veestule tev,kura laikam liidz teviim diemzjeel neaizlidos, diemzjeel, jo es laikam esmu zaudeejusi peedeejo ceriibu,jo es nevaru sanjemt savu duushu un nodot sho veestuli tev!

pirmo reizi,kad tevi ieraudziiju, manaa sejaa atplauka smaids, tik neviltots cilveeks ,kursh manaa labaa pasauli apgriestu uz otru pusi, miiljsh, neviltots un maigs un tavs smaidz un skuupsti, ak dies! Es lidoju! toreiz teici ,ka miili, teici,ka nei bez manis neiztiksi, peedeejo reizi,kad tikaamies un runaajaam, tu mani nelaidi valjaa teici, ka gaidiisi aaraa kameer iznaakshu, teici,ka bez manis tava pasaule neeksisteetu, es tevi atstaaju toreiz vienu, varbuut taapeec, ka likies mazliet par uzbaaziigu,tik stulbi!, pagaaja dienas, meeneshi un driiz buus gads kopsh neesam kopaa, un es saprotu, ka mana pirmaa miilestiiba esi tu, mana zeme un debesis, viss kas man pieder un ir, viss..  es tev luudzu,lai dod man veelvienu iespeeju, es apsolos dariit visu, nejau kaa verdzene, bet kaa cilveeks,kuram eksiste veel viens, veel spozjaaks par sevi! es kaadreiz baidiijos no vaardiem-es tevi miilu, bet tagad, tagad es saprotu kaa tas ir, miileet! shodien tevi satiku un atminjaas atausa sekundes un mirklji,kad bijaam  kopaa, tik smagi, taas grauzj mani no riita, pa dienu un naktii, pat sapnjoju par tevi, bet vai tieshaam tu nevari dot man veelvienu iespeeju?, es pieraadiishu,ka miilu tevi, jo tu tachu to teici kaadreiz arii man! un vai tie toreiz bij meli? shie visi vaardi? es lienu no aadas laukaa, tik daudz ko teikt, bet kad satieku tevi, baudot sho mirkli nepasaku ko juut mana sirds, bet kaada buutu tava reakcija? , tu man esi kaa apmaatiiba, kurai nav zaalju, tikai tu tu tu.....kaa sirdspuksti!  nju ko tu veel gribi,lai es daru?    *izmisums...   atbriivo mani no saapeem un padari par vislaimiigaako cilveeku uz shiis pasaules! luudzu....