apslāpētās sirdis

patiesībā nezinu nemaz,kas ir uznācis.
jūtos pilnībā tukša.
smaidu uz lūpām nevar dabūt.tik skābs ģīmis pāri vien.

man ir vēlme atgūt visas savas klades,kuras ir pie Līgas.
sākot ar savu pokemona uzvedības kladi un beidzot ar to,kura tika vēl nesen nobeigta.nē,tomēr sen.kāda nu vairs starpība.

kkas ļoti pietrūkst.
uz vakara pusi nevēlos vairs klausīties.esmu piekususi no tā.ja es klausos,tad arī atbildu un man sāk riebties manis pašas atbildes.

interesanti kā būtu tad,ja kaut vai uz 2 dienām tiku samainītas lomas.
uzlikt savu sirdi uz kāda cita sirds.

bet nav jau tik traģiski.

nekad bez iemesla neesmu raudājusi.
un tagad tas vnk notiek pats no sevis.



"ja vien varētu tā-
sēdēt klusumā mēs divatā"