apslāpētās sirdis

boulings ir izspēlēts.
un dāmu vakars ar klasesbiedrenēm ir izbaudīts!
bija tiešām baigi labi.
pidžammās gājām arā.tas tikai tādēļ,lai tās varētu uzpīpēt.
beidzās tas viss ar to,ka mēs atradāmies pidžammās iekš kluba "La Salsa",kurš atrodas Līgai pie mājām.mēs tikai vēlējāmies pārbaudīt vai mūs neizmetīs un vispār apkalpos tādā izskatā.
cilvēkiem bija dažādas reakcijas.
divas meitenes iznāca no kluba un sastinga,kad ieraudzīja mani stāvam uz ielas pidžammā.
sākām diez gan ātri.jau kādos 19:00, tādēļ nakts pienāca vēlu.
gatavojām ēst,gatavojām kokteiļus,spēlējām spēles un labi atpūtāmies.
nedaudz mazāk kā 3 h pagulējām un tad jau ar Laumu braucām uz Ventspili.
[zaudējām.]

es esmu dusmīga uz Laumu!
un šoreiz nopietni.
man ir apnicis tas,ka viņa dara citiem sāpes.
cik tad man var sist,kniebt,skrāpēt un vēl kko citu darīt?
es vienmēr to noklusēju un neko nesaku,pretī arī nedodu,jo es tomēr nevaru pacelt roku un darīt sāpes saviem draugiem.un šodien es beidzot pateicu to,kas bija krājies manī tik ilgi.
"Vai tiešām tev cilvekeim ir noteikti jādara sāpes?"
beidzās tas viss ar to,ka es esmu egoiste.
tajā brīdī viņai ņēmu nost spilvenu.citā gadījumā tā būtu kā muļķošanās,bet tagad tas tika padarīts par nezin ko.
patiesība man ir pie vienas vietas!
tā klusēšana par sāpju nastu beidzot ir nost un ir jūtams atvieglojums,bet es šaubos,ka tas kko dos.


pēc šodienas spēles Mudītes vārdi - " tu nevari spēlēt ar sirdi un dvēseli,bet tu to gribi."
tas man sakāpināja emocijas.
man spēle beidzās ar asarām acīs.
bet tad visu apdomājot,secināju,ka tas nav domāts tik negatīvā noskaņā,kā es to esmu padarījusi vai man tā ir šķitis.
es vnk esmu pārāk īsa un pārāk lēna,tādēļ arī nesanāk tas,ko esmu iecerējusi.

šie vārdi man tik un tā paliks atmiņā.