pirms skolas dzīve
Esmu līdz ausīm ar 2 ļoti svarīgām lietām - autoskola un augstskola.
Es meklēju sev dzīvokli un saprotu,ka tas nav tik vnk kā sākumā šķita.
Šobrīd man nav kur dzīvot, bet mēs domājam.
Gan ar mammu, gan ar tēti, gan ar citiem studentiem.
Varbūt pat īrēt māju.
Kas to lai zina.
Ar tām auto skolām ir ta,ka ir dibenā,bet pati vien esmu vainīga.
Nākamās nedēļas laikā jānoliek teorija un tad jau instruktors mani arī drīz laidīs uz braukšanas eksāmenu.
Es vismaz tā ceru, jo tagad jau sāk iet ļoti labi. Atliek vel ntoeikumus pieslīpēt klāt un nedaudz parkošanos. Šodien vispār beidzot paņemām visus parkošanās veidus, savādak man jau šķita, ka viņš būs aizmirsis par tādu lietu.
Vakarnakt bija tāds pasākums kā Koma III.
Jau trešo gadu pēc kārtas kā nezūdoša tradīcija ir kopistiskā nodzeršanās un iešana uz Essential iekš Kolibri cilvēkiem.
Zinot to,ka man ir nākamajā rītā braukšana jau 10:30 un fakts kā tāds, ka es alkoholu vairs īpaši lielā daudzumā nedzeru, tad man šī nakts izvērtās meirīga.
Cik nu mierīga, bet varēja būt arī smagāk.
Alkoholiķu murgi ir kaut kas apbrīnojams un kas tāds, kas spēs izvilkt cilveka visdziļākās domas,sāpes un atmiņas.
Atkal bija grūti ar Unu, jo viņa pirmajā treniņa izgrieza to pašu celi.
Man iekša viss graužās, bet es redzu kā viņa izmisumā raud un nezina, ko talāk iesākt.
Nevajag sevi norakt uzreiz. Es izcietu sāpes 4 gadu garumā.Un pabeidzu.
Abas Laumas brauc uz Angliju, tādēļ ļoti bieži varēja dzirdēt runas tieši par šo valsti.
Man pietrūks gan Laumas Z., gan Laumas B.,jo es pie viņam esmu pieradusi un viņas ir kā neatņemama sastāvdaļa manā dzīvē.
Jo īpaši Zē, jo lai kā mēs kašķētos, bet tur apakšā slēpjas kkas patiešām tuvs un ciešs.
Un daudzi nespēj mūsu attiecības saprast un domā, ka mēs visu laiku esam ragos. Varbūt, bet tas tikai tādēļ, ka mēs ļoti bieži esam kopā. Tiešām ļoti bieži.
Es, Santa un Daiga centīsimies februārī aizlidot uz Londonu. Apciemot abas mūsu latviešu beibes :)
Laura Vētra brauc uz Ameriku.
Viņu ir neiespējami tur sasniegt, bet uz brīvdienām Laura dosies mājās.Tad mēs viņu satiksim. Noteikti!
Es braucu uz Valmieru.
Santa paliek Rīgā.
Elīnai vēl 12-tā klase.
Arī Daigai.
Un tā mēs visi `89-tie un pāris `90-tie esam izmētāti pa visu pasauli, bet es zinu, ka mēs viena otrai nepazudīsim!
Nakts kontā 4 gulēt noliktie.
Anniju vedu no Essential uz mājām. Viņai paveicās, ka man bija jāpaguļ, jo savādāk es tik ātri prom nebrauktu. Tā `80-to zāle man patīk. Un es biju sajūsmā, kad sāka skanēt YMCA dziesma. Izārdijos.
Taxis Rīgā dārgs,bet neko darīt. Būs jāpiestāda rēķins Annijai, kuras vemšanas dēļ mums bija jāstāv un jāgaida, lai nav šmuce mašīnā.
Toties uz mājām taksā šoferis bija ļoti jauks. Tiešām jauks cilvēks, kura takša pakalpojumus domāju izmantot arī turpmāk. Viņa vizītkarte makā ir.
Pa dienu satiku māsu.
Mēs tik ilgi nebijām tikušās, ka bail!
Pasēdejām uz AB dambja, sapūta mūs vējš.
Vai arī sapūta tikai mani, jo vakarā izcietu muguras sāpes.Gūža arī mēdz par sevi atgādināt.
Sigur Ros koncerts man tomēr nebūt.
Man un liig bija kopā filma pašā pirmajā rindā un uz foršajiem cisu maisiem iekš Andrejsalas peldošās mājeles. Tēja arī rokā un galvenais, ka ir tā labā atmosfēra.
Ir arī prieciņi.
Tētis ir atguvies. Tā, ka es varu teikt, ka nu viņš ir kā cilvēks. Viņš pats arī atzina, ka jutis, ka ar viņu notiek kaut kas nenoskaidrojams.Tā tas arī palika.
Es meklēju sev dzīvokli un saprotu,ka tas nav tik vnk kā sākumā šķita.
Šobrīd man nav kur dzīvot, bet mēs domājam.
Gan ar mammu, gan ar tēti, gan ar citiem studentiem.
Varbūt pat īrēt māju.
Kas to lai zina.
Ar tām auto skolām ir ta,ka ir dibenā,bet pati vien esmu vainīga.
Nākamās nedēļas laikā jānoliek teorija un tad jau instruktors mani arī drīz laidīs uz braukšanas eksāmenu.
Es vismaz tā ceru, jo tagad jau sāk iet ļoti labi. Atliek vel ntoeikumus pieslīpēt klāt un nedaudz parkošanos. Šodien vispār beidzot paņemām visus parkošanās veidus, savādak man jau šķita, ka viņš būs aizmirsis par tādu lietu.
Vakarnakt bija tāds pasākums kā Koma III.
Jau trešo gadu pēc kārtas kā nezūdoša tradīcija ir kopistiskā nodzeršanās un iešana uz Essential iekš Kolibri cilvēkiem.
Zinot to,ka man ir nākamajā rītā braukšana jau 10:30 un fakts kā tāds, ka es alkoholu vairs īpaši lielā daudzumā nedzeru, tad man šī nakts izvērtās meirīga.
Cik nu mierīga, bet varēja būt arī smagāk.
Alkoholiķu murgi ir kaut kas apbrīnojams un kas tāds, kas spēs izvilkt cilveka visdziļākās domas,sāpes un atmiņas.
Atkal bija grūti ar Unu, jo viņa pirmajā treniņa izgrieza to pašu celi.
Man iekša viss graužās, bet es redzu kā viņa izmisumā raud un nezina, ko talāk iesākt.
Nevajag sevi norakt uzreiz. Es izcietu sāpes 4 gadu garumā.Un pabeidzu.
Abas Laumas brauc uz Angliju, tādēļ ļoti bieži varēja dzirdēt runas tieši par šo valsti.
Man pietrūks gan Laumas Z., gan Laumas B.,jo es pie viņam esmu pieradusi un viņas ir kā neatņemama sastāvdaļa manā dzīvē.
Jo īpaši Zē, jo lai kā mēs kašķētos, bet tur apakšā slēpjas kkas patiešām tuvs un ciešs.
Un daudzi nespēj mūsu attiecības saprast un domā, ka mēs visu laiku esam ragos. Varbūt, bet tas tikai tādēļ, ka mēs ļoti bieži esam kopā. Tiešām ļoti bieži.
Es, Santa un Daiga centīsimies februārī aizlidot uz Londonu. Apciemot abas mūsu latviešu beibes :)
Laura Vētra brauc uz Ameriku.
Viņu ir neiespējami tur sasniegt, bet uz brīvdienām Laura dosies mājās.Tad mēs viņu satiksim. Noteikti!
Es braucu uz Valmieru.
Santa paliek Rīgā.
Elīnai vēl 12-tā klase.
Arī Daigai.
Un tā mēs visi `89-tie un pāris `90-tie esam izmētāti pa visu pasauli, bet es zinu, ka mēs viena otrai nepazudīsim!
Nakts kontā 4 gulēt noliktie.
Anniju vedu no Essential uz mājām. Viņai paveicās, ka man bija jāpaguļ, jo savādāk es tik ātri prom nebrauktu. Tā `80-to zāle man patīk. Un es biju sajūsmā, kad sāka skanēt YMCA dziesma. Izārdijos.
Taxis Rīgā dārgs,bet neko darīt. Būs jāpiestāda rēķins Annijai, kuras vemšanas dēļ mums bija jāstāv un jāgaida, lai nav šmuce mašīnā.
Toties uz mājām taksā šoferis bija ļoti jauks. Tiešām jauks cilvēks, kura takša pakalpojumus domāju izmantot arī turpmāk. Viņa vizītkarte makā ir.
Pa dienu satiku māsu.
Mēs tik ilgi nebijām tikušās, ka bail!
Pasēdejām uz AB dambja, sapūta mūs vējš.
Vai arī sapūta tikai mani, jo vakarā izcietu muguras sāpes.Gūža arī mēdz par sevi atgādināt.
Sigur Ros koncerts man tomēr nebūt.
Man un liig bija kopā filma pašā pirmajā rindā un uz foršajiem cisu maisiem iekš Andrejsalas peldošās mājeles. Tēja arī rokā un galvenais, ka ir tā labā atmosfēra.
Ir arī prieciņi.
Tētis ir atguvies. Tā, ka es varu teikt, ka nu viņš ir kā cilvēks. Viņš pats arī atzina, ka jutis, ka ar viņu notiek kaut kas nenoskaidrojams.Tā tas arī palika.
Comments