta.

man tiešām nav spēka.
tā neesmu es.