apslāpētās sirdis

mana šodienas devīze - šodien es miršu,bet rīt nepiedzimšu.
un lai jau citi domā,ka tas ir citēts.

esmu pārgurusi.izteikta pārslodze.
uzraksīju ķīmiajs ieskaiti un turpākās 6h grozijās apkārt tikai pēdejā zvana lietām.
es uzrakstīju scenāriju,es saliku cilvekus,es atradu cilvēkus,es saliku visu nepieciešamo,es pati pat uzstāšos tajā visā!
pēc lielās pasākuma jāskrien uz klasi,lai tur novadītu 12.A klasei pēdējo zvanu atsevišķi.
kurš visu programmu tur izdomāja un vada?
kurš gan cits.

pēc skolas skrējiens uz nodarbību.

galva sāp.
braucot mājās,šķita,ka izkāpšu,lai izvemtos.

rīt ir jāprezentē krievu valoda.
kad?un es atkal neesmu izdarījusi savu daļu.

literatūra!sasodīts,man jau bija tam jābūt izdarītam vakar!

šķiet,ka pirmo reizi Lauma pret mani izturas saprotoši.attiecībā uz krievu valoda atļāva man nerakstīt,kam bija man jābūt izdarītam.

atnācu mājās un mamma pateica,ka man ir sarkanas acis.
temperatūra pazemināta.

man tiešām nav spēka.
tā neesmu es.