man tomēr šī visa pietrūka.
vienmēr ir bijusi vajadzība izlikt visu,kas ir iekšā.
[5.janvāris,2007.]
no 4dienas uz 5dienu tā arī nebiju gulējusi un jau iepriekšejā ierakstā var redzēt,kā tikai nav gājis manā galvā.no rīta Alexa vēl paguva mani noķert.patiesībā bija tā,ka es redzēju,ka atveras skype,bet ilgi domāju vai runāt,vai tomēr nē.nu nespēju es dusmoties uz saviem draugiem,vnk to nespēju.tad arī neizturēju un iedevu šo adresi,lai gan visu šeit biju rakstījusi ar domu,ka tas ir tikai man un nevienam citam acīs nenonāks.kā gan es varēju sevi tā neparedzēt?
bija arī laiks doties uz mājām,tādēļ izskrēju no Līgas mājām uz autobusu.pa ceļam daudz domāju,tādēļ laikam tas laiks tik ātri arī pagāja.domāju par it visu,kas bija naktī un no rīta.dažos brīžos šaustīju sevi,ka nespēju dusmoties uz draugiem,savas labās sirds dēļ,bet ja nespēju,tad tie acīmredzot,nemaz nav pelnījuši..ieskrēju mājās un man bija palicis pavisam maz laika.un tad mani sagaidīja texts no Alexas skypā.atvainošanās jau bija Alexas dienasgrāmatā priekša.protams,ka viņa zināja,ka es to izlasīšu.vēlējos arī kko teikt,bet nolēmu labāk paklusēt.es pat nevēlējos rādīties mājās,lai tikai man nebūtu jāsatiek Alexa.ne jau tādēļ,ka es turētu ļaunu prātu,bet gan tādēļ,lai cilvēkam nebūtu jāizvairās no manis.atviegloju šo uzdevumu.
Ēnu meitene: 11:51:27
Jā, laikam jau es tomēr nespēju mainīties. Vienmēr palikšu tā aprēķinātāja,ciniskā maita.
Nu bāc, ja man pat tagad nav vārdu. Cilvēki - jūtu invalīdi. Piederu pie tiem.
Jā, es nenovērtēju to,kas man ir un man ir ļoti daudz.Man ir ļoti daudz ,jo man ir Agnese.
Jā, es nespēju dot atpakaļ vismaz tik daudz,cik man dod.
Nu tad man ir jādzīvo vienai,lai nevienu neaizskartu,nevienu neievainotu.
Ak jel, cik daudz Agnese ir pacietusi manis dēļ! Cik daudz. Viņas zvani man naktīs bija kā maz prieciņš,nevis kā sods.
Bet es,reizēm, pat nevarēju viņu uzklausīt.
*jau tā bija slikti no rīta,bet pēc ierakstiem man gribējās izvemties.
Kāpēc man būtu jāpriecājas? Par ko? Es tikko sev iedūru sirdī. Ne tu, es pati.
Viss,ko es teicu,ko rakstīju... jā, es biju pie pilnas sajēgas, bet diezvai, es sapratu,ko rakstu un ,ko runāju.
Lai arī cik muļķīgi tas neliktos, taču tad,kad Tu man uzdevi jautājumu -
"netici vārdiem?" -
ja pat mana atbilde bija, tikai darbiem, tad es tā to nebiju domājusi. Bonusā vēl Simpsoni kliedza ausī.
Es tagad nemēģinu taisnoties, tas nav vajadzīgs, jo nezinu,vai varēšu kko labot.
Es ticu vārdiem, jo kur gan paliek - sievietes mīl ar ausīm. Vēl neilgi pirms šīs sarunas es grimu sentimentā un ik pa laikam pat asaras bira no tiem vārdiem, kurus lasīju.
Es vnk nenovērtēju to,kas man ir.Un es to saprotu.
Tagad atceros visas tās garās nakts sarunas ar Agnesi,mūsu sexī taimu,visas tās dienas,kad man bija slikti, un viņa mani uzklausīja un palīdzēja.Ar tu smaidi=es smaidu. Ar visu ,visu! Vnk ir tik daudz lietu, kuras ar viņu saistās. Labas lietas.
Viņa ir mana dāma. Man ir Cēsu dāmas,bet viņa bija,ir un būs mana Rīgas dāma.
Un lai arī kāda draudzība man būtu ar Elīn,Džeinu,Līgu un Ievu, viņa tāpat iederēsies manā dzīvē, nē, viņa jau ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu.
Agnes, ja vari,tad piedod un zini,ka es tevi ļoti,ļoti mīlu,taču dažreiz mēdzu rīkoties tik stulbi,ka spēju visu sabojāt.
Tu jau pati to labi zini,kā nekā, esi mana sirdsapziņa un zini manu dzīvesstāstu ļoti labi.
Mīlu. Alexa.
P.S. lai tā būtu mana grēksūdze, lai es būtu špikermeistars, lai arī tas varbūt neko nemainīs un šie vārdi liksies tukši, taču es nemāku izteikties savādāk. Vnk to nespēju,lai arī cik stulbi tas būtu.
brīdī,kad šo lasīju,tad pati apraudājos.man palika tik ļoti žēl cilvēka.sāku just vainas apziņu,ka nepelnīti esmu cilvēku sāpinājusi.
agnese: 22:30:25
izteikšos tik un tā.
jāsāk jau būtu ar to,ka ceru,ka priekš manis būs available.
par katru rindkopu no tevis teiktā,man ir ko pateikt.ir.
un visas rindkopas kopā beidzās ar asarām.
ciniska maita?nedomāju gan.tomēr paskaties cik gan ļoti viss ir mainījies prom no šī.mēs katrs savās sirdīs esam maitas vng kādos gadījumos.pilnībā neko tādu nevar izdzēst no sevis ārā.un nākotnē tas iespējams palīdzēs.
nevar no tevis prasīt,lai novērtē it visas sniegtās lietas,cilvēkus,rīcības.tas viss notiek ar laiku.zaudējot vienu,tu iegūsti nākamo dubultā,jo zini kā rīkoties,lai tas nepazustu.es nesaku,ka es pazūdu.tā noteikti nebūs.
viss jau nemaz nav tik ideāli kā izklausās.dažreiz es pati nespēju klausīties cilvēkā,bet ir jāsaņemas un ir jāiemācās klausīties citos.bet tajā pašā laikā neaizmirst par sevi.tas ir visgrūtākais.zvani no manas puses nebija jau tādēļ,ka naktīs nenāk miegs,bet gan cilvēka dēļ.jo es zināju,ka manī klausīsies,ka es varēsu klausīties un ka uz mani pēctam nedusmosies.ar nevienu citu es neko tādu neatļautos.mani nesaprastu un ienīstu.
saki,ka es esmu dēļ tevis daudz pārcietusi.tad varu teikt,ka pozitīvo emociju ir daudz vairāk nekā pārdzīvojumu,kuri būtu saistīti ar tevi.
starp citu,ceru,ka tev ar ievu izdevās izrunāt visu un viss nostājās savās vietās.man tikai ļoti žēl,ka visa šī mana padarīšāna ir tieši šodien.vienai dienai tev tā jau pietiekami daudz dažādu emociju.jā,šajā esmu vainīga,ka pārgaju pāri malām tieši šonakt.
par to vārdu ticēšanu.tas vnk bija kā cirtiens.gan kā apskaidrība,gan kā neziņa,gan kā apjukums,sāpes un ...labi,nekas pozitīvs.laikam jau,ka pasaule cilvēkus ir padarījusi par tādiem,ka tie netic vārdiem.katrs pats ir atbildīgs par to,kam ticēt un kam nē.tikai dažreiz dēļ sliktas pieredzes,tiek sabojāta visa turpmākā dzīve.uzreiz iedomājos par vārdu-uzticība.
ir labas lietas un tās ir abpusējas.tad tas viss ir vnk jānotur.jātur cieši un nedrīkst laist vaļā.ja tas ir pāri gribēšanai,tad nevajag to darīt sev piespiedu kārtā.
dāmas.šo es visu vel neesmu līdz galam pārdomājusi.pārak liels juceklis notiek manā galvā.
nedrīkstu tacu tevi pamest!
es zinu cik daudz tu spēj un cik daudz tu vēl vari.es ticu.man nav pamata neticēt.ja es neticētu,tad šo nerakstītu.
šobrīd var teikt,ka es pārak gudri runāju,bet tā visa ir patiesība.
alexa,zini vienu.viss ir kārtībā!notici man.lai arī cik ļoti man nebūtu kkas nodarīts,es vnk nespēju dusmoties,apvainoties uz kādu sev tuvu cilvēku.es to nespēju.varbūt,ka tās ir manas bailes pazaudēt cilvēku,vai bailes otru sāpināt.varbūt kādā citā gadījumā kādam tas būtu atvieglojums.lai jau katrs pats spriež,cik daudz viņu dzīvēs nozīmē tie cilvēki,kuri ir līdzās.
Tu smaidi = Es smaidu!
Roku rokā smaidām kopā!
agnese: 22:31:37
un būtiska lieta.
diena,vakars,nakts bez tevis ir kā tukšums.bez visām sarunām,bez kvai vienas sms.
agnese: 22:36:05
un vel.tas ko teici pēctam,kad es izlasīju tavu komentāru pie manas d-gr.tava atbilde kādēļ tu to pateici.jā,es zinu,ka teici,ka taj ā brīdī nepadomāji,ko saki.es to visu ļoti labi saprotu.bet...kādēļ gan es teicu vārdus "kāpēc tieši šodien tev bija jābūt šadā garstāvoklī?"..es to teicu tādēļ,ka šādas sarunas ir jārunā skaidrā prātā nevis kaut vai malku alkohola.tikai tādēļ es to teicu.vai arī bija reize,kad es nebiju mājās.ja es neesmu majās,tad man ir grūti kko iesākt.teikšu godīgi,bija viens vakars,kad atkal teicu šos vārdus,bet toreiz...toreiz es pati knapi turējos.
vēl nebiju paspējusi šo vārdus bilst,kad iezvanijās telefons.nezināms nummurs.unh es gribēju,lai tā būtu Alexa.
"piedod lūdzu par vakardienu.to visu,ko sarunāju"
šeit es atkal paliku bez vārdiem.es visu jau biju pateikusi pirms tam.
kāds man bija liels prieks,kad viss nokārtojās!
mani emociju izplūdumi attiecībā uz šo beidzās un gan vienai,gan otrai tapa piedots.
pēc tā visa viss nostājās savās vietā kā jau ierasts.
Roku roku,smaidām kopā :)
visas manas cerības,ka diena beigsies labi,izplēnēja līdz ar Arņa ierašanos.sākām runāt skype un viņam bija uznākusi lielā runāšanās kāre.šodienai man tā jau bija pietiekami visu pārdzīvojumu un nāca arī viņš.
bužu bozuks: 23:34:32
jā. bet pēdējā laikā mani māc šausmīgas bailes no vientulības.
ar katru vakaru arvien vairāk baidos palikt viens.
bužu bozuks: 23:35:09
tāpēc, es ceru, tu neņem ļaunā, ja pēdējā laikā pārāk bieži ar tevi runājos. es ne jau aiz ļauna prāta vai arī aiz "nebija-ko-darīt". nekā tamlīdzīga.
agnese: 23:39:15
nebūsi tu viens.nebūsi.neviens uz šīs pasaules nav viens
bužu bozuks: 23:43:09
bet es pašlaik esmu viens. un jau tik ilgi.
un man ir tik ļoti bail palikt vienam.
bužu bozuks: 23:43:23
es nezinu, vai arī ko tādu tagad būtu ētiski tev teikt, taču
bužu bozuks: 23:45:21
es nevaru veidot jaunas attiecības. vienkārši nevaru. tādēļ, ka tam cilvēkam nodarīšu pāri. un arī - man neatliks laika tam cilvēkam. aizvien vairāk esmu pārņemts tikai pats ar sevi. pārāk pieradis būt viens. galu galā - no manis sanāktu tikai egoists, kurš tāpat ar laiku aizmirstu par otra eksistenici, jūtām un visu pārējo.
bet tajā pašā laikā - es baidos būt viens. un es meklēju alternatīvu. tāpēc tik bieži vēlos ar kādu bariņu kaut kur aiziet. savākt kopā cilvēkus. un kad man tas neizdodās, tad ir ļoti draņķīgi.
bužu bozuks: 23:45:58
prozā runājot - es esmu cilvēks, kurš ar visām drēbēm ir iekritis ūdenī. un drēbes ar katru mirkli kļūst arvien smagākas. bet vaļā no tām tikt nevar. un krasta arī nav.
agnese: 23:49:26
eh,Arni,ja vien es varētu palīdzēt,bet kko mainīt vari tikai tu pats.
agnese: 23:49:38
ja jau tu tagad šo visu apzinies,tad tas vismaz liecina,ka nav dramatiski
agnese: 23:49:58
tev pašam ir kkas jāmaina lietas labā un ne jau esot par maitu,kurš te meitenes savā spēlē ieved
bužu bozuks: 23:56:01
zini - daudz vieglāk ir neapzināties. daudz vieglāk ir neredzēt sevi no malas un mierīgi dzīvot tālāk. tas attiecās pilnīgi uz jebko. kad redz, tad ir grūti. jo mainīt jau nav iespējams. runa jau neiet par to, kāds es biju agrāk.
tagad jautājums tev - kā tu domā, cik daudz meitenēm esmu nodarījis pāri pēc tevis?
ja runa iet par šo, tad to mainīt bija vienkārši. es kaut ko apsolīju. un es to arī izpildīju. bet tagad jau runa neiet par to.
runa neiet tik par to raksturu. jā, egoismu es pieminēju. tas gan vienīgais un taisnība.
bet runa iet par slimību. tieši tādā veidā jau es nodarīšu kādam pāri. un es to nevēlos. es vairāk nevēlos nevienam nodarīt pāri.
man ir lemts būt vienam.
jo bariņš, tas bariņš, ar kuru es varu aiziet kopā iedzert alu, kura vidū es visu vakaru varu nosēdēt klusēdams un vnk baudīdams to mirkli un apziņu, ka KĀDS man ir blakus, tas jau nevarēs būt visu laiku. cilvēki pieaug. un cilvēki mainās. pirms 5 gadiem es kontaktējos ar daudz vairākiem, nekā tagad. kaut viena vienkārša fakta dēļ - tie jau ir pieaguši. tik lielai daļai jau pāri 20. cits jau precās. un citam jau ir bērns.
es tikai ar skumju smaidu noklausos runās par to, kā ir tikko nokārtotas tiesības. par panākumiem banku augstskolā. un dzīves plāniem. un galu galā piemetinu pats - nu re, ku forši.
man ir sāpīgi par to, ka es to nekad nesasniegšu. neko no tā visa. man ir sāpīgi un tajā pašā laikā - tik liels prieks par saviem mīļajiem.
bužu bozuks: 23:56:17
un tādos brīžos...
tādos brīžos es vienkārši nevaru.
2007-01-06
agnese: 00:06:26
atbildu uz tavu jautājumu-noteikti,ka nav daudz,jo es redzu kā esi mainījies pēc manis.un mainījies esi uz labo pusi,bet tagad tu nedrīksti salūzt.tas tevi sakapās atkal zemē un kādam būs tevi jāceļ augšā.un es nevaru dot garantijas,ka es vienmēr būsu tā,kura cels.es nevaru būt ik reizi blakus.
es nekad neesmu saskarāsueis ar tāam situācijām kāds ir izveidojusies tev.man šķiet,ka nepareizi būtu teikt,ka tev ar to ir jāsamierinās un jādzīvo talāk itkā nekas nebūtu bijis,bet tas ir nepareizi.šie vārdi man nešķiet piemēroti.
es zinu kā ir tad,kad centies būt draugu lokā un vnk glusēt.ir vajadzīga sajūta,ka tie ir blakus.ja tu tagad nolaidīsi rokas,tad tu viņus vari arī pazaudēt.ja tu par tiem cīnīsies,tad tā nenotiks.katrs no taviem draugiem nevar veltīt laiku tikai tev,viņiem ir arī sava privāta dzīve,tāpat kā tāda ir tev.atteica vienreiz,bet nākamreiz piekritīs aiziet iedzert alu.galvenais ir nenolaist rokas un cīnīties par saviem draugiem,izteikt,ko tie nozīmē,parādīt to nozīmi tavā dzīvē.viņiem ir jāzin,cik svarīgi tie ir.
bužu bozuks: 00:16:54
varu papildināt atbildi uz jautājumu - neesmu nodarījis pāri nevienai. netaisos tagad atstāt iespaidu, ka cenšos te no sevis tagad labiņo padarīt. nē. nekā tamlīdzīga. es tāpat bieži esmu bijis tuvu pārinodarījumam. pats varbūt pat sevišķi negribot. apstākļi, ak šie apstākļi. un sakritības.
un diezgan bieži tagad nākas redzēt tik sliktus cilvēkus. un vēl drausmīgāk, ka tās ir meitenes. bieži vien es šādi pat - cenšoties nepalikt viens - iekuļos līdz tam, ka kāds cits tur ko pārprot. un man ir nācies dzirdēt gan: "kas ir? baidies neapmierināt?" un vēl šo to, ko pat negribās te tagad rakstīt. bieži vien pēc tam atbraucu mājās un vnk izvemjos tualetē.
reiz pēc šāda gadījuma ejot prom, es vienai tādai pateicu: "turpini tādā pašā garā, un tu pēc diviem gadiem, ja ne mazāk, attapsies turpat, kur pašlaik esmu attapies es." viņai gan protams bija sakāmais pretī, bet es tajā vairs neklausījos.
man riebj tas, ko es redzu sev apkārt. un vēl jo vairāk es brīnos par to, ka es tāds pats esmu bijis kaut kad - agrāk. it kā tiešām manī dzīvotu divi dažādi cilvēki.
var jau būt, ka es draugus pārāk bieži nenovērtēju. bet tam tad es cenšos parasti arī pievērst lielāku uzmanību. un es patiešām uz to ceru kā uz vienīgo risinājumu - uz draugiem. jo vairāk man nekad nebūs nekā.
es vairs nekad nemīlēšu. varbūt mani mīlēs, bet es nespēšu neko tādu dot pretī. kaut gan - ko gan es uzrakstīju pirms iepriekšējā teikuma. "nekad vairs". bet vai kādreiz esmu? es esmu ko tādu teicis. bet pēc tam tikai sapratis - ka tā ir bijusi stipra patikšana. ne jau mīlestība. es šos jēdzienus tik bieži agrāk biju pārpratis.
bužu bozuks: 00:17:12
ka nezinu - raudāt vai smieties.
bet visvairāk jau kremd tas, ka es tā arī būšu aizgājis - nevienu nemīlot.
bužu bozuks: 00:17:21
tas man kremd visvairāk.
agnese: 00:30:36
redzi,arī tu kādreiz biji tāds pats kā tās meitenes.un tu saprati tikai tad,kad biji jau sodīts,ja tā var teikt.katrs pats ir vainīgs,ja sevi ir iegrūdis tādās nepatikšanās.ko gan tie 14-16 gadīgie skuķi domā?tikai to kā ātrāk nodrāzties ar kādu un pēctam teikt,ka ir baigi pieredzes pilnā,ka redziet viņs man šitā un viņš man tā.šādus cilvekus nevar mainīt,tos izmaina dzīve.apmēram tā,ka iekrita pats sevis raktā bedrē.žēl jau ir to jauniešu,kuri par savām rīcībām un sekām uzzin tikai tad,kad jau ir par vēlu,bet toties tā ir mācība citiem.žēl tikai to,ka viss neiet uz augšu,bet gan uz leju.
vispār,šobrīd vairs nesaprotu,ko murgoju :/
mīlēt.tu zini,ko nozīmē mīlēt?tu zini kā tas ir,kad mīli?mīlestība neattiecas tikai uz pretējā dzimuma cilvēku,bet gan arī uz cilvēkiem,arī lietam,arī uz dabu...uz visu,visu,visu.tikpat labi,iespējams,ka tu jau zini,ka ir mīlestība,bet pret to esi tik ļoti pieradis,ka vairs neatšķir to no ikdienas.un šeit pat mīlestības zaudēšana nelīdzēs saprast,ka esi zaudējis kko sev tik ļoti tuvu.
Arni,lūdzu tagad neieslīksti drūmajos laikos.es tiešam to lūdzu,jo es vairs nevaru būt visu laiku blakus.es vnk nevaru.es tā jau tevi turēju visu vasaru,bet ko tu darīsi tad,kad nebūs vairs tādas agnese,ar kuras palīdzību rēķināties?
bužu bozuks: 00:46:03
tu nemurgo.
tu saki vienu vienīgu taisnību. un no tevis tas izklausās kā no pieredzējuša un gādīga pieaugušā. kurš skumji noskatās uz visām tām plānprātībām.
es laikam tomēr nezinu, kā tas ir - mīlēt. ja es mīlētu darbu, es tam vairāk pievērstos. nevis nodarbotos ar to, ar ko es nodarbojos pašlaik. ja es mīlētu dabu - es vairāk atrastos pie tās krūts. bet es to nedaru. un šādi "ja vien (..), tad (..)" varētu turpināt bezgalīgi. bet es nevēlos kavēt tevi. un arī sevi ne. es reiz plātījos ar to, ka nu tik visu un visus mīlēšu. taisnība jau daļēja bija - es vismaz centos. tikai es biju sajaucis jēdzienus. es centos aijāt. un mīļot. bet ne mīlēt. tieši tāpat kā lieliskajā Streiča režijā, manuprāt, naktssargā un veļasmazgātājā: "Es tevi mīļoju. Es tevi arī" - un šāds teiciens tikai dēļ tā, lai nevajadzētu teikt to, ko tas īstenībā nenozīmētu.
vēl pavisam nesen, dienu pirms vecgada vakara, nacionālajā teātrī es kolēģu priekšā ar šampanieti rokās vēlreiz norunāju savu "izsitienu" šī rudens daiļrunātāju konkursā - to Ziedoņa Purva dzejoli, kuru izlasīji arī tu. tas tieši bija par mīlestību. un tur bija lieliskas rindas: "bet tiem, kuri lielās. ar savu cilvēces mīlu plātās. sirds nav liela. tikai paplašināta."
lūk. domu saprati?
es neesmu mīlējis. un nekad neesmu pratis. es varbūt pēc dabas gluži vienkārši esmu pieķērīgs un mīļš cilvēks. bet arī to šeit neputrosim pa vidu.
drūmie laiki? Agnese, tu jau esi darījusi visu pāri saviem spēkiem. un es zinu, ka tādas Agneses vairs nebūs. un nebūs pavisam drīz. un tas ir vēl kas, no kā es ļoti baidos. jā - tu man palīdzēji. jau kopš vasaras. un tas bija lieliski. taču ne jau tava vaina, ka es neesmu īpaši cēlies un progresējis. ja godīgi - tad iet tikai uz leju. varbūt pat pašam sevišķi labi nemanot.
ja vasarā tas bija karstums un vienmuļās dienas, tad tagad tas ir aukstums istabā. un drīz nāks pavasaris. ar visiem no galvas zināmajiem datumiem un atmiņām. un man atkal metās slikti. es nezinu, kur man ar to visu likties.
manī ir tik daudz kā, ko es varētu kaut kur izlikt, bet es vnk nekad neesmu varējis atrast - kur.
es esmu nožēlojams.
agnese: 01:08:20
ar šādiem tekstiem,ka esi nožēlojams,tu situāciju neuzlabo.it nemaz un vari nemēgināt man iestāstīt pretējo.nevajag tagad savu sirdi noslogot ar dažaam liekām nastām,kuras ir radušās tavu domu un pat arī iedomu iespaidā.es tev varu parādīt piemēru.pasakot kādam kko sliktu,tu ceri,ka uzlabosi viņa omu?tā noteikti nebūs.pasakot,ka otrs noteikti netiks galā,tu uzlabo viņa degsmi?nē.labi,šis pēejais varbūt,pat nebija labākais piemērs,bet tomēr.tā doma,ka ar šādiem vārdiem tu jau sevi notoc pirms laika.tu uzliec lieku nastu savai grūtsirdībai.tas ir apmēram tā pat kā tad,kad tev ir sūdīgi,tad pat mazākie sīkumi visu padara vēl krietni sūdīgāku,lai gan normālos apstākļos tos sīkumus tu nemaz nebūtu pamanījis.
zini,mīlestība ir lieta,kura ir jāizjūt katram pašam.tas nav kko konkrēts vienojošs,bet gan katram kkas savs.un gan jau,ka reiz cilvēks sapratīs,ka mīl.tas var notitk arī pēc cilvēka zaudēšanas,kad ir pagājuši 10 gadi,bet vēl joprojām sapņo par viņu,domā par viņu,raizējies par viņu.te viss ir pārak individuāli.
Arni,tu manās acīs noteikti esi progresējis,bet tagad tu to visu sāc graut.es tiešam apzinos,cik daudz esmu tev palīdzejusi,bet es nezinu,cik daudz tu saproti,cik tas ir paņēmis no manis.bija laiks,kad nolaidu rokas,bija laiks,kad iedegās dzirkstele visu turpināt.un redz,kas beigās ir sanācis.es redzu,ka tu esi mainījies uz to labo pusi.un ne jau pateicoties man,bet gan pats sev,jo saņemi sevi rokas un neiet viss uz leju,tev tā tikai šobrīd šķiet.ir gājis uz augšu,bet nedaudz esi palaidies,bet ne līdz sākuma punktam un šobrīd envelos,lai tā notiktu.
es tev saku godīgi-es vairs nevarēšu tevi nest.es to vairs nespēšu.
tagad es ceru,ka tev nebūs grūtsirdība,ka nodari man sāpes un liekas raizes,nē,tādus vārdus un sajūtas es no tevis nevelos.es vēlos redzēt,ka tu esi gatavs dzīvot tālāk un tikai uzlabojot sevi un ceļot sevi augstāk un augstāk.tie mazie kritumiņi nāk tikai par labu,lai smeltos jaunus spēkus.
diemžēl,es tiešam izklausos pēc pieauguša cilvēka,kurš ir pieredzes bagāts.diemžēl,man ir šāda pieredze.
bužu bozuks: 01:18:24
tas "diemžēl" pie tās pieredzes it kā neiet kopā.
kaut gan- kā es rakstīju kaut kad sen.. tiešām sen.. pieredze (un liela pieredze) pat ne tik daudz noder cilvēkam pašam sev, bet gan, lai viņš varētu paglābt no kaut kā un pamācīt cilvēkus sev apkārt. savus tuvākos. vai arī pat ne tik tuvus.
un tā nu tu esi nesusi mani. sarunāts, es to neņemšu pie sirds. bet zini - es tev ESMU pateicīgs. no visas sirds.
var jau būt, ka esmu kāpis. jā, es esmu atmetis narkotikas, lai arī cik tas neticami neizklausītos. es tev par to nebiju stāstījis. bet tā jau tas ir labu laiku.
bet tajā pašā laikā ir straujš kritums. ko es noturu sevī. kritums domās un uztverē. ļoti liels un straujš. dažkārt pat biedējošs.
tev mani vairāk nav jānes. piedod man par šo vakaru. tas vairs nekad neatkārtosies. vairs nekad. šī bija pēdēja reize, Agnese.
mēs uzņemamies citu rūpes. mēs aizmirstam par savām. mēs atceramies savas kļūdas. un mēs skatāmies, kā, pēc mūsu ieteikumu jūras, mūsu paglābtie ir tikuši vaļā no bēdām. kaut ar paši tajā mirklī iekšā vēlamies raudāt. un atcerēties to mirkli, kad - toreiz- līdzās mums nebija neviena, kas šādi pat varētu dalīties pieredzē. tādā veidā paglābjot mūs.
es Tev novēlu vienu lietu. lai Tev viss tas, ko esi darījusi manā labā, kādreiz nāktu atpakaļ. tu esi pelnījusi to labāko.
šis viss mani brucināja vēl vairāk.es tā jau ar grūtībām spēju atbildēt sakarīgus teikumus,kuros būtu bijusi doma.šīs garās sarunas man tik ļoti atgādināja to dienu,kad izšķīrāmies,jo arī tad bija milzīgie teksti visas lapas garumā.ir tik ļoti grūti uzturēt cilvēku pie pozitīvām domām tik ilgu laika posmu.šeit jau liela daļa tika pateikta,bet visu to,kas bija iekšā manī es pateicu Alexai.ar Alexu arī vakars nemaz nebeidzās uz tās jautrās nots,kura izveidojās pēc kārtējās sarunas.paralēli Arnim sarunājos ar Alexu un tas palīdzēji turēties.tādēļ arī viņai aizejot,uzreiz ķēru pēc sava telefona un zvanīju.iegrimu atmiņās par vasaru un Arni,pārdomāju savu attieksmi pret citiem,savu palīdzēšanu-visu,visu.un beidzot es to varēju kādam arī izstāstīt un es zināju,ka manī klausās,nevis vnk uzdrukāt šeit,kur atbildes neseko.
2007-01-06
Ēnu meitene: 00:02:05
bet kā jau viņš teica - vai tad es teicu ,ka jāatbild
Ēnu meitene: 00:02:22
domāju,ka arī viņam ir vnk vajadzīga vieta,kur varētu to visu pateikt, uzrakstīt
agnese: 00:02:29
es nevaru pamest cilveku nelaimē :/
Ēnu meitene: 00:02:33
ēēm, man ir neizsakāma vēlme uzzināt,kas ir yokī
agnese: 00:02:59
ar paulas palīdzību uzzināsim 8) mūsu operācija-noķert odzi-izdosies 8)
Ēnu meitene: 00:03:07
es jau neredzu,ko viņš tev raksta tagad, bet cik sapratu pēc iepriekšējā teksta
agnese: 00:03:13
[23:45:58] bužu bozuks says: prozā runājot - es esmu cilvēks, kurš ar visām drēbēm ir iekritis ūdenī. un drēbes ar katru mirkli kļūst arvien smagākas. bet vaļā no tām tikt nevar. un krasta arī nav.
[23:49:26] agnese says: eh,Arni,ja vien es varētu palīdzēt,bet kko mainīt vari tikai tu pats.
[23:49:38] agnese says: ja jau tu tagad šo visu apzinies,tad tas vismaz liecina,ka nav dramatiski
[23:49:58] agnese says: tev pašam ir kkas jāmaina lietas labā un ne jau esot par maitu,kurš te meitenes savā spēlē ieved
[23:56:01] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:05:27
cilvēks pats sevi norok ar apziņu,ka viņam tā visa nebūs
Ēnu meitene: 00:05:30
tā tiešām ir ?
agnese: 00:06:45
izskatās,ka ir gan
agnese: 00:06:49
un es nezinu kā palīdzēt
agnese: 00:06:58
[0:06:26] agnese says [to Arnis]
Ēnu meitene: 00:10:34
tu palīdzi ar to,ka esi ,esi neklātienē blakus
agnese: 00:12:00
es nevaru.es nevaru.mani kkas atgrūž.tā ir tā pati sajūta,kura bija tad,kad es pateicu,ka ir jāizšķiras.un tas nav dēļ viņa slimības.mani vnk kkas attur.es nevaru palīdzēt.es šausmīgi pārvaru sevi,kad sarunājos,kur nu vel kad tiekos.
agnese: 00:12:54
un vispār,es jūtos bezpalīdzīga,jo nevaru atvērt piena paku :/
Ēnu meitene: 00:13:08
hei! nu tas gan nekam neder.
Ēnu meitene: 00:13:24
izskatās,ka tev vispār nav enerģijas kko darīt
Ēnu meitene: 00:13:47
ēēm, nav gadījumā tā,ka pēc sarunām ar arni, jūties iztukšota /
agnese: 00:14:01
tu atceries kāds viņs bija agrāk un kāds ir tagad?tu redzi tās atšķirības?
agnese: 00:14:41
jā,es nelabprāt sarunājos ar viņu.un es nezinu kādēļ.droši vien domā,ka viņs izsūc enerģiju no manis,varbūt.mani vnk nomāc sarunas ar viņu
Ēnu meitene: 00:15:16
tieši tā es domāju
Ēnu meitene: 00:15:33
viņš ir kļuvusi par enerģijas vampīru , pietam ,man liekas,ka apzinoties to
agnese: 00:16:43
bet tu redzi,ka viņs ir mainījies uz labo pusi?
Ēnu meitene: 00:17:14
dažreiz es to redzu
Ēnu meitene: 00:17:24
viņa rīcībās un centībā kko mainīt
agnese: 00:17:43
un tu zini kad un kādēļ tas viss sākās?
agnese: 00:17:47
manis dēļ
agnese: 00:18:11
kkas garšs tikko atnāca
Ēnu meitene: 00:18:30
nu tad tu biji iemesls,lai sāktu domāt
agnese: 00:19:14
[0:16:54] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:19:22
nav īsti labs piemērs, bet atceries filmu par džonu takeru ? tur bija meitene,kura mainīja takera dzīvi un viņš pēc tam nevienai meitenei nemeloja .. nu tad tu esi tā,kura mainīja arņa dzīvi, pietam pamatīgi
agnese: 00:20:44
atceros,bet saproti.iespējams,ka tieši tas ir no manis arī visu izsūcis āra.es atceros tās reizes,to visu vasaru kā es viņu vilku ārā.es atceros kā bija brīži,akd teicu,lai tie visi depresīvie tipiņi tad iet un arī nonāvē sevi,bija brīži,kad nolaidās rokas,jo neredzēju tam visam iemeslu.un tas tik ļoti nogurdināja.
agnese: 00:21:00
es neuzskatu,ka esmu glābusi cilvēka dzīvīu,bet toties civleks ir mainījies pamatīgi
agnese: 00:21:19
un ja tagad viņs atkal ieslīks depresijā,tad es vairs nevarēsu izvilkt āra.man nepietiks spēka.
Ēnu meitene: 00:21:35
nu tad ... tu pati saproti,kāds ir iemesls tam visam, kāpēc šīs sarunas tevi tik ļoti atgrūž
Ēnu meitene: 00:22:25
bet cilvēks, kurš beidzot saprata,kas viņu ir vilcis ārā visu šo laiku, viņš domā,ka arī šoreiz agnese būs blakus un palīdzēs
Ēnu meitene: 00:22:35
es atvainojos, bet tā nu tas izskatās
agnese: 00:23:40
un kā jūs visi varat uz mani paļauties,to es nekad nesapratīšu.dažreiz ir tik ļoti žēl sevis pašas,ak visi izsūc,bet atpakaļ nekas neatnāk.vienmēr esmu dzīvojusi ar domu,ka viss,ko esi reiz atdevis,kkad nāks arī atpakaļ un naii vel joprojām uz to ceru.
agnese: 00:23:49
agnese var arī neatgriezties un to es jau centos uzsvērt.
Ēnu meitene: 00:25:52
bet tu esi tāds cilvēks ,uz kuru var paļauties,kuram var uzticēties, ar kuru ir labi un ,kurš palīdzēs grūtajā brīdī , bet ,cik skarbi tas neliktos, katrs cilvēks ir egoists pēc savas būtības, vienīgais cilvēks,kurš nav līdz galam samaitāts, esi tu , tiešām, citu cilvēku es neesmu satikusi ,jo visiem tikai kkas ir vajadzīgs, bet atpakaļ viņi to nedod
agnese: 00:30:42
[0:30:36] agnese says [to Arnis ]
agnese: 00:32:34
un es nezinu kādēļ es tāda esmu.ir jau noteikti vēl tādi cilveki,bet tādu nav daudz.pārājā sabiedrība tos samaitā,ievelk savā lokā.kāpēc gan kko nedarīt,ja var dabūt atpakaļ?pietam,ja tu pats tikai no tā iegūsti?tādi ir vairākums cilvēku mums līdzās.tādēļ arī es tik ļoti augstu vērtēju draugus,palīdzu tiem un cenšos nepieļāut viņu vel lielāku samaitāšanos.
Ēnu meitene: 00:34:27
kā teica viens cilvēks - ir jāpielāgojas pārējiem, savādāk neviens nepielāgosies tev ... vnk, keep swimming
agnese: 00:37:08
un kāpēc gan nevar būt individualitāte?bāc,piedošanu,ka ņemu sevi par piemēru,bet...es varu pateikt to,ka es esmu komandā viens no visatšķirīgākajiem cilvēkiem no tiem visiem,kas tur ir savākušies.gan starp blingeriem,gan starp teātra mīļotājiem un vnk cilvekiem.un es turos.es turos pie savas individualitātes.lai gan jāatzīst,ka pēdejā laikā tas viss lūzt,bet es jau nu nebūšu tas cilvēks,kurš te pakļausies.
stulbais bara instinkts!
tu arī peldi pa straumi?
Ēnu meitene: 00:38:12
izskatās,ka es peldu ? ja es peldētu,tad man nebūtu konfliktu ar to pašu ievu un pārējām, jo viss sākās tikai tāpēc,ka biju savādāka ar saviem uzskatiem
agnese: 00:40:43
neizskatās,ka peldētu.vismaz man tā no malas šķiet.
es nezinu kā izskaidrot,kādēļ cilveki nelabprāt pieņem atšķirīgos.tas taču ir fantastiski,ja vienā barā ir tik dažādu lietu-dažādi viedokļu,uzskati,domas,mūzika vai kaut vai tā pati ģērbšanās.kā gan var patikt viendabīgums!brr
Ēnu meitene: 00:41:47
nu redz, cilvēki jau savos uzskatos ir atšķirīgi, dažiem patīk viendabīgums, daži ir kategoriski pret un tur neko nevar mainīt, jo mainīt cilvēkus ir visšausmīgākais,kas vien var būt
Ēnu meitene: 00:41:59
to reāli nedrīkst darīt, bet mēs to daram visu laiku
agnese: 00:42:19
arī cilvēku mācīšana?
Ēnu meitene: 00:42:20
nenosodu to,jo es nezinu,kas es būtu pa cilvēku,ja mani kaut nedaudz neizmainītu
Ēnu meitene: 00:42:31
nē, mācīšana ir kas cits
agnese: 00:43:02
nu visiem jau patikt nevar.kādam tu patīc kāds esi tagad,bet kādam citam ta jaunā alexa.vienmēr būs pretpoli.
agnese: 00:43:40
bieži vien man pašai sajūk robežas star mācīšanu un vnk kā es to saucu-pareizā ceļa parādīšanu
Ēnu meitene: 00:44:21
bet daudzi jau neredz to ,kur ir jaunā alexa,jo nezina veco ... veco zina tikai daži un tieši tie ir /bija pret
Ēnu meitene: 00:44:45
kad jūk,tad arī pieļauj kkādas kļūdas, jo kamēr māci,tikmēr viss ir kārtībā
agnese: 00:44:59
tādēļ arī man tik bieži ir teikti vārdi-tu taču viņu nepazīsti-?
agnese: 00:45:43
tad sanāk,ka tie,kas zin veco,tie ir pret jauno?tad man viss ir sajyucis,visi uzskati
agnese: 00:46:14
pagaidi,bet mācīšana.tas jau ir tāpat kā vnk cilvekam likt kkā rīkoties,neapsvērt iespējas,bet vnk arīt kko konkrētu,kas ir likts
Ēnu meitene: 00:46:48
tāpēc,ka mani nepieņēma, nepieņēma tādu,kāda es kļuvu, pieņēma veco,jo cilvēkiem ir izveidojies viens uzskats,kuru viņi negribēja mainīt
Ēnu meitene: 00:47:30
bet ar tevi es biju tāda,kāda biju, īsta, mainījos,varbūt dažreiz ne uz to labāko pusi, bet vienmēr blakus bija agnese,kura mācēja parādīt, kā ir labāk
Ēnu meitene: 00:47:59
vienmēr pat mācīšanās ir varianti, nav tā,ka ir likts viens un viss
agnese: 00:50:16
nav ta,ka tas tavs īstais es ir līdzīgs man?jo...tas atv erās,kad satika mani
agnese: 00:51:07
bet es atradu cilvēku,kurš mani nepārprot ar manām perversībam un ar kuru var runāt par it visu
agnese: 00:51:18
arnis
agnese: 00:51:26
[0:46:03] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:52:16
es nezinu .. cik daudzas reizes tu saki,ka esmu špikermeistare, tikai tāpēc,ka uzminu tavas domas, vai kkā tā .. es nezinu
agnese: 00:53:56
nu paga :) bija jau arī otrādi :) tavā dzimšanas dienā :) par tiem viedokļiem un asociācijām ar citiem-es katrā reizē atradu,ko tu būtu teikusi un vēl tās reizes,kad sakrita tas,ko pasaki ar to,ko nodomāju es...vai drīzāk ir otrādi-manas domas sakrita ar taviem vārdiem
Ēnu meitene: 00:54:18
nu - abpusēji
Ēnu meitene: 00:54:55
vai arī esam līdzīgi cilvēki,vai arī vnk tik ļoti viena par otru zinam,esam pieradušas,ka kkas tāds jau ir diezgan normāla parādība
Ēnu meitene: 00:55:06
bet tas ,ka es tevi varētu kopēt .. nē
agnese: 00:56:01
šito nu tu tagad pati iedomājies.man pat tāda doma nebija,vai arī kāds ir atkal pabrūķejis muti?
agnese: 00:56:38
starp citu,man sāk parādīties bailes no tavu cēsu dāmu puses,lai nesāk parādīties runas,ka agnese atņem alexu draugiem,ka šīs tagad nedalāmas utt...
agnese: 00:57:02
par šito sanāca daudz padomāt tavā dzimšanas dienā,tādēļ arī pagāju nost
Ēnu meitene: 00:58:03
tu neatņemsi, vnk es nemāku sdalīt laiku visiem, gribu būt ar vienu,bet tad redzu,ka otrs ir palicis novārtā utt
Ēnu meitene: 00:58:40
nē, neviens nav neko teicis, vnk atcerējos ... aii, kāpēc es atceros tikai to slikto,kas ir bijis un tik ļoti bieži aizmirstu par labo !
Ēnu meitene: 00:59:03
man rudens asociējas ar vieniem vienīgiem purviem un ar to ,kā tu mani no turienes vilki ārā
agnese: 00:59:17
man pietiek :) man laiks pietiek :) es varu paciesties,ja vien tas spēj mainīt tavas attiecības ar tiem,kuri tev ir blakus katru dienu
agnese: 00:59:59
nu bet draugiem ir jāpalīdz.tas taču ir elementāri.
agnese: 01:00:17
kāpēc gan citam nenoziedot savu laiku,savas iespējas,sevi pašu,lai tikai palīdzētu draugam?
Ēnu meitene: 01:00:35
attiecības visu laiku mainās , uz labo pusi , vismaz tagad es aizvien biežāk dzirdu kkādus aizrādījumus, draudzīgus aizrādījumus, nevis saņemu vienu,bet lielu belzienu pa seju
agnese: 01:00:52
un ne jau gaidot par to atapakļ jaukos,mīļos vārdiņus,ka tu tāds,ka tu šitāds,bet gan sagaidot pretī smaidu,jo zini,ka tas ir tevis nopelnīts
agnese: 01:01:20
tad redzi,ka viss nemaz nav tik slikti...visam ir vajadzīgs laiks.
Ēnu meitene: 01:01:42
jā, tiešām, nav nemaz tik slikti
Ēnu meitene: 01:01:59
okey, vot tagad būs slikti -vecāki
Ēnu meitene: 01:02:35
viss, mani dzen nost
Ēnu meitene: 01:02:42
arlabunakti :* :)
agnese: 01:03:58
eee :S
Ēnu meitene: 01:04:08
smaidu lūdzu
Ēnu meitene: 01:04:14
mani jau baksta :P
agnese: 01:04:22
ar smaidīšanu ir taki
agnese: 01:04:29
es tūlīt sabrukšu,bet ir jāpalīdz
Ēnu meitene: 01:04:34
vienādība nedarbojas ? :S
agnese: 01:04:47
baterijas jānomaina
Ēnu meitene: 01:04:51
lūdzu turies :) man tiešām ir jāiet.
šī diena un vakars bija tiešām pilnas emociju.tas viss tā arī beidzās ar to,ka ar Alexu visu nokārtoju,izrunājos,bet ar Arni tā arī vel neesmu nemaz runājusi.ir vēlēšanās viņam apvaicāties kā viņs jūtas,bet man ir bail,ka es atkal vairs nespēšu viņu nest,ja viņš spiedīs uz zemi arvien vairāk.
toties pēc šī visa man vēl jovairāk gribējās aizbraukt uz Cēsīm.tas mans neprāts jau ir tik liels,ka spētu pamest visu,lai tikai turp dotos.
[6.janv.,2007.]
6diena.
pēc iepriekšējā vakara,pat sapņos man bija Arnis.šajā sapnī mēs bijām manā istabā,pietam-manā gultā!
mēs sarunājāmies un Arnim bija sūdīgi.satvēru viņa roku,lai tā viņs justu atbalstu vismaz no kāda.abi gulējām manā gultā un tik cieši,ka vaigi bija saskārušies kopā.un tad...viens otru vēlējāmies noskūpstīt,bet pēdejā brīdī es atrāvos nost un pateicu-nē,tā nedrīkst!
pēc šiem vārdiem arī pamodos.es nezinu kādēļ man bija šāds sapnis.varbūt,ka tā bija vēlme viņu atgūt?bet es taču apzinos,ka to nevēlos.ko gan es te domāju,viss ir tik vnk.man ir vajadzīgs envis viņš,bet gan tās rūpes,kuras nāk no cilvēka,kurš vienmēr ir tev blakus,apskauj un noskūpsta.
jā,man nav ko slēpt,ka es arī baidos no viņa slimības.ne jau viņa,bet gan slimības un šīs sajūtas man ir tik ilgu laiku mocījuši,tā neziņa,kas ir ar mani?!
man vēl joprojām ir bail aiziet pie ārsta un nodot asinis.bet nav arī nekādu bažu par veselību.tomēr tas pus gads ir pagājis,kura laikā vīruss var attīstīties.
vismaz pusnaktī bija tik jautri kā sen nav bijis.atliek tikai ieiet pokemonu čatā ar niku,kurš ir tāds pavedinošs un jautrība ir garantēta! :D kā pēctam sāpēja vaigi..uh!
mums būs sušī vakars :) wīīīīīūūūū!!!!!! :)))
[7.janv.,2007.]
7diena.
šovakar bija dīvains sapnis.Latvijā norisinājās karšs.tas mums tuvojās.mēs ar visu ģimeni vācām pārtiku un gatavojāmies bēgļu gaitām.man nebija daudz ko ņemt,tādēļ ka mēs atradāmies vecajā dzīvoklī,kur mūsu mantas vairs neatrodas.dīvainākais bija tas,ka ārā omīte uz ielas lika ābolus,mandarīnus,mazas melones,lai it kā tos varētu pēctam savākt,kad būsim šeit atgriezušies.es teicu,ka tur nav jēgas likt,ka tur viņus savāks,tādēļ norādīju uz rudens lapu kaudzi un teicu,ka jāpaslēpj zem tās.mamma tikmēr virtuvē cepa cepešus,bet es vācu konservus.tētis neredzēju.Ēriks arī bija.
diez gan fragmentāls sapnis.
kārtējais pārsteigums bija no Līgas puses.viņa uzsāka sarunu skype.
viņai padomā ir apsveikt Kārli,viņam pašam to nezinot-apsveikt tieši aci pret acis.Kārlis pats reiz tā bija izdarījies un lūdza man,lai es esmu ar Līgu divatā kādā konkrēta vietā.protams,ka Līga nezināja par šo tišanos.un tagad Līga vēlas izdarīt to pašu.viņa man lūdza,lai 25.aprīlī [tieši viņa dzimšanas dienā] vai arī 28.aprīlī es sarunāju tikšanos ar Kārli un tad viņa apsveiks viņu.protams,ka šajā ziņā izpalīdzēšu,lai gan pastāv liela iespēja,ka viņa satiks Kārli 20.aprīlī,kad vēlos rīkot savu lielo 18 gadu pirti :)
"aaaaaak,dievs..es taču esmu noilgojusies pēc tevis"
šajā vietā nevis,lai pateiktu kko nopietnu,palaidu muļķi.laikam tādēļ,ka man nebija nekas,ko atbildēt.nesaskatu es sevī to cīņas sparu,kurš bija kādreiz.man ir labi tā,kā ir šobrīd.
vēl jo lielāks pārsteigums bija brīdī,kad Kristaps uzsāka ar mani sarunu.
"agnes?tu esi pieejama?man ir problēma"
izrādās,ka Alexa ir apvainojusies uz Kristapu par to,ka viņs viņu nosaucam par preci.vispār jau tas nav nekas dīvains,jo arī mani šāda uzruna aizvainotu,pat neskatoties zu to,ka tas tika izmests kā joks.par šo incidentu Kristaps bija tiešam norūpējies.
"un man ir mācīts-ja tu nodari meitenei sāpes,tad tas ir vissliktākais,ko vien var izdarīt"
pareizi vecāki viņu audzinājuši.
parunājos ar abiem,nedaudz dusmas uzdzina,bet tas nebija nekas liels :) abi ir nokārtojuši attiecības un viss nav tik lielā dibenā kā Kristapam šķita.
visvairāk jau mani pārsteidza tas,ka es par to nezināju.es nezināju,ka Alexa ir apvainojusies,bet...es jau neesmu tas cilvēks,kuram ir jāatskaitās :) nevar visu uzlikt kā uz lapas,kāda daļa ir jāpatur arī sevī :)
un es gribēju ar visu savu psihologa amatu doties atvaļinājumā.laikam,ka nekad tas nebūs iespējams.
mani iepriecina fakts,ka Kārlis atkal ir sācis mani dzīt gulēt.bija laiks,kad man tas ļoti pietrūka un tagad tas viss ir atgriezies :)
gluži kā tētis,kurš rūpējas par saviem bērniem :)
viņam vēl teātri esmu parādā par matemātikas mācīšanu.
runājot par teātri.izskatīju kādas izrādes tiek demonstrētas un sastādīju izrāžu izlasi :) atliek vien dāmām izvēlēties un mēs dosimies uz teātri :) kā jau katru ziemu :)
[un tagad,lai tikai šitais portals pamēģina šito visu nesaglabāt!]
vienmēr ir bijusi vajadzība izlikt visu,kas ir iekšā.
[5.janvāris,2007.]
no 4dienas uz 5dienu tā arī nebiju gulējusi un jau iepriekšejā ierakstā var redzēt,kā tikai nav gājis manā galvā.no rīta Alexa vēl paguva mani noķert.patiesībā bija tā,ka es redzēju,ka atveras skype,bet ilgi domāju vai runāt,vai tomēr nē.nu nespēju es dusmoties uz saviem draugiem,vnk to nespēju.tad arī neizturēju un iedevu šo adresi,lai gan visu šeit biju rakstījusi ar domu,ka tas ir tikai man un nevienam citam acīs nenonāks.kā gan es varēju sevi tā neparedzēt?
bija arī laiks doties uz mājām,tādēļ izskrēju no Līgas mājām uz autobusu.pa ceļam daudz domāju,tādēļ laikam tas laiks tik ātri arī pagāja.domāju par it visu,kas bija naktī un no rīta.dažos brīžos šaustīju sevi,ka nespēju dusmoties uz draugiem,savas labās sirds dēļ,bet ja nespēju,tad tie acīmredzot,nemaz nav pelnījuši..ieskrēju mājās un man bija palicis pavisam maz laika.un tad mani sagaidīja texts no Alexas skypā.atvainošanās jau bija Alexas dienasgrāmatā priekša.protams,ka viņa zināja,ka es to izlasīšu.vēlējos arī kko teikt,bet nolēmu labāk paklusēt.es pat nevēlējos rādīties mājās,lai tikai man nebūtu jāsatiek Alexa.ne jau tādēļ,ka es turētu ļaunu prātu,bet gan tādēļ,lai cilvēkam nebūtu jāizvairās no manis.atviegloju šo uzdevumu.
Ēnu meitene: 11:51:27
Jā, laikam jau es tomēr nespēju mainīties. Vienmēr palikšu tā aprēķinātāja,ciniskā maita.
Nu bāc, ja man pat tagad nav vārdu. Cilvēki - jūtu invalīdi. Piederu pie tiem.
Jā, es nenovērtēju to,kas man ir un man ir ļoti daudz.Man ir ļoti daudz ,jo man ir Agnese.
Jā, es nespēju dot atpakaļ vismaz tik daudz,cik man dod.
Nu tad man ir jādzīvo vienai,lai nevienu neaizskartu,nevienu neievainotu.
Ak jel, cik daudz Agnese ir pacietusi manis dēļ! Cik daudz. Viņas zvani man naktīs bija kā maz prieciņš,nevis kā sods.
Bet es,reizēm, pat nevarēju viņu uzklausīt.
*jau tā bija slikti no rīta,bet pēc ierakstiem man gribējās izvemties.
Kāpēc man būtu jāpriecājas? Par ko? Es tikko sev iedūru sirdī. Ne tu, es pati.
Viss,ko es teicu,ko rakstīju... jā, es biju pie pilnas sajēgas, bet diezvai, es sapratu,ko rakstu un ,ko runāju.
Lai arī cik muļķīgi tas neliktos, taču tad,kad Tu man uzdevi jautājumu -
"netici vārdiem?" -
ja pat mana atbilde bija, tikai darbiem, tad es tā to nebiju domājusi. Bonusā vēl Simpsoni kliedza ausī.
Es tagad nemēģinu taisnoties, tas nav vajadzīgs, jo nezinu,vai varēšu kko labot.
Es ticu vārdiem, jo kur gan paliek - sievietes mīl ar ausīm. Vēl neilgi pirms šīs sarunas es grimu sentimentā un ik pa laikam pat asaras bira no tiem vārdiem, kurus lasīju.
Es vnk nenovērtēju to,kas man ir.Un es to saprotu.
Tagad atceros visas tās garās nakts sarunas ar Agnesi,mūsu sexī taimu,visas tās dienas,kad man bija slikti, un viņa mani uzklausīja un palīdzēja.Ar tu smaidi=es smaidu. Ar visu ,visu! Vnk ir tik daudz lietu, kuras ar viņu saistās. Labas lietas.
Viņa ir mana dāma. Man ir Cēsu dāmas,bet viņa bija,ir un būs mana Rīgas dāma.
Un lai arī kāda draudzība man būtu ar Elīn,Džeinu,Līgu un Ievu, viņa tāpat iederēsies manā dzīvē, nē, viņa jau ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu.
Agnes, ja vari,tad piedod un zini,ka es tevi ļoti,ļoti mīlu,taču dažreiz mēdzu rīkoties tik stulbi,ka spēju visu sabojāt.
Tu jau pati to labi zini,kā nekā, esi mana sirdsapziņa un zini manu dzīvesstāstu ļoti labi.
Mīlu. Alexa.
P.S. lai tā būtu mana grēksūdze, lai es būtu špikermeistars, lai arī tas varbūt neko nemainīs un šie vārdi liksies tukši, taču es nemāku izteikties savādāk. Vnk to nespēju,lai arī cik stulbi tas būtu.
brīdī,kad šo lasīju,tad pati apraudājos.man palika tik ļoti žēl cilvēka.sāku just vainas apziņu,ka nepelnīti esmu cilvēku sāpinājusi.
agnese: 22:30:25
izteikšos tik un tā.
jāsāk jau būtu ar to,ka ceru,ka priekš manis būs available.
par katru rindkopu no tevis teiktā,man ir ko pateikt.ir.
un visas rindkopas kopā beidzās ar asarām.
ciniska maita?nedomāju gan.tomēr paskaties cik gan ļoti viss ir mainījies prom no šī.mēs katrs savās sirdīs esam maitas vng kādos gadījumos.pilnībā neko tādu nevar izdzēst no sevis ārā.un nākotnē tas iespējams palīdzēs.
nevar no tevis prasīt,lai novērtē it visas sniegtās lietas,cilvēkus,rīcības.tas viss notiek ar laiku.zaudējot vienu,tu iegūsti nākamo dubultā,jo zini kā rīkoties,lai tas nepazustu.es nesaku,ka es pazūdu.tā noteikti nebūs.
viss jau nemaz nav tik ideāli kā izklausās.dažreiz es pati nespēju klausīties cilvēkā,bet ir jāsaņemas un ir jāiemācās klausīties citos.bet tajā pašā laikā neaizmirst par sevi.tas ir visgrūtākais.zvani no manas puses nebija jau tādēļ,ka naktīs nenāk miegs,bet gan cilvēka dēļ.jo es zināju,ka manī klausīsies,ka es varēsu klausīties un ka uz mani pēctam nedusmosies.ar nevienu citu es neko tādu neatļautos.mani nesaprastu un ienīstu.
saki,ka es esmu dēļ tevis daudz pārcietusi.tad varu teikt,ka pozitīvo emociju ir daudz vairāk nekā pārdzīvojumu,kuri būtu saistīti ar tevi.
starp citu,ceru,ka tev ar ievu izdevās izrunāt visu un viss nostājās savās vietās.man tikai ļoti žēl,ka visa šī mana padarīšāna ir tieši šodien.vienai dienai tev tā jau pietiekami daudz dažādu emociju.jā,šajā esmu vainīga,ka pārgaju pāri malām tieši šonakt.
par to vārdu ticēšanu.tas vnk bija kā cirtiens.gan kā apskaidrība,gan kā neziņa,gan kā apjukums,sāpes un ...labi,nekas pozitīvs.laikam jau,ka pasaule cilvēkus ir padarījusi par tādiem,ka tie netic vārdiem.katrs pats ir atbildīgs par to,kam ticēt un kam nē.tikai dažreiz dēļ sliktas pieredzes,tiek sabojāta visa turpmākā dzīve.uzreiz iedomājos par vārdu-uzticība.
ir labas lietas un tās ir abpusējas.tad tas viss ir vnk jānotur.jātur cieši un nedrīkst laist vaļā.ja tas ir pāri gribēšanai,tad nevajag to darīt sev piespiedu kārtā.
dāmas.šo es visu vel neesmu līdz galam pārdomājusi.pārak liels juceklis notiek manā galvā.
nedrīkstu tacu tevi pamest!
es zinu cik daudz tu spēj un cik daudz tu vēl vari.es ticu.man nav pamata neticēt.ja es neticētu,tad šo nerakstītu.
šobrīd var teikt,ka es pārak gudri runāju,bet tā visa ir patiesība.
alexa,zini vienu.viss ir kārtībā!notici man.lai arī cik ļoti man nebūtu kkas nodarīts,es vnk nespēju dusmoties,apvainoties uz kādu sev tuvu cilvēku.es to nespēju.varbūt,ka tās ir manas bailes pazaudēt cilvēku,vai bailes otru sāpināt.varbūt kādā citā gadījumā kādam tas būtu atvieglojums.lai jau katrs pats spriež,cik daudz viņu dzīvēs nozīmē tie cilvēki,kuri ir līdzās.
Tu smaidi = Es smaidu!
Roku rokā smaidām kopā!
agnese: 22:31:37
un būtiska lieta.
diena,vakars,nakts bez tevis ir kā tukšums.bez visām sarunām,bez kvai vienas sms.
agnese: 22:36:05
un vel.tas ko teici pēctam,kad es izlasīju tavu komentāru pie manas d-gr.tava atbilde kādēļ tu to pateici.jā,es zinu,ka teici,ka taj ā brīdī nepadomāji,ko saki.es to visu ļoti labi saprotu.bet...kādēļ gan es teicu vārdus "kāpēc tieši šodien tev bija jābūt šadā garstāvoklī?"..es to teicu tādēļ,ka šādas sarunas ir jārunā skaidrā prātā nevis kaut vai malku alkohola.tikai tādēļ es to teicu.vai arī bija reize,kad es nebiju mājās.ja es neesmu majās,tad man ir grūti kko iesākt.teikšu godīgi,bija viens vakars,kad atkal teicu šos vārdus,bet toreiz...toreiz es pati knapi turējos.
vēl nebiju paspējusi šo vārdus bilst,kad iezvanijās telefons.nezināms nummurs.unh es gribēju,lai tā būtu Alexa.
"piedod lūdzu par vakardienu.to visu,ko sarunāju"
šeit es atkal paliku bez vārdiem.es visu jau biju pateikusi pirms tam.
kāds man bija liels prieks,kad viss nokārtojās!
mani emociju izplūdumi attiecībā uz šo beidzās un gan vienai,gan otrai tapa piedots.
pēc tā visa viss nostājās savās vietā kā jau ierasts.
Roku roku,smaidām kopā :)
visas manas cerības,ka diena beigsies labi,izplēnēja līdz ar Arņa ierašanos.sākām runāt skype un viņam bija uznākusi lielā runāšanās kāre.šodienai man tā jau bija pietiekami visu pārdzīvojumu un nāca arī viņš.
bužu bozuks: 23:34:32
jā. bet pēdējā laikā mani māc šausmīgas bailes no vientulības.
ar katru vakaru arvien vairāk baidos palikt viens.
bužu bozuks: 23:35:09
tāpēc, es ceru, tu neņem ļaunā, ja pēdējā laikā pārāk bieži ar tevi runājos. es ne jau aiz ļauna prāta vai arī aiz "nebija-ko-darīt". nekā tamlīdzīga.
agnese: 23:39:15
nebūsi tu viens.nebūsi.neviens uz šīs pasaules nav viens
bužu bozuks: 23:43:09
bet es pašlaik esmu viens. un jau tik ilgi.
un man ir tik ļoti bail palikt vienam.
bužu bozuks: 23:43:23
es nezinu, vai arī ko tādu tagad būtu ētiski tev teikt, taču
bužu bozuks: 23:45:21
es nevaru veidot jaunas attiecības. vienkārši nevaru. tādēļ, ka tam cilvēkam nodarīšu pāri. un arī - man neatliks laika tam cilvēkam. aizvien vairāk esmu pārņemts tikai pats ar sevi. pārāk pieradis būt viens. galu galā - no manis sanāktu tikai egoists, kurš tāpat ar laiku aizmirstu par otra eksistenici, jūtām un visu pārējo.
bet tajā pašā laikā - es baidos būt viens. un es meklēju alternatīvu. tāpēc tik bieži vēlos ar kādu bariņu kaut kur aiziet. savākt kopā cilvēkus. un kad man tas neizdodās, tad ir ļoti draņķīgi.
bužu bozuks: 23:45:58
prozā runājot - es esmu cilvēks, kurš ar visām drēbēm ir iekritis ūdenī. un drēbes ar katru mirkli kļūst arvien smagākas. bet vaļā no tām tikt nevar. un krasta arī nav.
agnese: 23:49:26
eh,Arni,ja vien es varētu palīdzēt,bet kko mainīt vari tikai tu pats.
agnese: 23:49:38
ja jau tu tagad šo visu apzinies,tad tas vismaz liecina,ka nav dramatiski
agnese: 23:49:58
tev pašam ir kkas jāmaina lietas labā un ne jau esot par maitu,kurš te meitenes savā spēlē ieved
bužu bozuks: 23:56:01
zini - daudz vieglāk ir neapzināties. daudz vieglāk ir neredzēt sevi no malas un mierīgi dzīvot tālāk. tas attiecās pilnīgi uz jebko. kad redz, tad ir grūti. jo mainīt jau nav iespējams. runa jau neiet par to, kāds es biju agrāk.
tagad jautājums tev - kā tu domā, cik daudz meitenēm esmu nodarījis pāri pēc tevis?
ja runa iet par šo, tad to mainīt bija vienkārši. es kaut ko apsolīju. un es to arī izpildīju. bet tagad jau runa neiet par to.
runa neiet tik par to raksturu. jā, egoismu es pieminēju. tas gan vienīgais un taisnība.
bet runa iet par slimību. tieši tādā veidā jau es nodarīšu kādam pāri. un es to nevēlos. es vairāk nevēlos nevienam nodarīt pāri.
man ir lemts būt vienam.
jo bariņš, tas bariņš, ar kuru es varu aiziet kopā iedzert alu, kura vidū es visu vakaru varu nosēdēt klusēdams un vnk baudīdams to mirkli un apziņu, ka KĀDS man ir blakus, tas jau nevarēs būt visu laiku. cilvēki pieaug. un cilvēki mainās. pirms 5 gadiem es kontaktējos ar daudz vairākiem, nekā tagad. kaut viena vienkārša fakta dēļ - tie jau ir pieaguši. tik lielai daļai jau pāri 20. cits jau precās. un citam jau ir bērns.
es tikai ar skumju smaidu noklausos runās par to, kā ir tikko nokārtotas tiesības. par panākumiem banku augstskolā. un dzīves plāniem. un galu galā piemetinu pats - nu re, ku forši.
man ir sāpīgi par to, ka es to nekad nesasniegšu. neko no tā visa. man ir sāpīgi un tajā pašā laikā - tik liels prieks par saviem mīļajiem.
bužu bozuks: 23:56:17
un tādos brīžos...
tādos brīžos es vienkārši nevaru.
2007-01-06
agnese: 00:06:26
atbildu uz tavu jautājumu-noteikti,ka nav daudz,jo es redzu kā esi mainījies pēc manis.un mainījies esi uz labo pusi,bet tagad tu nedrīksti salūzt.tas tevi sakapās atkal zemē un kādam būs tevi jāceļ augšā.un es nevaru dot garantijas,ka es vienmēr būsu tā,kura cels.es nevaru būt ik reizi blakus.
es nekad neesmu saskarāsueis ar tāam situācijām kāds ir izveidojusies tev.man šķiet,ka nepareizi būtu teikt,ka tev ar to ir jāsamierinās un jādzīvo talāk itkā nekas nebūtu bijis,bet tas ir nepareizi.šie vārdi man nešķiet piemēroti.
es zinu kā ir tad,kad centies būt draugu lokā un vnk glusēt.ir vajadzīga sajūta,ka tie ir blakus.ja tu tagad nolaidīsi rokas,tad tu viņus vari arī pazaudēt.ja tu par tiem cīnīsies,tad tā nenotiks.katrs no taviem draugiem nevar veltīt laiku tikai tev,viņiem ir arī sava privāta dzīve,tāpat kā tāda ir tev.atteica vienreiz,bet nākamreiz piekritīs aiziet iedzert alu.galvenais ir nenolaist rokas un cīnīties par saviem draugiem,izteikt,ko tie nozīmē,parādīt to nozīmi tavā dzīvē.viņiem ir jāzin,cik svarīgi tie ir.
bužu bozuks: 00:16:54
varu papildināt atbildi uz jautājumu - neesmu nodarījis pāri nevienai. netaisos tagad atstāt iespaidu, ka cenšos te no sevis tagad labiņo padarīt. nē. nekā tamlīdzīga. es tāpat bieži esmu bijis tuvu pārinodarījumam. pats varbūt pat sevišķi negribot. apstākļi, ak šie apstākļi. un sakritības.
un diezgan bieži tagad nākas redzēt tik sliktus cilvēkus. un vēl drausmīgāk, ka tās ir meitenes. bieži vien es šādi pat - cenšoties nepalikt viens - iekuļos līdz tam, ka kāds cits tur ko pārprot. un man ir nācies dzirdēt gan: "kas ir? baidies neapmierināt?" un vēl šo to, ko pat negribās te tagad rakstīt. bieži vien pēc tam atbraucu mājās un vnk izvemjos tualetē.
reiz pēc šāda gadījuma ejot prom, es vienai tādai pateicu: "turpini tādā pašā garā, un tu pēc diviem gadiem, ja ne mazāk, attapsies turpat, kur pašlaik esmu attapies es." viņai gan protams bija sakāmais pretī, bet es tajā vairs neklausījos.
man riebj tas, ko es redzu sev apkārt. un vēl jo vairāk es brīnos par to, ka es tāds pats esmu bijis kaut kad - agrāk. it kā tiešām manī dzīvotu divi dažādi cilvēki.
var jau būt, ka es draugus pārāk bieži nenovērtēju. bet tam tad es cenšos parasti arī pievērst lielāku uzmanību. un es patiešām uz to ceru kā uz vienīgo risinājumu - uz draugiem. jo vairāk man nekad nebūs nekā.
es vairs nekad nemīlēšu. varbūt mani mīlēs, bet es nespēšu neko tādu dot pretī. kaut gan - ko gan es uzrakstīju pirms iepriekšējā teikuma. "nekad vairs". bet vai kādreiz esmu? es esmu ko tādu teicis. bet pēc tam tikai sapratis - ka tā ir bijusi stipra patikšana. ne jau mīlestība. es šos jēdzienus tik bieži agrāk biju pārpratis.
bužu bozuks: 00:17:12
ka nezinu - raudāt vai smieties.
bet visvairāk jau kremd tas, ka es tā arī būšu aizgājis - nevienu nemīlot.
bužu bozuks: 00:17:21
tas man kremd visvairāk.
agnese: 00:30:36
redzi,arī tu kādreiz biji tāds pats kā tās meitenes.un tu saprati tikai tad,kad biji jau sodīts,ja tā var teikt.katrs pats ir vainīgs,ja sevi ir iegrūdis tādās nepatikšanās.ko gan tie 14-16 gadīgie skuķi domā?tikai to kā ātrāk nodrāzties ar kādu un pēctam teikt,ka ir baigi pieredzes pilnā,ka redziet viņs man šitā un viņš man tā.šādus cilvekus nevar mainīt,tos izmaina dzīve.apmēram tā,ka iekrita pats sevis raktā bedrē.žēl jau ir to jauniešu,kuri par savām rīcībām un sekām uzzin tikai tad,kad jau ir par vēlu,bet toties tā ir mācība citiem.žēl tikai to,ka viss neiet uz augšu,bet gan uz leju.
vispār,šobrīd vairs nesaprotu,ko murgoju :/
mīlēt.tu zini,ko nozīmē mīlēt?tu zini kā tas ir,kad mīli?mīlestība neattiecas tikai uz pretējā dzimuma cilvēku,bet gan arī uz cilvēkiem,arī lietam,arī uz dabu...uz visu,visu,visu.tikpat labi,iespējams,ka tu jau zini,ka ir mīlestība,bet pret to esi tik ļoti pieradis,ka vairs neatšķir to no ikdienas.un šeit pat mīlestības zaudēšana nelīdzēs saprast,ka esi zaudējis kko sev tik ļoti tuvu.
Arni,lūdzu tagad neieslīksti drūmajos laikos.es tiešam to lūdzu,jo es vairs nevaru būt visu laiku blakus.es vnk nevaru.es tā jau tevi turēju visu vasaru,bet ko tu darīsi tad,kad nebūs vairs tādas agnese,ar kuras palīdzību rēķināties?
bužu bozuks: 00:46:03
tu nemurgo.
tu saki vienu vienīgu taisnību. un no tevis tas izklausās kā no pieredzējuša un gādīga pieaugušā. kurš skumji noskatās uz visām tām plānprātībām.
es laikam tomēr nezinu, kā tas ir - mīlēt. ja es mīlētu darbu, es tam vairāk pievērstos. nevis nodarbotos ar to, ar ko es nodarbojos pašlaik. ja es mīlētu dabu - es vairāk atrastos pie tās krūts. bet es to nedaru. un šādi "ja vien (..), tad (..)" varētu turpināt bezgalīgi. bet es nevēlos kavēt tevi. un arī sevi ne. es reiz plātījos ar to, ka nu tik visu un visus mīlēšu. taisnība jau daļēja bija - es vismaz centos. tikai es biju sajaucis jēdzienus. es centos aijāt. un mīļot. bet ne mīlēt. tieši tāpat kā lieliskajā Streiča režijā, manuprāt, naktssargā un veļasmazgātājā: "Es tevi mīļoju. Es tevi arī" - un šāds teiciens tikai dēļ tā, lai nevajadzētu teikt to, ko tas īstenībā nenozīmētu.
vēl pavisam nesen, dienu pirms vecgada vakara, nacionālajā teātrī es kolēģu priekšā ar šampanieti rokās vēlreiz norunāju savu "izsitienu" šī rudens daiļrunātāju konkursā - to Ziedoņa Purva dzejoli, kuru izlasīji arī tu. tas tieši bija par mīlestību. un tur bija lieliskas rindas: "bet tiem, kuri lielās. ar savu cilvēces mīlu plātās. sirds nav liela. tikai paplašināta."
lūk. domu saprati?
es neesmu mīlējis. un nekad neesmu pratis. es varbūt pēc dabas gluži vienkārši esmu pieķērīgs un mīļš cilvēks. bet arī to šeit neputrosim pa vidu.
drūmie laiki? Agnese, tu jau esi darījusi visu pāri saviem spēkiem. un es zinu, ka tādas Agneses vairs nebūs. un nebūs pavisam drīz. un tas ir vēl kas, no kā es ļoti baidos. jā - tu man palīdzēji. jau kopš vasaras. un tas bija lieliski. taču ne jau tava vaina, ka es neesmu īpaši cēlies un progresējis. ja godīgi - tad iet tikai uz leju. varbūt pat pašam sevišķi labi nemanot.
ja vasarā tas bija karstums un vienmuļās dienas, tad tagad tas ir aukstums istabā. un drīz nāks pavasaris. ar visiem no galvas zināmajiem datumiem un atmiņām. un man atkal metās slikti. es nezinu, kur man ar to visu likties.
manī ir tik daudz kā, ko es varētu kaut kur izlikt, bet es vnk nekad neesmu varējis atrast - kur.
es esmu nožēlojams.
agnese: 01:08:20
ar šādiem tekstiem,ka esi nožēlojams,tu situāciju neuzlabo.it nemaz un vari nemēgināt man iestāstīt pretējo.nevajag tagad savu sirdi noslogot ar dažaam liekām nastām,kuras ir radušās tavu domu un pat arī iedomu iespaidā.es tev varu parādīt piemēru.pasakot kādam kko sliktu,tu ceri,ka uzlabosi viņa omu?tā noteikti nebūs.pasakot,ka otrs noteikti netiks galā,tu uzlabo viņa degsmi?nē.labi,šis pēejais varbūt,pat nebija labākais piemērs,bet tomēr.tā doma,ka ar šādiem vārdiem tu jau sevi notoc pirms laika.tu uzliec lieku nastu savai grūtsirdībai.tas ir apmēram tā pat kā tad,kad tev ir sūdīgi,tad pat mazākie sīkumi visu padara vēl krietni sūdīgāku,lai gan normālos apstākļos tos sīkumus tu nemaz nebūtu pamanījis.
zini,mīlestība ir lieta,kura ir jāizjūt katram pašam.tas nav kko konkrēts vienojošs,bet gan katram kkas savs.un gan jau,ka reiz cilvēks sapratīs,ka mīl.tas var notitk arī pēc cilvēka zaudēšanas,kad ir pagājuši 10 gadi,bet vēl joprojām sapņo par viņu,domā par viņu,raizējies par viņu.te viss ir pārak individuāli.
Arni,tu manās acīs noteikti esi progresējis,bet tagad tu to visu sāc graut.es tiešam apzinos,cik daudz esmu tev palīdzejusi,bet es nezinu,cik daudz tu saproti,cik tas ir paņēmis no manis.bija laiks,kad nolaidu rokas,bija laiks,kad iedegās dzirkstele visu turpināt.un redz,kas beigās ir sanācis.es redzu,ka tu esi mainījies uz to labo pusi.un ne jau pateicoties man,bet gan pats sev,jo saņemi sevi rokas un neiet viss uz leju,tev tā tikai šobrīd šķiet.ir gājis uz augšu,bet nedaudz esi palaidies,bet ne līdz sākuma punktam un šobrīd envelos,lai tā notiktu.
es tev saku godīgi-es vairs nevarēšu tevi nest.es to vairs nespēšu.
tagad es ceru,ka tev nebūs grūtsirdība,ka nodari man sāpes un liekas raizes,nē,tādus vārdus un sajūtas es no tevis nevelos.es vēlos redzēt,ka tu esi gatavs dzīvot tālāk un tikai uzlabojot sevi un ceļot sevi augstāk un augstāk.tie mazie kritumiņi nāk tikai par labu,lai smeltos jaunus spēkus.
diemžēl,es tiešam izklausos pēc pieauguša cilvēka,kurš ir pieredzes bagāts.diemžēl,man ir šāda pieredze.
bužu bozuks: 01:18:24
tas "diemžēl" pie tās pieredzes it kā neiet kopā.
kaut gan- kā es rakstīju kaut kad sen.. tiešām sen.. pieredze (un liela pieredze) pat ne tik daudz noder cilvēkam pašam sev, bet gan, lai viņš varētu paglābt no kaut kā un pamācīt cilvēkus sev apkārt. savus tuvākos. vai arī pat ne tik tuvus.
un tā nu tu esi nesusi mani. sarunāts, es to neņemšu pie sirds. bet zini - es tev ESMU pateicīgs. no visas sirds.
var jau būt, ka esmu kāpis. jā, es esmu atmetis narkotikas, lai arī cik tas neticami neizklausītos. es tev par to nebiju stāstījis. bet tā jau tas ir labu laiku.
bet tajā pašā laikā ir straujš kritums. ko es noturu sevī. kritums domās un uztverē. ļoti liels un straujš. dažkārt pat biedējošs.
tev mani vairāk nav jānes. piedod man par šo vakaru. tas vairs nekad neatkārtosies. vairs nekad. šī bija pēdēja reize, Agnese.
mēs uzņemamies citu rūpes. mēs aizmirstam par savām. mēs atceramies savas kļūdas. un mēs skatāmies, kā, pēc mūsu ieteikumu jūras, mūsu paglābtie ir tikuši vaļā no bēdām. kaut ar paši tajā mirklī iekšā vēlamies raudāt. un atcerēties to mirkli, kad - toreiz- līdzās mums nebija neviena, kas šādi pat varētu dalīties pieredzē. tādā veidā paglābjot mūs.
es Tev novēlu vienu lietu. lai Tev viss tas, ko esi darījusi manā labā, kādreiz nāktu atpakaļ. tu esi pelnījusi to labāko.
šis viss mani brucināja vēl vairāk.es tā jau ar grūtībām spēju atbildēt sakarīgus teikumus,kuros būtu bijusi doma.šīs garās sarunas man tik ļoti atgādināja to dienu,kad izšķīrāmies,jo arī tad bija milzīgie teksti visas lapas garumā.ir tik ļoti grūti uzturēt cilvēku pie pozitīvām domām tik ilgu laika posmu.šeit jau liela daļa tika pateikta,bet visu to,kas bija iekšā manī es pateicu Alexai.ar Alexu arī vakars nemaz nebeidzās uz tās jautrās nots,kura izveidojās pēc kārtējās sarunas.paralēli Arnim sarunājos ar Alexu un tas palīdzēji turēties.tādēļ arī viņai aizejot,uzreiz ķēru pēc sava telefona un zvanīju.iegrimu atmiņās par vasaru un Arni,pārdomāju savu attieksmi pret citiem,savu palīdzēšanu-visu,visu.un beidzot es to varēju kādam arī izstāstīt un es zināju,ka manī klausās,nevis vnk uzdrukāt šeit,kur atbildes neseko.
2007-01-06
Ēnu meitene: 00:02:05
bet kā jau viņš teica - vai tad es teicu ,ka jāatbild
Ēnu meitene: 00:02:22
domāju,ka arī viņam ir vnk vajadzīga vieta,kur varētu to visu pateikt, uzrakstīt
agnese: 00:02:29
es nevaru pamest cilveku nelaimē :/
Ēnu meitene: 00:02:33
ēēm, man ir neizsakāma vēlme uzzināt,kas ir yokī
agnese: 00:02:59
ar paulas palīdzību uzzināsim 8) mūsu operācija-noķert odzi-izdosies 8)
Ēnu meitene: 00:03:07
es jau neredzu,ko viņš tev raksta tagad, bet cik sapratu pēc iepriekšējā teksta
agnese: 00:03:13
[23:45:58] bužu bozuks says: prozā runājot - es esmu cilvēks, kurš ar visām drēbēm ir iekritis ūdenī. un drēbes ar katru mirkli kļūst arvien smagākas. bet vaļā no tām tikt nevar. un krasta arī nav.
[23:49:26] agnese says: eh,Arni,ja vien es varētu palīdzēt,bet kko mainīt vari tikai tu pats.
[23:49:38] agnese says: ja jau tu tagad šo visu apzinies,tad tas vismaz liecina,ka nav dramatiski
[23:49:58] agnese says: tev pašam ir kkas jāmaina lietas labā un ne jau esot par maitu,kurš te meitenes savā spēlē ieved
[23:56:01] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:05:27
cilvēks pats sevi norok ar apziņu,ka viņam tā visa nebūs
Ēnu meitene: 00:05:30
tā tiešām ir ?
agnese: 00:06:45
izskatās,ka ir gan
agnese: 00:06:49
un es nezinu kā palīdzēt
agnese: 00:06:58
[0:06:26] agnese says [to Arnis]
Ēnu meitene: 00:10:34
tu palīdzi ar to,ka esi ,esi neklātienē blakus
agnese: 00:12:00
es nevaru.es nevaru.mani kkas atgrūž.tā ir tā pati sajūta,kura bija tad,kad es pateicu,ka ir jāizšķiras.un tas nav dēļ viņa slimības.mani vnk kkas attur.es nevaru palīdzēt.es šausmīgi pārvaru sevi,kad sarunājos,kur nu vel kad tiekos.
agnese: 00:12:54
un vispār,es jūtos bezpalīdzīga,jo nevaru atvērt piena paku :/
Ēnu meitene: 00:13:08
hei! nu tas gan nekam neder.
Ēnu meitene: 00:13:24
izskatās,ka tev vispār nav enerģijas kko darīt
Ēnu meitene: 00:13:47
ēēm, nav gadījumā tā,ka pēc sarunām ar arni, jūties iztukšota /
agnese: 00:14:01
tu atceries kāds viņs bija agrāk un kāds ir tagad?tu redzi tās atšķirības?
agnese: 00:14:41
jā,es nelabprāt sarunājos ar viņu.un es nezinu kādēļ.droši vien domā,ka viņs izsūc enerģiju no manis,varbūt.mani vnk nomāc sarunas ar viņu
Ēnu meitene: 00:15:16
tieši tā es domāju
Ēnu meitene: 00:15:33
viņš ir kļuvusi par enerģijas vampīru , pietam ,man liekas,ka apzinoties to
agnese: 00:16:43
bet tu redzi,ka viņs ir mainījies uz labo pusi?
Ēnu meitene: 00:17:14
dažreiz es to redzu
Ēnu meitene: 00:17:24
viņa rīcībās un centībā kko mainīt
agnese: 00:17:43
un tu zini kad un kādēļ tas viss sākās?
agnese: 00:17:47
manis dēļ
agnese: 00:18:11
kkas garšs tikko atnāca
Ēnu meitene: 00:18:30
nu tad tu biji iemesls,lai sāktu domāt
agnese: 00:19:14
[0:16:54] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:19:22
nav īsti labs piemērs, bet atceries filmu par džonu takeru ? tur bija meitene,kura mainīja takera dzīvi un viņš pēc tam nevienai meitenei nemeloja .. nu tad tu esi tā,kura mainīja arņa dzīvi, pietam pamatīgi
agnese: 00:20:44
atceros,bet saproti.iespējams,ka tieši tas ir no manis arī visu izsūcis āra.es atceros tās reizes,to visu vasaru kā es viņu vilku ārā.es atceros kā bija brīži,akd teicu,lai tie visi depresīvie tipiņi tad iet un arī nonāvē sevi,bija brīži,kad nolaidās rokas,jo neredzēju tam visam iemeslu.un tas tik ļoti nogurdināja.
agnese: 00:21:00
es neuzskatu,ka esmu glābusi cilvēka dzīvīu,bet toties civleks ir mainījies pamatīgi
agnese: 00:21:19
un ja tagad viņs atkal ieslīks depresijā,tad es vairs nevarēsu izvilkt āra.man nepietiks spēka.
Ēnu meitene: 00:21:35
nu tad ... tu pati saproti,kāds ir iemesls tam visam, kāpēc šīs sarunas tevi tik ļoti atgrūž
Ēnu meitene: 00:22:25
bet cilvēks, kurš beidzot saprata,kas viņu ir vilcis ārā visu šo laiku, viņš domā,ka arī šoreiz agnese būs blakus un palīdzēs
Ēnu meitene: 00:22:35
es atvainojos, bet tā nu tas izskatās
agnese: 00:23:40
un kā jūs visi varat uz mani paļauties,to es nekad nesapratīšu.dažreiz ir tik ļoti žēl sevis pašas,ak visi izsūc,bet atpakaļ nekas neatnāk.vienmēr esmu dzīvojusi ar domu,ka viss,ko esi reiz atdevis,kkad nāks arī atpakaļ un naii vel joprojām uz to ceru.
agnese: 00:23:49
agnese var arī neatgriezties un to es jau centos uzsvērt.
Ēnu meitene: 00:25:52
bet tu esi tāds cilvēks ,uz kuru var paļauties,kuram var uzticēties, ar kuru ir labi un ,kurš palīdzēs grūtajā brīdī , bet ,cik skarbi tas neliktos, katrs cilvēks ir egoists pēc savas būtības, vienīgais cilvēks,kurš nav līdz galam samaitāts, esi tu , tiešām, citu cilvēku es neesmu satikusi ,jo visiem tikai kkas ir vajadzīgs, bet atpakaļ viņi to nedod
agnese: 00:30:42
[0:30:36] agnese says [to Arnis ]
agnese: 00:32:34
un es nezinu kādēļ es tāda esmu.ir jau noteikti vēl tādi cilveki,bet tādu nav daudz.pārājā sabiedrība tos samaitā,ievelk savā lokā.kāpēc gan kko nedarīt,ja var dabūt atpakaļ?pietam,ja tu pats tikai no tā iegūsti?tādi ir vairākums cilvēku mums līdzās.tādēļ arī es tik ļoti augstu vērtēju draugus,palīdzu tiem un cenšos nepieļāut viņu vel lielāku samaitāšanos.
Ēnu meitene: 00:34:27
kā teica viens cilvēks - ir jāpielāgojas pārējiem, savādāk neviens nepielāgosies tev ... vnk, keep swimming
agnese: 00:37:08
un kāpēc gan nevar būt individualitāte?bāc,piedošanu,ka ņemu sevi par piemēru,bet...es varu pateikt to,ka es esmu komandā viens no visatšķirīgākajiem cilvēkiem no tiem visiem,kas tur ir savākušies.gan starp blingeriem,gan starp teātra mīļotājiem un vnk cilvekiem.un es turos.es turos pie savas individualitātes.lai gan jāatzīst,ka pēdejā laikā tas viss lūzt,bet es jau nu nebūšu tas cilvēks,kurš te pakļausies.
stulbais bara instinkts!
tu arī peldi pa straumi?
Ēnu meitene: 00:38:12
izskatās,ka es peldu ? ja es peldētu,tad man nebūtu konfliktu ar to pašu ievu un pārējām, jo viss sākās tikai tāpēc,ka biju savādāka ar saviem uzskatiem
agnese: 00:40:43
neizskatās,ka peldētu.vismaz man tā no malas šķiet.
es nezinu kā izskaidrot,kādēļ cilveki nelabprāt pieņem atšķirīgos.tas taču ir fantastiski,ja vienā barā ir tik dažādu lietu-dažādi viedokļu,uzskati,domas,mūzika vai kaut vai tā pati ģērbšanās.kā gan var patikt viendabīgums!brr
Ēnu meitene: 00:41:47
nu redz, cilvēki jau savos uzskatos ir atšķirīgi, dažiem patīk viendabīgums, daži ir kategoriski pret un tur neko nevar mainīt, jo mainīt cilvēkus ir visšausmīgākais,kas vien var būt
Ēnu meitene: 00:41:59
to reāli nedrīkst darīt, bet mēs to daram visu laiku
agnese: 00:42:19
arī cilvēku mācīšana?
Ēnu meitene: 00:42:20
nenosodu to,jo es nezinu,kas es būtu pa cilvēku,ja mani kaut nedaudz neizmainītu
Ēnu meitene: 00:42:31
nē, mācīšana ir kas cits
agnese: 00:43:02
nu visiem jau patikt nevar.kādam tu patīc kāds esi tagad,bet kādam citam ta jaunā alexa.vienmēr būs pretpoli.
agnese: 00:43:40
bieži vien man pašai sajūk robežas star mācīšanu un vnk kā es to saucu-pareizā ceļa parādīšanu
Ēnu meitene: 00:44:21
bet daudzi jau neredz to ,kur ir jaunā alexa,jo nezina veco ... veco zina tikai daži un tieši tie ir /bija pret
Ēnu meitene: 00:44:45
kad jūk,tad arī pieļauj kkādas kļūdas, jo kamēr māci,tikmēr viss ir kārtībā
agnese: 00:44:59
tādēļ arī man tik bieži ir teikti vārdi-tu taču viņu nepazīsti-?
agnese: 00:45:43
tad sanāk,ka tie,kas zin veco,tie ir pret jauno?tad man viss ir sajyucis,visi uzskati
agnese: 00:46:14
pagaidi,bet mācīšana.tas jau ir tāpat kā vnk cilvekam likt kkā rīkoties,neapsvērt iespējas,bet vnk arīt kko konkrētu,kas ir likts
Ēnu meitene: 00:46:48
tāpēc,ka mani nepieņēma, nepieņēma tādu,kāda es kļuvu, pieņēma veco,jo cilvēkiem ir izveidojies viens uzskats,kuru viņi negribēja mainīt
Ēnu meitene: 00:47:30
bet ar tevi es biju tāda,kāda biju, īsta, mainījos,varbūt dažreiz ne uz to labāko pusi, bet vienmēr blakus bija agnese,kura mācēja parādīt, kā ir labāk
Ēnu meitene: 00:47:59
vienmēr pat mācīšanās ir varianti, nav tā,ka ir likts viens un viss
agnese: 00:50:16
nav ta,ka tas tavs īstais es ir līdzīgs man?jo...tas atv erās,kad satika mani
agnese: 00:51:07
bet es atradu cilvēku,kurš mani nepārprot ar manām perversībam un ar kuru var runāt par it visu
agnese: 00:51:18
arnis
agnese: 00:51:26
[0:46:03] bužu bozuks says [...]
Ēnu meitene: 00:52:16
es nezinu .. cik daudzas reizes tu saki,ka esmu špikermeistare, tikai tāpēc,ka uzminu tavas domas, vai kkā tā .. es nezinu
agnese: 00:53:56
nu paga :) bija jau arī otrādi :) tavā dzimšanas dienā :) par tiem viedokļiem un asociācijām ar citiem-es katrā reizē atradu,ko tu būtu teikusi un vēl tās reizes,kad sakrita tas,ko pasaki ar to,ko nodomāju es...vai drīzāk ir otrādi-manas domas sakrita ar taviem vārdiem
Ēnu meitene: 00:54:18
nu - abpusēji
Ēnu meitene: 00:54:55
vai arī esam līdzīgi cilvēki,vai arī vnk tik ļoti viena par otru zinam,esam pieradušas,ka kkas tāds jau ir diezgan normāla parādība
Ēnu meitene: 00:55:06
bet tas ,ka es tevi varētu kopēt .. nē
agnese: 00:56:01
šito nu tu tagad pati iedomājies.man pat tāda doma nebija,vai arī kāds ir atkal pabrūķejis muti?
agnese: 00:56:38
starp citu,man sāk parādīties bailes no tavu cēsu dāmu puses,lai nesāk parādīties runas,ka agnese atņem alexu draugiem,ka šīs tagad nedalāmas utt...
agnese: 00:57:02
par šito sanāca daudz padomāt tavā dzimšanas dienā,tādēļ arī pagāju nost
Ēnu meitene: 00:58:03
tu neatņemsi, vnk es nemāku sdalīt laiku visiem, gribu būt ar vienu,bet tad redzu,ka otrs ir palicis novārtā utt
Ēnu meitene: 00:58:40
nē, neviens nav neko teicis, vnk atcerējos ... aii, kāpēc es atceros tikai to slikto,kas ir bijis un tik ļoti bieži aizmirstu par labo !
Ēnu meitene: 00:59:03
man rudens asociējas ar vieniem vienīgiem purviem un ar to ,kā tu mani no turienes vilki ārā
agnese: 00:59:17
man pietiek :) man laiks pietiek :) es varu paciesties,ja vien tas spēj mainīt tavas attiecības ar tiem,kuri tev ir blakus katru dienu
agnese: 00:59:59
nu bet draugiem ir jāpalīdz.tas taču ir elementāri.
agnese: 01:00:17
kāpēc gan citam nenoziedot savu laiku,savas iespējas,sevi pašu,lai tikai palīdzētu draugam?
Ēnu meitene: 01:00:35
attiecības visu laiku mainās , uz labo pusi , vismaz tagad es aizvien biežāk dzirdu kkādus aizrādījumus, draudzīgus aizrādījumus, nevis saņemu vienu,bet lielu belzienu pa seju
agnese: 01:00:52
un ne jau gaidot par to atapakļ jaukos,mīļos vārdiņus,ka tu tāds,ka tu šitāds,bet gan sagaidot pretī smaidu,jo zini,ka tas ir tevis nopelnīts
agnese: 01:01:20
tad redzi,ka viss nemaz nav tik slikti...visam ir vajadzīgs laiks.
Ēnu meitene: 01:01:42
jā, tiešām, nav nemaz tik slikti
Ēnu meitene: 01:01:59
okey, vot tagad būs slikti -vecāki
Ēnu meitene: 01:02:35
viss, mani dzen nost
Ēnu meitene: 01:02:42
arlabunakti :* :)
agnese: 01:03:58
eee :S
Ēnu meitene: 01:04:08
smaidu lūdzu
Ēnu meitene: 01:04:14
mani jau baksta :P
agnese: 01:04:22
ar smaidīšanu ir taki
agnese: 01:04:29
es tūlīt sabrukšu,bet ir jāpalīdz
Ēnu meitene: 01:04:34
vienādība nedarbojas ? :S
agnese: 01:04:47
baterijas jānomaina
Ēnu meitene: 01:04:51
lūdzu turies :) man tiešām ir jāiet.
šī diena un vakars bija tiešām pilnas emociju.tas viss tā arī beidzās ar to,ka ar Alexu visu nokārtoju,izrunājos,bet ar Arni tā arī vel neesmu nemaz runājusi.ir vēlēšanās viņam apvaicāties kā viņs jūtas,bet man ir bail,ka es atkal vairs nespēšu viņu nest,ja viņš spiedīs uz zemi arvien vairāk.
toties pēc šī visa man vēl jovairāk gribējās aizbraukt uz Cēsīm.tas mans neprāts jau ir tik liels,ka spētu pamest visu,lai tikai turp dotos.
[6.janv.,2007.]
6diena.
pēc iepriekšējā vakara,pat sapņos man bija Arnis.šajā sapnī mēs bijām manā istabā,pietam-manā gultā!
mēs sarunājāmies un Arnim bija sūdīgi.satvēru viņa roku,lai tā viņs justu atbalstu vismaz no kāda.abi gulējām manā gultā un tik cieši,ka vaigi bija saskārušies kopā.un tad...viens otru vēlējāmies noskūpstīt,bet pēdejā brīdī es atrāvos nost un pateicu-nē,tā nedrīkst!
pēc šiem vārdiem arī pamodos.es nezinu kādēļ man bija šāds sapnis.varbūt,ka tā bija vēlme viņu atgūt?bet es taču apzinos,ka to nevēlos.ko gan es te domāju,viss ir tik vnk.man ir vajadzīgs envis viņš,bet gan tās rūpes,kuras nāk no cilvēka,kurš vienmēr ir tev blakus,apskauj un noskūpsta.
jā,man nav ko slēpt,ka es arī baidos no viņa slimības.ne jau viņa,bet gan slimības un šīs sajūtas man ir tik ilgu laiku mocījuši,tā neziņa,kas ir ar mani?!
man vēl joprojām ir bail aiziet pie ārsta un nodot asinis.bet nav arī nekādu bažu par veselību.tomēr tas pus gads ir pagājis,kura laikā vīruss var attīstīties.
vismaz pusnaktī bija tik jautri kā sen nav bijis.atliek tikai ieiet pokemonu čatā ar niku,kurš ir tāds pavedinošs un jautrība ir garantēta! :D kā pēctam sāpēja vaigi..uh!
mums būs sušī vakars :) wīīīīīūūūū!!!!!! :)))
[7.janv.,2007.]
7diena.
šovakar bija dīvains sapnis.Latvijā norisinājās karšs.tas mums tuvojās.mēs ar visu ģimeni vācām pārtiku un gatavojāmies bēgļu gaitām.man nebija daudz ko ņemt,tādēļ ka mēs atradāmies vecajā dzīvoklī,kur mūsu mantas vairs neatrodas.dīvainākais bija tas,ka ārā omīte uz ielas lika ābolus,mandarīnus,mazas melones,lai it kā tos varētu pēctam savākt,kad būsim šeit atgriezušies.es teicu,ka tur nav jēgas likt,ka tur viņus savāks,tādēļ norādīju uz rudens lapu kaudzi un teicu,ka jāpaslēpj zem tās.mamma tikmēr virtuvē cepa cepešus,bet es vācu konservus.tētis neredzēju.Ēriks arī bija.
diez gan fragmentāls sapnis.
kārtējais pārsteigums bija no Līgas puses.viņa uzsāka sarunu skype.
viņai padomā ir apsveikt Kārli,viņam pašam to nezinot-apsveikt tieši aci pret acis.Kārlis pats reiz tā bija izdarījies un lūdza man,lai es esmu ar Līgu divatā kādā konkrēta vietā.protams,ka Līga nezināja par šo tišanos.un tagad Līga vēlas izdarīt to pašu.viņa man lūdza,lai 25.aprīlī [tieši viņa dzimšanas dienā] vai arī 28.aprīlī es sarunāju tikšanos ar Kārli un tad viņa apsveiks viņu.protams,ka šajā ziņā izpalīdzēšu,lai gan pastāv liela iespēja,ka viņa satiks Kārli 20.aprīlī,kad vēlos rīkot savu lielo 18 gadu pirti :)
"aaaaaak,dievs..es taču esmu noilgojusies pēc tevis"
šajā vietā nevis,lai pateiktu kko nopietnu,palaidu muļķi.laikam tādēļ,ka man nebija nekas,ko atbildēt.nesaskatu es sevī to cīņas sparu,kurš bija kādreiz.man ir labi tā,kā ir šobrīd.
vēl jo lielāks pārsteigums bija brīdī,kad Kristaps uzsāka ar mani sarunu.
"agnes?tu esi pieejama?man ir problēma"
izrādās,ka Alexa ir apvainojusies uz Kristapu par to,ka viņs viņu nosaucam par preci.vispār jau tas nav nekas dīvains,jo arī mani šāda uzruna aizvainotu,pat neskatoties zu to,ka tas tika izmests kā joks.par šo incidentu Kristaps bija tiešam norūpējies.
"un man ir mācīts-ja tu nodari meitenei sāpes,tad tas ir vissliktākais,ko vien var izdarīt"
pareizi vecāki viņu audzinājuši.
parunājos ar abiem,nedaudz dusmas uzdzina,bet tas nebija nekas liels :) abi ir nokārtojuši attiecības un viss nav tik lielā dibenā kā Kristapam šķita.
visvairāk jau mani pārsteidza tas,ka es par to nezināju.es nezināju,ka Alexa ir apvainojusies,bet...es jau neesmu tas cilvēks,kuram ir jāatskaitās :) nevar visu uzlikt kā uz lapas,kāda daļa ir jāpatur arī sevī :)
un es gribēju ar visu savu psihologa amatu doties atvaļinājumā.laikam,ka nekad tas nebūs iespējams.
mani iepriecina fakts,ka Kārlis atkal ir sācis mani dzīt gulēt.bija laiks,kad man tas ļoti pietrūka un tagad tas viss ir atgriezies :)
gluži kā tētis,kurš rūpējas par saviem bērniem :)
viņam vēl teātri esmu parādā par matemātikas mācīšanu.
runājot par teātri.izskatīju kādas izrādes tiek demonstrētas un sastādīju izrāžu izlasi :) atliek vien dāmām izvēlēties un mēs dosimies uz teātri :) kā jau katru ziemu :)
[un tagad,lai tikai šitais portals pamēģina šito visu nesaglabāt!]