ārsts un eksāmenu rezultāti
Nepietiek jau ar to,ka šī diena tā jau bija paredzama ļoti stresaina,tā tapa arī par vienu no melnākajām šajā gadā.
Es braucu uz Rīgu acīm pilnām ar asarām,jo ārsts man neparakstīja medicīnisko grāmatiņu,kas paredz,ka varu strādāt ar bērniem nometnē.
Nav paraksta=nav nometnes.
Tas mani jau iedzina lielā bezsakarā,jo šis bija vasaras viens no visgaidītākajiem piedzīvojumiem,kuram plānojos un gatavojos 6 mēnešu garumā.
Eh..un ātrā ieskriešana skolā.Tā jau kavējos un pretī mani sagaidīja dusmīga audzinātāja.Pie direktora bija vēl arī citi skolotāji.Iedeva man papīrus un es biju šokā.Šokā par to,ka visur ir C līmeņi,kas it nemaz nebija paredzēts.Es nebrīnos par angļū valodu,bet mana dzimtā latviešu valoda! Kā gan man tur varēja būt C līmenis,ja es biju gaidījusi B un varbūt pat A līmeni.Es tiešām nebiju domājusi,ka būs tik slikta latviešu valoda.Atkal jau acīs sariesās asaras,bet valdījos,jo nevar taču visu skolotāju priekšā raudāt.Aprunājos ar citiem skolotājiem,tie apjautājās kā man iet,kur stāšos un mani nomierinaja,ka nav jau nemaz tik slikti.
- Skolotāj,re,re,man ir matemātikā C līmenis!
Iešķiebu matemātikas skolotājai Puriņai savu C burtu un tas bija vienīgais dienas gandarījums.
Man,cilvēkam,kurš ir pilnīgs matemātiskais zābaks un kurš knapi spēj dabūt 3 matemātikā,uzraksta eksāmenu uz C,kas ir advekvāts 7 iekš 10 ballu sistēmas.
Izskrēju no direktora kabineta prom uz poliklīniku Salaspilī,jo bija vēl viena cerība - mammas darbs un ātrāka iespēja iegūt analīzes,kuras nepieciešamas,lai dabūtu parakstu.
Sazvanījos ar Agitu un pastāstīju par savu bēdu.
Mēs nolēmām,ka mani vnk nerakstīs starp vadītājiem.
Es tur būšu neoficiāli,bet strādāsu kā nometnes vadītāja.
Visu uztraukumu un sakāpinājumu dēļ,palika slikti ar sirdi.Sen nebiju izbaudījusi savas sirds kaites,jo visas šīs dienas taču gāja tik labi.
Es smaidīju kā vēl nekad un cilvēkiem es palieku atmiņā ar savu smieklu devu,ko dāvināt citiem.
Šī diena bija liels izņēmums.
Lai gan vakarā jau iestājās vājprāts.
Un es sapratu,cik gan daudz man vēl ir jāizdara saistībā ar nometni.
Jau 7d ir manas aktivitātes,bet tām vēl nav sagatavoti uzdevumi.
Ak vai,ak vai...
Es braucu uz Rīgu acīm pilnām ar asarām,jo ārsts man neparakstīja medicīnisko grāmatiņu,kas paredz,ka varu strādāt ar bērniem nometnē.
Nav paraksta=nav nometnes.
Tas mani jau iedzina lielā bezsakarā,jo šis bija vasaras viens no visgaidītākajiem piedzīvojumiem,kuram plānojos un gatavojos 6 mēnešu garumā.
Eh..un ātrā ieskriešana skolā.Tā jau kavējos un pretī mani sagaidīja dusmīga audzinātāja.Pie direktora bija vēl arī citi skolotāji.Iedeva man papīrus un es biju šokā.Šokā par to,ka visur ir C līmeņi,kas it nemaz nebija paredzēts.Es nebrīnos par angļū valodu,bet mana dzimtā latviešu valoda! Kā gan man tur varēja būt C līmenis,ja es biju gaidījusi B un varbūt pat A līmeni.Es tiešām nebiju domājusi,ka būs tik slikta latviešu valoda.Atkal jau acīs sariesās asaras,bet valdījos,jo nevar taču visu skolotāju priekšā raudāt.Aprunājos ar citiem skolotājiem,tie apjautājās kā man iet,kur stāšos un mani nomierinaja,ka nav jau nemaz tik slikti.
- Skolotāj,re,re,man ir matemātikā C līmenis!
Iešķiebu matemātikas skolotājai Puriņai savu C burtu un tas bija vienīgais dienas gandarījums.
Man,cilvēkam,kurš ir pilnīgs matemātiskais zābaks un kurš knapi spēj dabūt 3 matemātikā,uzraksta eksāmenu uz C,kas ir advekvāts 7 iekš 10 ballu sistēmas.
Izskrēju no direktora kabineta prom uz poliklīniku Salaspilī,jo bija vēl viena cerība - mammas darbs un ātrāka iespēja iegūt analīzes,kuras nepieciešamas,lai dabūtu parakstu.
Sazvanījos ar Agitu un pastāstīju par savu bēdu.
Mēs nolēmām,ka mani vnk nerakstīs starp vadītājiem.
Es tur būšu neoficiāli,bet strādāsu kā nometnes vadītāja.
Visu uztraukumu un sakāpinājumu dēļ,palika slikti ar sirdi.Sen nebiju izbaudījusi savas sirds kaites,jo visas šīs dienas taču gāja tik labi.
Es smaidīju kā vēl nekad un cilvēkiem es palieku atmiņā ar savu smieklu devu,ko dāvināt citiem.
Šī diena bija liels izņēmums.
Lai gan vakarā jau iestājās vājprāts.
Un es sapratu,cik gan daudz man vēl ir jāizdara saistībā ar nometni.
Jau 7d ir manas aktivitātes,bet tām vēl nav sagatavoti uzdevumi.
Ak vai,ak vai...
Nebrīnos ,ka arī tur var ko iesākt.
Bet zinot to,ka ļoti lielai daļai pēc šadām izdarībām līmeni novelk vēl zemāk,tad man ir tomēr arī bail ieberzties.
Pietam,man pēc 4 dienām ir jāiesniedz dokumenti augstskolai.Es šaubos,ka 4 dienu laikā viņi pārlabos manu darbu,ja vēl priekšā ir brīvdienas.
Zinu,ka šogad ļoti daudzi cilvēki bija atbilžu lapas uzdevumus sajaukuši.Par to gan būtu vērts celts brēku,lai protās,ka atbilžu lapas ir jāveida uztveramas un skolēnam saprotams.Savādak tajā visā eksāmenu stresā sazin ko var saveidot.
Bet jā,riskēt arī var būt bīstami,bet pirmdien kad atestātus būs saņēmuši arī lauku skoals tad jā,būs noteikti vēl vairāk.
Jā,daudzos eksāmenos tā bijis.
Zinu ,ka bija viens iclvēks ,kas sajauca veselu uzdevumu un kļūdas kur labot bija tikai divas.
Viss.