Usma & Imka
Ļoti sirsnīga, smiekliem bagāta un lietusgāzēm pilna nedēļa snogale.
Braucām ar imkiešiem uz Usmu, lai pārrunātu,izvērtētu abu nometņu darbību.
Pa ceļam iebraucām ventspilī,kuru mūsu kāpēji nespēja noturēties un izbaudīja kāpšanas sacensības, paši arī piedaloties.
Es šoreiz tam visam nepievēršos, jo gribās saudzēt savas locītavas.Uzdarbojos kā fotogrāfs un jāsaka,ka sanāca arī labas bildes.
Par to gan jābrīnās,jo pēdējā laikā manas fotogrāfa spējas ir smagi iedragājušās.
Visu 6dienu lija lietus.
Dzīvojāmies kempingā "Uplejas",kurās bija mazas,mazas mājiņas kā konteinerīši no koka.Iekšā pa 2 2-stāvu gultām un galds.Viss.
Es beidzot pateicu to,ko vēlējos.
Agita uzdeva jautājumu - kā mēs ar Aleksandru kā "jauniņie" sajutāmies tajā visā.
Un tad nu agn lika ārā savu sirdi,kura bija pilna nebeidzama prieka,lepnuma par sevi,enerģijas un vēlmes atgriezties.
- tieši pēc abām nometnēm es jutos tā..nu,kā starp savējiem un es nevaru pateitk neko sliktu.
Gara mana runāšāna.Pa virsu smaids.
Es jau labu laiku atpakaļ velējos izteikties, cik ļoti esmu iejutusies visā kolektīvā un kā esmu pieķērusies.
Skatijām bildes.
Daudz smējāmies.
Es jo īpaši.
7d mums paveicās, jo lietus vairs nelija.
Paņēmām laivas,iebraucām ezerā,makšķerējām un airēju[-ām].
Toties,kas bija pēc tam :D
Lielā fotogrāfēšanās, sāpīgi mirkļi, čupiņas, plakanās masāžas, krēslu veidošana, iepozēšana, biedēšana.
Uh,es dievinu to bildi,kurā es pielavos liig.
Smaids pa visu ģīmi,jo šīs 2 dienas bija izdevušāš! pazuda tā laika sajūta,ka tās būtu bijušas 2 dienas. Šķiet,ka bija vairāk.
Un gribās atgriezties...
No vienas puses, man ir bail,ka es izkritīšu no šīs aprites līdz ar manis aizbraukšanu.Aktīvā dalība imkas r pasākumos ir ļāvusi man tiešām ar abām kājām iekāpt šajā organizācijā. Es it nemaz negribētu no tās izkrist.Tagad man būs grūtāk tikt uz sapulcēm, piedalīties projektos, organizēties.
Bet..dzīvosim - redzēsim :)
Braucām ar imkiešiem uz Usmu, lai pārrunātu,izvērtētu abu nometņu darbību.
Pa ceļam iebraucām ventspilī,kuru mūsu kāpēji nespēja noturēties un izbaudīja kāpšanas sacensības, paši arī piedaloties.
Es šoreiz tam visam nepievēršos, jo gribās saudzēt savas locītavas.Uzdarbojos kā fotogrāfs un jāsaka,ka sanāca arī labas bildes.
Par to gan jābrīnās,jo pēdējā laikā manas fotogrāfa spējas ir smagi iedragājušās.
Visu 6dienu lija lietus.
Dzīvojāmies kempingā "Uplejas",kurās bija mazas,mazas mājiņas kā konteinerīši no koka.Iekšā pa 2 2-stāvu gultām un galds.Viss.
Es beidzot pateicu to,ko vēlējos.
Agita uzdeva jautājumu - kā mēs ar Aleksandru kā "jauniņie" sajutāmies tajā visā.
Un tad nu agn lika ārā savu sirdi,kura bija pilna nebeidzama prieka,lepnuma par sevi,enerģijas un vēlmes atgriezties.
- tieši pēc abām nometnēm es jutos tā..nu,kā starp savējiem un es nevaru pateitk neko sliktu.
Gara mana runāšāna.Pa virsu smaids.
Es jau labu laiku atpakaļ velējos izteikties, cik ļoti esmu iejutusies visā kolektīvā un kā esmu pieķērusies.
Skatijām bildes.
Daudz smējāmies.
Es jo īpaši.
7d mums paveicās, jo lietus vairs nelija.
Paņēmām laivas,iebraucām ezerā,makšķerējām un airēju[-ām].
Toties,kas bija pēc tam :D
Lielā fotogrāfēšanās, sāpīgi mirkļi, čupiņas, plakanās masāžas, krēslu veidošana, iepozēšana, biedēšana.
Uh,es dievinu to bildi,kurā es pielavos liig.
Smaids pa visu ģīmi,jo šīs 2 dienas bija izdevušāš! pazuda tā laika sajūta,ka tās būtu bijušas 2 dienas. Šķiet,ka bija vairāk.
Un gribās atgriezties...
No vienas puses, man ir bail,ka es izkritīšu no šīs aprites līdz ar manis aizbraukšanu.Aktīvā dalība imkas r pasākumos ir ļāvusi man tiešām ar abām kājām iekāpt šajā organizācijā. Es it nemaz negribētu no tās izkrist.Tagad man būs grūtāk tikt uz sapulcēm, piedalīties projektos, organizēties.
Bet..dzīvosim - redzēsim :)
Comments