Saniknotie Eņģeļi
garīgais:
Kā nāves spriedums,
Man nav vairs izvēles,
Man nav vairs ko parādīt.
Esmu notriekts gar zemi,
Man pēdējās sekundes atlikušas,
un Tu nevari tagad doties.
Tāpēc, ka mīla, kā neredzamas lodes mani notriekušas
un es asiņoju, jā asiņoju
un ja tu dosies, saniknoti eņģeļi Tevi nesīs atpakaļ pie manis.
Tie atnesīs Tevi atpakaļ pie manis.
Tu esi netīra adata,
Tu esi manās asinīs un manī nav zāles pret to, jā.
Es vēlos bēgt, kā asinis no brūces
uz vietu, kur Tu nevari mani ieraudzīt.
Tāpēc, ka mīla, kā sitiens pa galvu ir atstājis mani apdullinātu
un es reibstu, jā es reibstu
un ja tu dosies, saniknoti eņģeļi Tevi nesīs atpakaļ pie manis.
Tu esi auksts dzelzs gabals starp manām ribām
un man nav glābiņa, jā.
Un es nevaru piecelties,
no šīs slapjās tumšsarkanās gultas, ko tu man pagatavoji.
Ko Tu man pagatavoji!
Tāpēc, ka mīla, kā nazis mugurā ir nocirtis mani gar zemi
un es asiņoju, jā es asiņoju
un ja tu dosies, saniknoti eņģeļi Tevi nesīs atpakaļ pie manis.
Tāpēc, ka nevaru piecelties, Esmu auksts, kā akmens,
Es jūtu kā dzīvība no manis izzūd.
Esmu notriekts gar zemi, Man sekunde palikusi ko dzīvot,
un kas ir tas, kas mani sagaida, ak tas ir tas, kas mani sagaida!
Tāpēc, ka mīla kā nāves spriedums, atstājusi mani apdullušu,
un es reibstu, jā es reibstu,
un ja tu dosies, saniknoti eņģeļi Tevi nesīs atpakaļ pie manis.
( ... tālāk ... )
