Cēsu kauss 2007 [12.-14.janv.]
viss tomēr izvērtās daudz sarežģītāk nekā biju to iedomājusies.ne jau tikai spēļu ziņā,bet gan par visām šīm 3 dienām kopumā.
mēs paņēmām 1.vietu!!!
pagājušo gadu es teicu,ka nevis "mēs",bet gan "meitenes",jo man nebija nekādas komandas sajūtas.un tas laikam tādēļ,ka nedzīvoju ar savu komandu kopā,bet pie Līgas.ar komandu biju kopā tikai spēļu laikos.un brīdī,kad pagājušo gadu izcīnijām 1.vietu,tad man nebija šādas sajūtas,ka tiktu kkas baigi paveikts.
šoreiz es vēl šaubos vai varu teikt "mēs" vai "komanda".un tādēļ,ka nospēlēju tik slikti kā sen nav spēlēts.iespējams,ka pie vainas ir tas satraukums un apziņa,ka jāparāda saviem skatītājiem labākais uz ko esi spējīgs.starp citu,tieši tā arī sanāca,ka es labāk nospēlēju tās spēles,kad nebija neviena no maniem cēsiniekiem,kas skatītos.lampu drudzis.
12.janv.
spēlējām pret Raplu (Igaunija).šī spēle sākumā nebija daudzsološa un nemaz tik viegli neklājās,bet pēc lielās pārtraukuma uzgājām virsū presingā un pārņēmām vadību.mums bija svarīgi,lai uzsākam turnīru ar uzvaru un to arī panācām 58:45.pirms spēles satiku uz kādu brītiņu Alexu un Ievu.pati jau nu nelepojos ar to kā tika nospēlēts.visvairāk pabrīnījos par to,ka netiku izlaista sākuma sastāva,bet tam noteikti bija iemesls.[turnīra laikā sāku ienīst savu garumu].laikam,ka 6 punktus iemocīu,bet tas jau nekas nav.
otrā spēle bija pret Cēsīm.ļoti svarīga spēle,jo Cēsis ir spēcīgas un te uzvarētājs ir neprognozējams.pirms vēl spēle bija sākusies,atnāca Alexa ar Kristapu.vēlāk arī parādijās Elīna,bet nepiefiksēju pa,kuru laiku pazuda Kristaps.laikam uz mēģinājumu aizgāja.pirms šīs spēles jutu nogurumu,bet tas nebija no iepriekšejās spēles.tāds bezspēks un nogurums mijās vienā kondīcijā.šajā spēlē es vēl vairāk sāku ienīst savu garumu.punktu tam visam pielika epizode,kad es uzliku Karlīnei atbloku un lecu pakaļ atlēkošajai bumbai,bet viņa nedaudz palecās un pāri manām rokām paņēma bumbu un vēl iemeta,bet es viņas netraucēta lēkāju pa pirmo stāvu,lai bumbu aizsniegtu.protams,ka uzreiz sekoja treneres komentārs vai tiešām es nevienu bumbu nevaru izcīnīt.nu nevaru!kā sīks knislis tur apkārt skraidu.jau sen viņai esmu teikusi,ka nevēlos spēlēt kā centrs,bet gan ārā kā uzbrucējs.nometnē arī tā tiku trenēta kā kreisās malas uzbrucējs,bet sezonas laikā atkal spēlēju kā centrs.Cēsu spēles laikā trenere kko teica Maijai par to,ka viņa neizmanto savu augumu."Es tev neko nepārmestu,ja pārējām meitenēm Laumai būtu pāris cm klāt pie auguma,Vētrai un ja Agnesei būtu klāt vēl 10 cm..." visiem tika pa dažiem,bet man uzreiz 10cm :D bet tur ir taisnība.es esmu pārāk īsa,lai spēlētu kā centrs!pati spēle bija slikta.jau sākums mums bija graujošs un tā arī nespējām saņemties,lai pacīnītos par uzvaru.zaudējām ar lielu starpību 34:58.nieka 4 punkti.tas taču ir maz.pirms spēles pret Cēsīm,ienākot garderobē,Vētras teikums "Ooo..čumma ieradās!".viss,man pietika un pateicu skaidri un gaiši,lai viņa pārtrauc šo ņirgāšanos.neko tādu viņa nebija gaidījusi un aizvērās.labākais ir tas,ka 7d pirms spēles man tika taisīta Prāta Vētra uz galvas-mani izbužināja!un to tieši darīja Vētra un Santa.
spēle arī bija pie vainas kādēļ mans garstāvoklis krasi spēja noslīdēt lejā.pēc vakariņām noliku mantas un gāju satikt cēsiniekus.Pagrabiņā mani sagaidīja Alexa,Elīna un Ieva.nezinu kas bija spēcīgāks vai tas,ka man nāca miegs,vai arī sliktais garstāvoklis,tādēļ arī apgūlos uz galda un aizvēru acis,lai atpūstos.neko daudz jau nemaz nevarēju pateikt,jo liela daļa sarunu gāja par lietām,kuras man nav zinamas.tas man netraucēja.man jau galvenais nav runāt,bet gan būt blakus.
vakarā garstāvoklsi maijās tik strauji,ka to pat ir grūti aprakstīt.pēdējā laikā es ātri aizsviļos.kaut vai tajā situācijā,kad Elīna un Alexa mani dzina mājās,bet es to nevēlējos un līdz vakariņām man vēl bija atlicis laiks.tik cītīgi teicu,ka nekur neiešu un Eīna iztreicās,ka tagad esmu viņu aizvainojusi.protams,ka tas bija ar irnoju,bet galvā kkas aizsvilās un tādēļ pagriezos un aizgāju.[agnes,tu taču tāda neesi].lai arī cik klusi viņas nevēlētos skriet,klusi viņām tas noteikti neizdevās.un te es nevarēju nesmaidīt.abas skrien pretī un smaida.mājās mani aizdzīt tā arī neizdevās.Alexu savāca tēvs,bet Elīnu pavadīju vēl mazu gabaliņu tālāk.šī gabaliņa laikā man tika veikta izpratināšana."Kāpēc tu domā,ka šis būs neizdevies brauciens?".ilgi domāju vai Elīnai atklāt,kas zem tā visa patiesībā slēpjas.ar viņu nekad nebiju runājusi tādas nopietnas lietas acis pret aci.pastāstīu visu pēc tāda paša scenārija kā Līgai.
atgriežoties atpakaļ pie komandas,nebija nekāda garstāvokļa.uzliku mūziku uz ausīm un rakstīju Alexai.vienā galā spēlēja kārtis,kādā citā kāds kko lasīja.mūsu stāvā bija aktu zāle.es labprāt ietu tur gulēt,ja vien zāle nebūtu bijusi ciet.man vnk ir apriebies tas mūždien esošais uzbraucienu maratons vienam otram."Bernātei atkal čummiņa klāt.".ar to bija pietiekami.cilvēki laikam nesaprot,ka nevar visu laiku smaidīt un jautroties,ka ir ļoģiski,ja cilveks nesmaida,tad viss nevar būt kārtībā,bet man vēl par to uzbrauc augumā.
pirms gulētiešanas izlasīju savu horoskopu.tas bija pārsteidzoši precīzs.tik precīzs,ka tvēru pēc telefona,lai uzrakstītu Alexai.
Auns.
Mīlestība: tavu prātu joprojām pārņemušas domas par bijušo attiecību šķiršanās iemesliem.Vairākas nedēļas nemitīgi pārdomā,cik ļoti vēlies vai nevelies viņu atpakaļ.
Draugi: tavs telefona rēķins būs milzīgs,jo neko nevari izdarīt-tev ļoti patīk stundām ilgi runāt ar savu labāko draudzeni.
pēc šī uzreiz paskatījos Alexas horoskopu.
Mežāzis.
Draugi: tev ir kāds draugs,kuru nesatiec nemaz tik bieži.regulāri-2x mēnesī un izrunājat visus jaunumus.jūs abus nepamet sajūta,ka pazīstat viens otru perfekti?nākamā tikšanās reize jau klāt!
šis viss tik ļoti nošokēja,ka mute palika vaļā.
[piču paču paču pačā!]
13.janv.
šī diena pēc horoskopa solijās būt veiksmīgā,bet kkā tas no rīta jau pierādīja,ka tā nebūs.cēlāmies jau 7:30,jo bija jāpagūst uz brokastīm un tad 9:00 uz spēli.pirmais,ko pamostoties dzirdēju bija-ārā snieg! ārā nevis sniga,bet gan putināja un tas sniegs uz zemes nemaz neturējās.tikai pļurzu izveidoja.no rīta spēlējām pret Ventspili.spēle nebija skatāma,bet tomēr uzvarējām ar 50:40.rezultātam bija jābūt lielākam,vismaz starpībai,bet toties uzvara bija rokā.diena noteikti nebija veiksmīga,jo epizodē,kad pārtvēru bumbu pie 3punktu līnijas aizsardzībā un viena pati aizskrēju ātrajā,tad aizmetu garām no apakšas."Agnes,beidz vienreiz ākstīties un spēlē!".pēc spēles devos Līgas virzienā.cerēju,ka varēšu viņu sagaidīt pie skolas,viņai pašai to nezinot,bet jau ceļā sekoja zvans ar jautājumu,kur es esmu.atradu ceļu,satiku Līgu.vienmēr ir bijuši mazie pirkstiņi.tagad vairs tādu nebija.vēlējos aiziet samainīt mantas nākamajai spēlei,bet tad pajautāju "redz,ka tepat strādā Alexa,ieskrienam tagad vai pēctam?"."tagad.".un tā nu mēs tur pabijām ilgu laiku.ap 13:00 Līga aizgāja sagaidīt Jāni,bet es paliku līdz pat 15:00,kad Alexai beidzās darbs.pa šo laiku bija arī Elīna uz solāriju atnākusi.
"Sašiņai ar Kristapu kkas ir?"
"ir,ir :) "
***
"Alexa vispār ir baigi foršais cilvēks."
"Es zinu,pietam ļoti labi."
"Tikai viņa ir tāda klusa"
"Nē,klusa viņa ir tikai jūsu sabiedrībā.ja jūs ļautu cilvēkam atvērties,tad ieraudzītu vēl kko daudz labāku nekā ir tagad."
man bija dīvaini,kad jāatrodas starp diviem mīļiem cilvekiem.par šīm emocijām jau rakstīju kādā citā ierakstā un tās sajūtas nav zudušas.es atzīstu,ka pret Līgu izturējos vēsi.un es arī redzu to,ka viņa cenšas kko mainīt.bet man tiešām ir palicis vienalga.nē,tā nav vienaldzība.tas ir kkas cits.tā ir samierināšanās.kā jau teicu-vairs necīnos.
ar Alexu paķērām pa hot dogam un gājām uz lielo zāli.tur satikām Alexas mammu,uzskreju dažu brīdi virsū Mudītei,paskatījāmies Alexas brāļa Dimas spēli un tad jau gājām samainīt man spēļu mantas un prom uz zāli.Alexa devās uz mājām,lai pēctam vēl arī pie Džeinas brauktu,bet es aizgāju uz savu spēli pret Rīdzeni.
Rīdzenes spēle aizsākās ļoti līdzīgi.jau spēles pašā sākumā pārņemām vadību un tā visu lielāko spēles daļu arī bijām vadībā.kādā spēles brīdī nedaudz palaidāmies un Rīdzene pietuvojās rezultātā.spēles pēdejās sekundēs mums bija +1.un Rīdzenei ir bumba.atlika noturēties kādas 20 sek aizsardzībā un uzvara ir mūsu.meitenes tiešām cīnījās ar zobiem un nagiem par bumbu,lai to tikai noturētu.cīņā par bumbu zem groza tiesnesis nosvlipa sodu pret Zentu.un nosvilpa viņš 0,09 sek pirms spēles beigām!tur pat sekunde nav!Zentai jāmet divi soda metieni.mēs bļaujam cik vien ir spēks rīklē.nervi tā jau ir noskalpēti.Zenta pirmo metienu pat pa stīpu netrāpīja,bet gan tieši pa dēli!tā bija liela uzelpa.otro sodu viņa iemeta un rezultāts ir neizšķirts.3 minūtes garšs pagarinājums.abām komandām ir karodziņi.pagarinājums aizsākās līdzīgi.Rīdzene nesekmīgi veica savus uzbrukumus,mūsu meitenes labi nostrādāja aizsardzībā un cīnijās par bumbā kā uz nāvi!dažas sekundes līdz spēles beigām Anete ātrajā iemeta pustālo un mums ir +5.atlika noturēt tās 4 sek līdz beigām un uzvara ir rokā.spēlētāja ar 5.nr dabūja pie centra bumbu un ieskrējās.nedaudz aiz centra līnijas viņa izmeta tālo pēdejā sekundē un iemeta līdz ar spēles beigu signālu!+2 un uzvara!!!!!līdz ar šo spēli viss turnīra tabulā sagrozijās.mēs uzvarējām Rīdzeni,bet Rīdzene uzvarēja Cēsis,toties Cēsis uzvarēja mūs,bet zaudēja Rīdzenei.katrai no mums bija pa 1 zaudējumam savā starpā.liels,liels murgs panesās.
labi gan,ka šajā spēlē maz tiku laukumā,jo tieši spēles laikā es kkā bez maz vai izlauzu savu īkšķi,kurš bija izsists.kko spiedu uz botas virsū un tad īkšķis izgriezās uz otru pusi.man likās,ka nosprāgšu no sāpēm.īkšķis nebija vienīgais vaininieks,bet gan arī fakts,ka man ar savu augumu tur laukumā nav ko darīt.spēlēt es arī vairs nemāku.
pēc ieteicu Daigai,ka šitais ir jānosvin un tādēļ aizgājām uz veikalu pēc šampanieša.dabūjā Maximā savu šampi un devāmies uz vakariņām.mēs gājām garām baznīcai un debesīs pavērās fantastisks skats-baznīca tika izgaismota ar prožektoriem tik spēcīgi,ka debesīs esošajā dūmakā bija redzama baznīcas ēna,kuru varēja ļoti skaidri saskatīt un kontūras bija ļoti precīzas.pa ceļam vēl Anete i vajadzeja ievilkt dūmu.un tad nu viņa sāka mūs kārdināt.bijām mēs 4 un visas atteicāmies,lai arī kā Anete neuzstātu.vakariņās piegāju pie Daigas un iečukstēju ausī,kā mēs rīkosimies ar šampja pasniegšanu.kā acis iedegās Vētrai,kad viņa redzēja,ka man ar Daigu ir kkas sarunāts!viņa man prasīja,kas notiek,bet neatbildēju.tad viņa piegāja pie Daigas un arī centās uzzināt,bet nekā.ha!neviens nezināja,kas mums ir aiz ādas.uz klasi aizgājām abas kā pēdejās un tad ar lielu vērienu ienācām klasē ar visu šampi un noteicām savu runu.attaisīju vaļā pudeles,ko daiga nevarēja izdarīt :D [es tagad esmu pro šajā jomā 8) ] meitenes bija to pelnījušas.visām kkā uzreiz prāts tāds jautrāks palika!kkā nonācu abu pudeļu rotācijas vidū un pusi vienas pudeles sanāca izraut.savācu abas pudeles,iebāzu viņas džinsu kabatās [jā,džinsu kabatās :D ] un gāju satikt Alexu,lai saņemtu savu MP3.tā kā pudeles manās džinsu kabatās tomēr bija redzamas arī pēc mēteļa uzvilkšana,tad Anete un Rūta atnāca ar mani lejā,lai atbrīvotos no pudelēm.te nu gan es nogrēkojos.viena cigarete pirms satikšanas.
pretī man nāca Alexa un Džeina.jau tālumā viņas pamanīju,bet drošibas pēc nolēmu,ka jāuzzvana,lai saprastu vai es vispār dodos pareizajā virzienā.dīvaini ir tas,ka es to nesapratu uzreiz,jo biju taču jau pa to ceļu gājusi un pie Džeinas arī bijusi.dikti jau nu gribējās dabūt Alexu uz kādu laiciņu,bet nesanāca.nebiju arī plānojusi,ka pajautāsu Džeinai vai varu viņu vakaram pievienoties,bet tad jau atskanēja atbilde.."Man jau tiešam nebūtu iebildumu,bet Ieva..".un mēs visi zinām kāda ir Ieva.šoreiz labāk bija,ka es neradu liekas problēmas nedz citiem,nedz sev.šoreiz pat var teikt,ka es nevis radītu problēmas,bet gan pati būtu kā problēma.gribēt jau es tiešām gribēju pabūt cēsu kompānijā,jo pie savējiem es ļoti nevēlējos atgriezties.es pēdējā laikā vairs nejūtos kā komandas daļa,tādēļ arī nelabprāt uzturos viņu sabiedrībā.ilgu laiku nespēju izlemt kā rīkoties,jo bija iespēja pievienoties pēc 23:00,kad Ievai atbrauktu pakaļ.pavadīju Alexu un Džeinu līdz durvīm un tad palūdzu,lai atstāj mani ar Alexu uz 5min divatā.
"Es vēlētos aizņemties Sašiņu uz 5 minūtēm" [es nekad tā nebiju viņu saukusi]
tad vnk gribēju sabrukt Alexas rokās.bija tāda sajūta,ka nebūtu,kur iet.vienā galā mani negaida,bet otrā apstākļu sakritības man liedz pievienoties.[un vispār šķiet,ka esmu apčakarēta,bet lai jau].sāku domāt reāli un apslāpēju savas iegribas,tādēļ arī nolēmu,ka prātīgāk būs,ja nepievienosos pie Džeinas.pēc 5min izbrāzās ārā Džeina un momentāli vnk lika atvadīties un viss.stulbākais ir tas,ka tā arī bija mana pēdejā atvadīšanās no Cēsu cilvēkiem un tā pati nebija nekāda dižā.to nevar nosaukt par atvadīšanos,ja divus cilvēkus sagrūž kopā,bet pēc sekundes jau atgrūž nost.
viņas aizgāja,bet es nezināju,kur likties.gribēju aiziet uz parku,bet tur man teica,lai uzmanos.kad treptelpas durvis aizvērās,tad vēlējos apsēsties pagalmā un pabūt tur.lija lietus un bija slapjšs,tādēļ no šī bija jāatsakās.bļāviens,es raudāju!tā vien prasijās ieiet veikalā un noprikt alkoholu un piedzerties,bet to es nedrīkatēju darīt.man bija jāpaliek pa nakti kkur un es nedrīkstēju ierasties uz klasi,kur visi gulējām.pietam varēju uzskriet virsū trenerei un tad man būtu neaprakstāmas nepatikšanas.veikalam pagāju garām un devos skolas virzienā.kad nonācu pie skolas,tad sapratu,ka ir jau 21:00 un pietam man ceļos bija nogurums.atgriezos klasēs.pirms devos iekša klasē,paraustīju aktu zāles durvis-ciet.žēl gan.gribēju kkur viena nolikties,bet nebija iespēju.pims ieiešanas klasē ieelpa un dodamies ar smaidu iekšā.
"oho,ko tad tu tik ātri atpakaļ?tevi draugi pasūtīja?"
"tā sanāca". [un viltots smaids uz lūpām. (jā,mani pasūtīja) ]
Alexa solīja,ka man 22:01 uzzvanīs,lai pārliecinātos,ka neesmu aizklīdusi,kur nevajag.nepiezvanīja.nedaudz pirms pus11 sēdeju ārā gaitenī uz palodzes ar savu mūziku un žurnālu.aizsūtīju sms,ka ar mani viss ir kārtībā un esmu atpakaļ tikai šoreiz uz palodzes.mūsu klasē bija salīduši kādi 12 gab Madonas komandas zēnu,kuri spītīgi netinās prom.man tā jau kaitināja cilvēki,bet ka salien vēl iekša bars urļuku,tad tas palika jau neizturami,tādēļ arī aizgāju uz palodzes sēdēt.mūzika nomira.
23:30 viņi visi aiztinās un beidzot varējām iet gulēt.
nakts bija briesmīga.
14.janv.
ja iepriekšejā vakarā valdīja dusmas,tad šo dienu es uzsāku ar domu,ka "ja gribēs,tad pajautās".un pie tā arī pieturējos.man bija nepieciešama atpūta no Cēsīm.
ja mēs vēlējāmies tikt pirmajā vietā,tad mums bija atlikušās divas spēles jāuzvar katra ar vairāk kā 50 punktu starpību.pirmo spēli spēlējām pret Talsiem un to uzvarējām ar 39 punktiem.nepietiekami,bet pret Valmieru ir vēl grūtāk spēlēt.spēle aizsākās labi,bet mums bija jāiegūst daudz punktu,lai pacīnītos par 1.vietu.kad sāka izdarīt jau ievērojamākas maiņas,tad rezultāts palika uz vietas ap 20-25 punktiem.konkrēti izbesīja Liene ar saviem gājieniem spēlēs.viņai vispār NAV izpratnes par spēli!viņa ir vienīgais cilvēks,ar kuru nespēju atrasties vienā laukumā spēles laikā.arī Mudīte tika kārtīgi izbesīta šajā jautājumā.pēc spēles pret Talsiem spēlēja Rapla pret Cēsīm.mums bija izdevīgāk,ja Cēsis zaudē,bet tas šķita neiespējami.bet kā mums paveicās!Rapla uzvarēja Cēsis ar ~10 punktiem un tas nozīmēja,ka cīņa par 1.vietu saglabājas starp mums un Rīdzeni.atlika uzvarēt Valmieru ar pēc iespējas lielāku rezultātu un tad notiktu skaitīšana.arī tagad mums noveicās.skaitīja starp mums nevis +/- bet gan savstarpējo spēli un tā kā mēs uzvarējām Rīdzeni,tad mums tiek piešķirta 1.vieta!!!beigās uzvarējām arī Valmieru ar kādiem 20 punktiem un tad jau bija lielie prieki.
apbalvošanā vēl īsti rezultātus nezinājām,bet gaidijām.pateica,ka Rapla ir ieguvusi 3.vietu.tā kā mēs zālē bijām 3 komandas,kuras stāvēja uz apbalvošanu,tad palika tā gaidīšanas sajūta,kurš tad ir 1.vietā.Raplai ir 3.vieta.Cēsis palika 4.vietā,bet Rīdzenei 2.vieta.pliekam mēs ar savu 1.vietu :) vairāk Cēsu kausu mums nebūs,tādēļ aizgājām kā čempiones no šī turnīra jau otro reizi pēc kārtas!Vētras ieguva labākā spēlētāja komandā titulu.sasēdāmies mašīnās un braucām mājās.
pirms došanās mājās vēl domāju vai neuzzvanīt kādai no cēsiniekiem,lai pirms braukšanas prom varētu satikt.nē,es taču palieku pie sava "ja vajadzēs,tad pajautās".man ir žēl,ka nesanāca pienācīgi atvadīties,bet nav jau pēdejā reize,kad satieku savus cilvēkus.
mana diena ar to nemaz nebeidzās.es aizvilkos uz autobusu un tur vnk nolūzu mīkstajos krēslos.pamodos no tā,ka cauri mūzikai dzirdēju kā autobusa durvis aizcērtas.pirmā doma-kur es esmu?atveru acis un neko nesaprotu.ārā viss ir tumsā tīts,bet pretī kkāds veikals.ilgi nevarēju saprast,kur atrodos un tad man aizgaja.es esmu nogulējusi savu pieturu un atrados Salaspils otrā galā.nākamajā pieturā izkāpu ārā un nekas cits neatlika kā doties ar kājām mājās.un es tieši trāpīju uz lielo vētru,kura plosijās pa visu Latviju.šausmīgs besis iekšā sēž,ārā līst,es esmu slapja un pūš ļoti spēcīgs vējš.dusmojos pati uz sevi,ka aizgulējos.
visumā.visa turnīra laikā tik bieži skatījos vai kāds cēsinieks neienāk pa zāles durvīm,vai arī nesēž tribīnēs.tiešām tik ļoti vēlējos satikt.bet šādos gadījumos man iestrādājas veselais saprāts [interesanti,ka man vēl tāds vispār ir saglabājies] un es apdomāju lietas pareizību.sava neprāta dēļ man ir bijusi iespēja visādus mēslus savārīt,bet tad man ieslēdzas domāšana un liek saprast rīcību sekas un problēmas.
atgriežoties mājās,es cerēju,ka beidzot varēsu atpūsties un viss šis murgs būs galā,bet ar to viss nebeidzās.Arnis atsūtīja vēstuli [zini,tagad man ir jau viengal,ka tu šo varētu lasīt.]jā,Arnis atklāja,ka katru reizi lasu viņa ierakstu,atklāja arī to,ko domāju un kas notiek ar manām emocijām iekšā.viss tika nostādīts apmēram tādā statusā,ka es esmu tā lielā vainīgā.es esmu tā,kura sevi sāpina un ne jau tu.nu un,ka es to apzinos?jā,apzinos,bet no tā tev paliek vieglāk?šaubos.ir man tāds diez gan slikts ieradums-rūpēties par saviem draugiem.pēc visa tā,ka es Arņa vēstulēs saskatīju tikai sodību,es arī nolēmu vairs sevi nemocīt.pieņemšu tevis dotos noteikumus,ka vairs nekāda runāšanas,nekādas atbildēšanas uz vēstulēm vai sms.pazūdam no viena otra dzīvēm.tu esi sapratis,ka vairs nespēju tevi turēt un ar to arī pietiks.mana misija šeit ir galā.
[the end]
vēl joprojām mani moka sirdsapziņas pārmetumi par to kā biju izturējusies pret Līgu.bet man vairs tiešām nav spēka kko mainīt.es palieku pie tā kā ir tagad.
mēs paņēmām 1.vietu!!!
pagājušo gadu es teicu,ka nevis "mēs",bet gan "meitenes",jo man nebija nekādas komandas sajūtas.un tas laikam tādēļ,ka nedzīvoju ar savu komandu kopā,bet pie Līgas.ar komandu biju kopā tikai spēļu laikos.un brīdī,kad pagājušo gadu izcīnijām 1.vietu,tad man nebija šādas sajūtas,ka tiktu kkas baigi paveikts.
šoreiz es vēl šaubos vai varu teikt "mēs" vai "komanda".un tādēļ,ka nospēlēju tik slikti kā sen nav spēlēts.iespējams,ka pie vainas ir tas satraukums un apziņa,ka jāparāda saviem skatītājiem labākais uz ko esi spējīgs.starp citu,tieši tā arī sanāca,ka es labāk nospēlēju tās spēles,kad nebija neviena no maniem cēsiniekiem,kas skatītos.lampu drudzis.
12.janv.
spēlējām pret Raplu (Igaunija).šī spēle sākumā nebija daudzsološa un nemaz tik viegli neklājās,bet pēc lielās pārtraukuma uzgājām virsū presingā un pārņēmām vadību.mums bija svarīgi,lai uzsākam turnīru ar uzvaru un to arī panācām 58:45.pirms spēles satiku uz kādu brītiņu Alexu un Ievu.pati jau nu nelepojos ar to kā tika nospēlēts.visvairāk pabrīnījos par to,ka netiku izlaista sākuma sastāva,bet tam noteikti bija iemesls.[turnīra laikā sāku ienīst savu garumu].laikam,ka 6 punktus iemocīu,bet tas jau nekas nav.
otrā spēle bija pret Cēsīm.ļoti svarīga spēle,jo Cēsis ir spēcīgas un te uzvarētājs ir neprognozējams.pirms vēl spēle bija sākusies,atnāca Alexa ar Kristapu.vēlāk arī parādijās Elīna,bet nepiefiksēju pa,kuru laiku pazuda Kristaps.laikam uz mēģinājumu aizgāja.pirms šīs spēles jutu nogurumu,bet tas nebija no iepriekšejās spēles.tāds bezspēks un nogurums mijās vienā kondīcijā.šajā spēlē es vēl vairāk sāku ienīst savu garumu.punktu tam visam pielika epizode,kad es uzliku Karlīnei atbloku un lecu pakaļ atlēkošajai bumbai,bet viņa nedaudz palecās un pāri manām rokām paņēma bumbu un vēl iemeta,bet es viņas netraucēta lēkāju pa pirmo stāvu,lai bumbu aizsniegtu.protams,ka uzreiz sekoja treneres komentārs vai tiešām es nevienu bumbu nevaru izcīnīt.nu nevaru!kā sīks knislis tur apkārt skraidu.jau sen viņai esmu teikusi,ka nevēlos spēlēt kā centrs,bet gan ārā kā uzbrucējs.nometnē arī tā tiku trenēta kā kreisās malas uzbrucējs,bet sezonas laikā atkal spēlēju kā centrs.Cēsu spēles laikā trenere kko teica Maijai par to,ka viņa neizmanto savu augumu."Es tev neko nepārmestu,ja pārējām meitenēm Laumai būtu pāris cm klāt pie auguma,Vētrai un ja Agnesei būtu klāt vēl 10 cm..." visiem tika pa dažiem,bet man uzreiz 10cm :D bet tur ir taisnība.es esmu pārāk īsa,lai spēlētu kā centrs!pati spēle bija slikta.jau sākums mums bija graujošs un tā arī nespējām saņemties,lai pacīnītos par uzvaru.zaudējām ar lielu starpību 34:58.nieka 4 punkti.tas taču ir maz.pirms spēles pret Cēsīm,ienākot garderobē,Vētras teikums "Ooo..čumma ieradās!".viss,man pietika un pateicu skaidri un gaiši,lai viņa pārtrauc šo ņirgāšanos.neko tādu viņa nebija gaidījusi un aizvērās.labākais ir tas,ka 7d pirms spēles man tika taisīta Prāta Vētra uz galvas-mani izbužināja!un to tieši darīja Vētra un Santa.
spēle arī bija pie vainas kādēļ mans garstāvoklis krasi spēja noslīdēt lejā.pēc vakariņām noliku mantas un gāju satikt cēsiniekus.Pagrabiņā mani sagaidīja Alexa,Elīna un Ieva.nezinu kas bija spēcīgāks vai tas,ka man nāca miegs,vai arī sliktais garstāvoklis,tādēļ arī apgūlos uz galda un aizvēru acis,lai atpūstos.neko daudz jau nemaz nevarēju pateikt,jo liela daļa sarunu gāja par lietām,kuras man nav zinamas.tas man netraucēja.man jau galvenais nav runāt,bet gan būt blakus.
vakarā garstāvoklsi maijās tik strauji,ka to pat ir grūti aprakstīt.pēdējā laikā es ātri aizsviļos.kaut vai tajā situācijā,kad Elīna un Alexa mani dzina mājās,bet es to nevēlējos un līdz vakariņām man vēl bija atlicis laiks.tik cītīgi teicu,ka nekur neiešu un Eīna iztreicās,ka tagad esmu viņu aizvainojusi.protams,ka tas bija ar irnoju,bet galvā kkas aizsvilās un tādēļ pagriezos un aizgāju.[agnes,tu taču tāda neesi].lai arī cik klusi viņas nevēlētos skriet,klusi viņām tas noteikti neizdevās.un te es nevarēju nesmaidīt.abas skrien pretī un smaida.mājās mani aizdzīt tā arī neizdevās.Alexu savāca tēvs,bet Elīnu pavadīju vēl mazu gabaliņu tālāk.šī gabaliņa laikā man tika veikta izpratināšana."Kāpēc tu domā,ka šis būs neizdevies brauciens?".ilgi domāju vai Elīnai atklāt,kas zem tā visa patiesībā slēpjas.ar viņu nekad nebiju runājusi tādas nopietnas lietas acis pret aci.pastāstīu visu pēc tāda paša scenārija kā Līgai.
atgriežoties atpakaļ pie komandas,nebija nekāda garstāvokļa.uzliku mūziku uz ausīm un rakstīju Alexai.vienā galā spēlēja kārtis,kādā citā kāds kko lasīja.mūsu stāvā bija aktu zāle.es labprāt ietu tur gulēt,ja vien zāle nebūtu bijusi ciet.man vnk ir apriebies tas mūždien esošais uzbraucienu maratons vienam otram."Bernātei atkal čummiņa klāt.".ar to bija pietiekami.cilvēki laikam nesaprot,ka nevar visu laiku smaidīt un jautroties,ka ir ļoģiski,ja cilveks nesmaida,tad viss nevar būt kārtībā,bet man vēl par to uzbrauc augumā.
pirms gulētiešanas izlasīju savu horoskopu.tas bija pārsteidzoši precīzs.tik precīzs,ka tvēru pēc telefona,lai uzrakstītu Alexai.
Auns.
Mīlestība: tavu prātu joprojām pārņemušas domas par bijušo attiecību šķiršanās iemesliem.Vairākas nedēļas nemitīgi pārdomā,cik ļoti vēlies vai nevelies viņu atpakaļ.
Draugi: tavs telefona rēķins būs milzīgs,jo neko nevari izdarīt-tev ļoti patīk stundām ilgi runāt ar savu labāko draudzeni.
pēc šī uzreiz paskatījos Alexas horoskopu.
Mežāzis.
Draugi: tev ir kāds draugs,kuru nesatiec nemaz tik bieži.regulāri-2x mēnesī un izrunājat visus jaunumus.jūs abus nepamet sajūta,ka pazīstat viens otru perfekti?nākamā tikšanās reize jau klāt!
šis viss tik ļoti nošokēja,ka mute palika vaļā.
[piču paču paču pačā!]
13.janv.
šī diena pēc horoskopa solijās būt veiksmīgā,bet kkā tas no rīta jau pierādīja,ka tā nebūs.cēlāmies jau 7:30,jo bija jāpagūst uz brokastīm un tad 9:00 uz spēli.pirmais,ko pamostoties dzirdēju bija-ārā snieg! ārā nevis sniga,bet gan putināja un tas sniegs uz zemes nemaz neturējās.tikai pļurzu izveidoja.no rīta spēlējām pret Ventspili.spēle nebija skatāma,bet tomēr uzvarējām ar 50:40.rezultātam bija jābūt lielākam,vismaz starpībai,bet toties uzvara bija rokā.diena noteikti nebija veiksmīga,jo epizodē,kad pārtvēru bumbu pie 3punktu līnijas aizsardzībā un viena pati aizskrēju ātrajā,tad aizmetu garām no apakšas."Agnes,beidz vienreiz ākstīties un spēlē!".pēc spēles devos Līgas virzienā.cerēju,ka varēšu viņu sagaidīt pie skolas,viņai pašai to nezinot,bet jau ceļā sekoja zvans ar jautājumu,kur es esmu.atradu ceļu,satiku Līgu.vienmēr ir bijuši mazie pirkstiņi.tagad vairs tādu nebija.vēlējos aiziet samainīt mantas nākamajai spēlei,bet tad pajautāju "redz,ka tepat strādā Alexa,ieskrienam tagad vai pēctam?"."tagad.".un tā nu mēs tur pabijām ilgu laiku.ap 13:00 Līga aizgāja sagaidīt Jāni,bet es paliku līdz pat 15:00,kad Alexai beidzās darbs.pa šo laiku bija arī Elīna uz solāriju atnākusi.
"Sašiņai ar Kristapu kkas ir?"
"ir,ir :) "
***
"Alexa vispār ir baigi foršais cilvēks."
"Es zinu,pietam ļoti labi."
"Tikai viņa ir tāda klusa"
"Nē,klusa viņa ir tikai jūsu sabiedrībā.ja jūs ļautu cilvēkam atvērties,tad ieraudzītu vēl kko daudz labāku nekā ir tagad."
man bija dīvaini,kad jāatrodas starp diviem mīļiem cilvekiem.par šīm emocijām jau rakstīju kādā citā ierakstā un tās sajūtas nav zudušas.es atzīstu,ka pret Līgu izturējos vēsi.un es arī redzu to,ka viņa cenšas kko mainīt.bet man tiešām ir palicis vienalga.nē,tā nav vienaldzība.tas ir kkas cits.tā ir samierināšanās.kā jau teicu-vairs necīnos.
ar Alexu paķērām pa hot dogam un gājām uz lielo zāli.tur satikām Alexas mammu,uzskreju dažu brīdi virsū Mudītei,paskatījāmies Alexas brāļa Dimas spēli un tad jau gājām samainīt man spēļu mantas un prom uz zāli.Alexa devās uz mājām,lai pēctam vēl arī pie Džeinas brauktu,bet es aizgāju uz savu spēli pret Rīdzeni.
Rīdzenes spēle aizsākās ļoti līdzīgi.jau spēles pašā sākumā pārņemām vadību un tā visu lielāko spēles daļu arī bijām vadībā.kādā spēles brīdī nedaudz palaidāmies un Rīdzene pietuvojās rezultātā.spēles pēdejās sekundēs mums bija +1.un Rīdzenei ir bumba.atlika noturēties kādas 20 sek aizsardzībā un uzvara ir mūsu.meitenes tiešām cīnījās ar zobiem un nagiem par bumbu,lai to tikai noturētu.cīņā par bumbu zem groza tiesnesis nosvlipa sodu pret Zentu.un nosvilpa viņš 0,09 sek pirms spēles beigām!tur pat sekunde nav!Zentai jāmet divi soda metieni.mēs bļaujam cik vien ir spēks rīklē.nervi tā jau ir noskalpēti.Zenta pirmo metienu pat pa stīpu netrāpīja,bet gan tieši pa dēli!tā bija liela uzelpa.otro sodu viņa iemeta un rezultāts ir neizšķirts.3 minūtes garšs pagarinājums.abām komandām ir karodziņi.pagarinājums aizsākās līdzīgi.Rīdzene nesekmīgi veica savus uzbrukumus,mūsu meitenes labi nostrādāja aizsardzībā un cīnijās par bumbā kā uz nāvi!dažas sekundes līdz spēles beigām Anete ātrajā iemeta pustālo un mums ir +5.atlika noturēt tās 4 sek līdz beigām un uzvara ir rokā.spēlētāja ar 5.nr dabūja pie centra bumbu un ieskrējās.nedaudz aiz centra līnijas viņa izmeta tālo pēdejā sekundē un iemeta līdz ar spēles beigu signālu!+2 un uzvara!!!!!līdz ar šo spēli viss turnīra tabulā sagrozijās.mēs uzvarējām Rīdzeni,bet Rīdzene uzvarēja Cēsis,toties Cēsis uzvarēja mūs,bet zaudēja Rīdzenei.katrai no mums bija pa 1 zaudējumam savā starpā.liels,liels murgs panesās.
labi gan,ka šajā spēlē maz tiku laukumā,jo tieši spēles laikā es kkā bez maz vai izlauzu savu īkšķi,kurš bija izsists.kko spiedu uz botas virsū un tad īkšķis izgriezās uz otru pusi.man likās,ka nosprāgšu no sāpēm.īkšķis nebija vienīgais vaininieks,bet gan arī fakts,ka man ar savu augumu tur laukumā nav ko darīt.spēlēt es arī vairs nemāku.
pēc ieteicu Daigai,ka šitais ir jānosvin un tādēļ aizgājām uz veikalu pēc šampanieša.dabūjā Maximā savu šampi un devāmies uz vakariņām.mēs gājām garām baznīcai un debesīs pavērās fantastisks skats-baznīca tika izgaismota ar prožektoriem tik spēcīgi,ka debesīs esošajā dūmakā bija redzama baznīcas ēna,kuru varēja ļoti skaidri saskatīt un kontūras bija ļoti precīzas.pa ceļam vēl Anete i vajadzeja ievilkt dūmu.un tad nu viņa sāka mūs kārdināt.bijām mēs 4 un visas atteicāmies,lai arī kā Anete neuzstātu.vakariņās piegāju pie Daigas un iečukstēju ausī,kā mēs rīkosimies ar šampja pasniegšanu.kā acis iedegās Vētrai,kad viņa redzēja,ka man ar Daigu ir kkas sarunāts!viņa man prasīja,kas notiek,bet neatbildēju.tad viņa piegāja pie Daigas un arī centās uzzināt,bet nekā.ha!neviens nezināja,kas mums ir aiz ādas.uz klasi aizgājām abas kā pēdejās un tad ar lielu vērienu ienācām klasē ar visu šampi un noteicām savu runu.attaisīju vaļā pudeles,ko daiga nevarēja izdarīt :D [es tagad esmu pro šajā jomā 8) ] meitenes bija to pelnījušas.visām kkā uzreiz prāts tāds jautrāks palika!kkā nonācu abu pudeļu rotācijas vidū un pusi vienas pudeles sanāca izraut.savācu abas pudeles,iebāzu viņas džinsu kabatās [jā,džinsu kabatās :D ] un gāju satikt Alexu,lai saņemtu savu MP3.tā kā pudeles manās džinsu kabatās tomēr bija redzamas arī pēc mēteļa uzvilkšana,tad Anete un Rūta atnāca ar mani lejā,lai atbrīvotos no pudelēm.te nu gan es nogrēkojos.viena cigarete pirms satikšanas.
pretī man nāca Alexa un Džeina.jau tālumā viņas pamanīju,bet drošibas pēc nolēmu,ka jāuzzvana,lai saprastu vai es vispār dodos pareizajā virzienā.dīvaini ir tas,ka es to nesapratu uzreiz,jo biju taču jau pa to ceļu gājusi un pie Džeinas arī bijusi.dikti jau nu gribējās dabūt Alexu uz kādu laiciņu,bet nesanāca.nebiju arī plānojusi,ka pajautāsu Džeinai vai varu viņu vakaram pievienoties,bet tad jau atskanēja atbilde.."Man jau tiešam nebūtu iebildumu,bet Ieva..".un mēs visi zinām kāda ir Ieva.šoreiz labāk bija,ka es neradu liekas problēmas nedz citiem,nedz sev.šoreiz pat var teikt,ka es nevis radītu problēmas,bet gan pati būtu kā problēma.gribēt jau es tiešām gribēju pabūt cēsu kompānijā,jo pie savējiem es ļoti nevēlējos atgriezties.es pēdējā laikā vairs nejūtos kā komandas daļa,tādēļ arī nelabprāt uzturos viņu sabiedrībā.ilgu laiku nespēju izlemt kā rīkoties,jo bija iespēja pievienoties pēc 23:00,kad Ievai atbrauktu pakaļ.pavadīju Alexu un Džeinu līdz durvīm un tad palūdzu,lai atstāj mani ar Alexu uz 5min divatā.
"Es vēlētos aizņemties Sašiņu uz 5 minūtēm" [es nekad tā nebiju viņu saukusi]
tad vnk gribēju sabrukt Alexas rokās.bija tāda sajūta,ka nebūtu,kur iet.vienā galā mani negaida,bet otrā apstākļu sakritības man liedz pievienoties.[un vispār šķiet,ka esmu apčakarēta,bet lai jau].sāku domāt reāli un apslāpēju savas iegribas,tādēļ arī nolēmu,ka prātīgāk būs,ja nepievienosos pie Džeinas.pēc 5min izbrāzās ārā Džeina un momentāli vnk lika atvadīties un viss.stulbākais ir tas,ka tā arī bija mana pēdejā atvadīšanās no Cēsu cilvēkiem un tā pati nebija nekāda dižā.to nevar nosaukt par atvadīšanos,ja divus cilvēkus sagrūž kopā,bet pēc sekundes jau atgrūž nost.
viņas aizgāja,bet es nezināju,kur likties.gribēju aiziet uz parku,bet tur man teica,lai uzmanos.kad treptelpas durvis aizvērās,tad vēlējos apsēsties pagalmā un pabūt tur.lija lietus un bija slapjšs,tādēļ no šī bija jāatsakās.bļāviens,es raudāju!tā vien prasijās ieiet veikalā un noprikt alkoholu un piedzerties,bet to es nedrīkatēju darīt.man bija jāpaliek pa nakti kkur un es nedrīkstēju ierasties uz klasi,kur visi gulējām.pietam varēju uzskriet virsū trenerei un tad man būtu neaprakstāmas nepatikšanas.veikalam pagāju garām un devos skolas virzienā.kad nonācu pie skolas,tad sapratu,ka ir jau 21:00 un pietam man ceļos bija nogurums.atgriezos klasēs.pirms devos iekša klasē,paraustīju aktu zāles durvis-ciet.žēl gan.gribēju kkur viena nolikties,bet nebija iespēju.pims ieiešanas klasē ieelpa un dodamies ar smaidu iekšā.
"oho,ko tad tu tik ātri atpakaļ?tevi draugi pasūtīja?"
"tā sanāca". [un viltots smaids uz lūpām. (jā,mani pasūtīja) ]
Alexa solīja,ka man 22:01 uzzvanīs,lai pārliecinātos,ka neesmu aizklīdusi,kur nevajag.nepiezvanīja.nedaudz pirms pus11 sēdeju ārā gaitenī uz palodzes ar savu mūziku un žurnālu.aizsūtīju sms,ka ar mani viss ir kārtībā un esmu atpakaļ tikai šoreiz uz palodzes.mūsu klasē bija salīduši kādi 12 gab Madonas komandas zēnu,kuri spītīgi netinās prom.man tā jau kaitināja cilvēki,bet ka salien vēl iekša bars urļuku,tad tas palika jau neizturami,tādēļ arī aizgāju uz palodzes sēdēt.mūzika nomira.
23:30 viņi visi aiztinās un beidzot varējām iet gulēt.
nakts bija briesmīga.
14.janv.
ja iepriekšejā vakarā valdīja dusmas,tad šo dienu es uzsāku ar domu,ka "ja gribēs,tad pajautās".un pie tā arī pieturējos.man bija nepieciešama atpūta no Cēsīm.
ja mēs vēlējāmies tikt pirmajā vietā,tad mums bija atlikušās divas spēles jāuzvar katra ar vairāk kā 50 punktu starpību.pirmo spēli spēlējām pret Talsiem un to uzvarējām ar 39 punktiem.nepietiekami,bet pret Valmieru ir vēl grūtāk spēlēt.spēle aizsākās labi,bet mums bija jāiegūst daudz punktu,lai pacīnītos par 1.vietu.kad sāka izdarīt jau ievērojamākas maiņas,tad rezultāts palika uz vietas ap 20-25 punktiem.konkrēti izbesīja Liene ar saviem gājieniem spēlēs.viņai vispār NAV izpratnes par spēli!viņa ir vienīgais cilvēks,ar kuru nespēju atrasties vienā laukumā spēles laikā.arī Mudīte tika kārtīgi izbesīta šajā jautājumā.pēc spēles pret Talsiem spēlēja Rapla pret Cēsīm.mums bija izdevīgāk,ja Cēsis zaudē,bet tas šķita neiespējami.bet kā mums paveicās!Rapla uzvarēja Cēsis ar ~10 punktiem un tas nozīmēja,ka cīņa par 1.vietu saglabājas starp mums un Rīdzeni.atlika uzvarēt Valmieru ar pēc iespējas lielāku rezultātu un tad notiktu skaitīšana.arī tagad mums noveicās.skaitīja starp mums nevis +/- bet gan savstarpējo spēli un tā kā mēs uzvarējām Rīdzeni,tad mums tiek piešķirta 1.vieta!!!beigās uzvarējām arī Valmieru ar kādiem 20 punktiem un tad jau bija lielie prieki.
apbalvošanā vēl īsti rezultātus nezinājām,bet gaidijām.pateica,ka Rapla ir ieguvusi 3.vietu.tā kā mēs zālē bijām 3 komandas,kuras stāvēja uz apbalvošanu,tad palika tā gaidīšanas sajūta,kurš tad ir 1.vietā.Raplai ir 3.vieta.Cēsis palika 4.vietā,bet Rīdzenei 2.vieta.pliekam mēs ar savu 1.vietu :) vairāk Cēsu kausu mums nebūs,tādēļ aizgājām kā čempiones no šī turnīra jau otro reizi pēc kārtas!Vētras ieguva labākā spēlētāja komandā titulu.sasēdāmies mašīnās un braucām mājās.
pirms došanās mājās vēl domāju vai neuzzvanīt kādai no cēsiniekiem,lai pirms braukšanas prom varētu satikt.nē,es taču palieku pie sava "ja vajadzēs,tad pajautās".man ir žēl,ka nesanāca pienācīgi atvadīties,bet nav jau pēdejā reize,kad satieku savus cilvēkus.
mana diena ar to nemaz nebeidzās.es aizvilkos uz autobusu un tur vnk nolūzu mīkstajos krēslos.pamodos no tā,ka cauri mūzikai dzirdēju kā autobusa durvis aizcērtas.pirmā doma-kur es esmu?atveru acis un neko nesaprotu.ārā viss ir tumsā tīts,bet pretī kkāds veikals.ilgi nevarēju saprast,kur atrodos un tad man aizgaja.es esmu nogulējusi savu pieturu un atrados Salaspils otrā galā.nākamajā pieturā izkāpu ārā un nekas cits neatlika kā doties ar kājām mājās.un es tieši trāpīju uz lielo vētru,kura plosijās pa visu Latviju.šausmīgs besis iekšā sēž,ārā līst,es esmu slapja un pūš ļoti spēcīgs vējš.dusmojos pati uz sevi,ka aizgulējos.
visumā.visa turnīra laikā tik bieži skatījos vai kāds cēsinieks neienāk pa zāles durvīm,vai arī nesēž tribīnēs.tiešām tik ļoti vēlējos satikt.bet šādos gadījumos man iestrādājas veselais saprāts [interesanti,ka man vēl tāds vispār ir saglabājies] un es apdomāju lietas pareizību.sava neprāta dēļ man ir bijusi iespēja visādus mēslus savārīt,bet tad man ieslēdzas domāšana un liek saprast rīcību sekas un problēmas.
atgriežoties mājās,es cerēju,ka beidzot varēsu atpūsties un viss šis murgs būs galā,bet ar to viss nebeidzās.Arnis atsūtīja vēstuli [zini,tagad man ir jau viengal,ka tu šo varētu lasīt.]jā,Arnis atklāja,ka katru reizi lasu viņa ierakstu,atklāja arī to,ko domāju un kas notiek ar manām emocijām iekšā.viss tika nostādīts apmēram tādā statusā,ka es esmu tā lielā vainīgā.es esmu tā,kura sevi sāpina un ne jau tu.nu un,ka es to apzinos?jā,apzinos,bet no tā tev paliek vieglāk?šaubos.ir man tāds diez gan slikts ieradums-rūpēties par saviem draugiem.pēc visa tā,ka es Arņa vēstulēs saskatīju tikai sodību,es arī nolēmu vairs sevi nemocīt.pieņemšu tevis dotos noteikumus,ka vairs nekāda runāšanas,nekādas atbildēšanas uz vēstulēm vai sms.pazūdam no viena otra dzīvēm.tu esi sapratis,ka vairs nespēju tevi turēt un ar to arī pietiks.mana misija šeit ir galā.
[the end]
vēl joprojām mani moka sirdsapziņas pārmetumi par to kā biju izturējusies pret Līgu.bet man vairs tiešām nav spēka kko mainīt.es palieku pie tā kā ir tagad.