Šodien varbūt sanāks atkal izplūst mazliet garākās runās. Zinu jau, ka daudziem to ir slinkums lasīt, vai neinteresē, bet who cares?
Tātad beidzot strauji, jo strauji tuvojas eksāmeni. Sāku laist ar vien lielāku haļavu, lai gan man vajadzētu tieši tagad kaut ko censties saraut. Bet nav jau daudz ko. Zinu, ko zinu, un ko nezinu, to arī noteikti neuzzināšu. Varbūt pēdējos vakaros sākšu kaut ko tomēr atkārtot, bet es vairāk gaidu, kad beigsies tās nolāpītās stundas. Visu dzīvi čakarē.
Atceros solījumu par nedzeršanu līdz eksāmeniem. Godam turējos un vēl turos, bet aliņi un d-lightiņi man kaut kā baigi bieži iesprūk iekšā. Cerams jau, ka šamējie nedara nekādu kaitējumu, citādi dir*ā ir.
Vispār man domas bieži līdz eksāmeniem aizkuļas. Tagad teiksim esmu sākusi intensīvi domāt par savu muldāmo daļu latviešu valodā. Nesaprotu, kapēc citās skolās visiem liek jau iepriekš gatavot, skolotāji palīdz un konsultē, bet mūsējā nav ne domāt sākusi, vai izteikusi minējumu, ka mums pēdējais laiks būtu ko darīt. Zinu, ka, lai nostrādātu līdz pēdējam, man nepietiks ar vienu vakaru. Kur nu vēl, lai iemācītos no galvas un varētu raiti runāt. Varbūt kāds, kurš jau ir beidzis devīto vēl ir saglabājis savu izcilo runu par kādu saistošu tēmu un varētu ar to padalīties? Protams, man vajag pēc iespējas labāku vērtējumu.

Ja padomā, esmu maksimāliste. Man visu vajag pēc iespējas labāk. Un itsevišķi pēdējā laikā. Un es apzinos, ka esmu pelnījusi, bet mani vienkārši nenovērtē. Nu mani neapmierina astoņi matemātikā. Ja pat pirmajā pusgadā bija deviņi. Es zinu, un ļoti, ļoti ceru, ka arī eksāmenā man būs vismaz deviņi. Izpildīju nolāpītus teksta uzdevumus, kuri 'iespējams' manu astoņi pārvērtīs par deviņi. Un lai tikai pamēģina neielikt. Par dažiem priekšmetiem jau es nesūdzos. Zinu, ka saņemu tik, cik pelnījusi, ja ne pat labāk, kā cerēts. Bet arī vācu valodā jūtos nenovērtēta. trīs devītnieki, divi nelaimīgi sešinieki, divi septītnieki un ja nemaldos tad arī vēl astotnieks. Un viņai nekādi nesanāca man izvilkt astoņi. Tikai septiņi. Labi, gaidīšu vēl pārējās atzīmes un kopējo vērtējumu, bet es jau zinu, kā viņai skauž. To astoņnieku tāpat noskaudīs.

Man skauž, ka nemāku līst dirsā, kā daži labi citi. Nu neuzskatu, ka tas tur tā baigi labi ir. Bet tas tiešām darbojas. Pāris punktiņus bonusam var dabūt. Un atzinību, un žēlastību no to skolotāju puses.

Labi, es jau te pārlieku daudz gvelžu par to skolu. Bet par hokeju gvelzt ir jau apnicis. Tāpat viss ir beidzies, nav ko vairs daudz runāt. Nožēloju, ka vakarnakt piecēlos. Bija viss labi, un tad izbija. Pat nespēju pasmieties par mūsējo kautiņu. Pārāk dragājoši tas bija.
Šodien skolā bija balonu pūšan-locīšan-sprādzināšan-nēsāšan's diena. Jautrība visās stundās. Vēl tagad varu skatīties uz savu izlocīto sunīti. Zaļš. Cerams, viņam nav slikti un viņš nepievems man te  visu galdu. :D

Labi, folks, es jau te sāku vārīties un murgoties nejēgā. Jāiet izgulēt iekavētās miega stundas.