apslāpētās sirdis

arii atpuuta ir jaanoplena.

man ir tik ljoti zheel nsoaktiities uz tiem,kuri neapreekjina savu ietilpiibu.
to,cik daudz speej ieliet alkoholu savaa kungjii.
un tad labaakais draugs kljuust tualetes pods.

visi ieplānotie pasākumi nu ir izbijuši.brīvdienas ir pavadītas godam!
šoreiz pabijām pie Laumas,kas arī nemaz nav nekāds pārsteigums.māte viņai bija Lietuvā un tas nozīmē,ka māja ir pilnībā tukša.tā jau nebūtu Lauma,ja neuzrīkotu pasākumu.nebijām tik daudz kā viņas dzimšanas dienā,kad bija vismaz 50 cilvēki,bet šoreiz bija labi.
alkohols.
pat vermuts un bonītis nespēja iedot galvā,ko par citiem nevarētu pateikt.Santa,Laura un Elīna apkodās.no malas bija interesanti visus vērot,kā viņi tresī pie tuc-tuc mūzikas.lai arī cik daudz es būtu dzērusi,bet pie šādas mūzikas nekad nedejošu!tā nav mana mūzika.kopā ar Rūtu nedaudz paārdījāmies,šķaidot pudeli.nebija tā stikla pudele,bet gan plastmasas.kādā brīdī Elīna man sāka skriet pakaļ.skrējām uz rinķi apkārt galda tenisa galdm.beidzās tas viss ar to,ka viņa man nesās virsū ar raketi un mēs dzenājāmies pa visu māju.kāpēc?tikai tādēļ,ka Elīna gribēja dabūt bumbiņu.
ātri gan mums tas alkohols beidzās.vermuts beidzās jau pie Kuka spēles,bet bonīti vnk ātri izrāvam cauri.
Laura sastrādāja sūdus.un brīdī,kad es centos iet viņai palīdzēt,tad man priekša nostājās Santa un Lauma.zinot to,ka Laura bija vienā gultā ar tautā saukto Meitu Drāzēju,tad es sāku uztraukties.bet man nostājās priekšā.
bļāviens,vai tiešam pat draugi nesaprot,ka tās nav nekādas spēlītes?viņam bija vng kāda meitene,galvenais,ka var pamīlēties.labi,ka tas viss beidzās ar Lauras pēkšņo klikšķī galvā un viņa aizgāja.Meitu Drāzējs neko no rīta neatcerējās,bet Laura gan.
žēl,ka viņa neatcerēsies,ka draugs gribēja palīdzēt.tagad viņa nožēlo izdarīto.

visā kopumā pasākums bija labs.dziedājām karaoki.citi dejoja,bet tas nav priekš manis,ja vēl skan tāda mūzika.tuc-tuc nav mana mūzika.

"Lai kļūtu par labu rakstnieku,ir jābūt 10% talanta un 90% dibena"
[Remarks]

Esi dibens-iestājies literātos!

nav labi.
psiholoģiskais brūk.
jau otro reizi es daru manis neietekmējušas rīcības.notiek kaut kas,ko es nekontrolēju ar prātu,bet ķermenis to dara.
man nesaprotamu iemeslu dēļ,es sāku klupt virsū Elīnai.
tajā reizē daudzi no manis negaidīja dažādas rīcības.
cilveks mijas ar vājprātu.
manī tiešam sāk ielausties vājprāts.

ārprāts.
vājprāts.
neprāts.

es jūtos kā slēgtā lokā.
tie cilveki,kuriem es jūtos piederīga,atrodas citur nevis man blakus.un vienīgais saziņas veids ir telefons vai internets.
Cēsis nav nekāds attālums.bet mana neprātīgā ierašanās vismaz reizi mēnesī,var sabojāt visu,kas līdz šim ir būvēts.visu,kas ir sargāts.un tie ir draugi.man pietiek tikai ar pilsētu.
cik gan reižu neesmu braukusi uz Cēsīm,nevienam par to nepasakot.cik gan daudz ir klaiņots apkārt pa ielām,pat aizbraukts līdz Priekuļiem un atstātas liecības par manu eksistenci.
tas ir tāpat kā brīži,kad tu vēlies,lai tev kāds būtu blakus.lai viņš vnk būtu.viņam nevajag neko sacīt,viņam nevajag atbildēt.viņam vnk ir jābūt.blakus.tā ir arī tagad.
ja kalns nenāk pie Muhameda,tad Muhameds ies pie kalna.
man vajag,lai pilsēta būtu man blakus.un tad par manu dzīvības sulu kļūst visas atmiņas,kuras klīst pa ielām.