vakar vakarā vēlu braucu mājās. klausījos Oasis - Whatever. Sajutos pa ilgiem laikiem sasodīti labi. Neskatoties ne uz ko.. jo vakar taču arvien bija Ziemassvētki.
I'm free to be whatever I
Whatever I choose
And I'll sing the blues if I want
I'm free to say whatever I
Whatever I like
If it's wrong or right it's alright
Always seems to me
You only see what people want you to see..
tā varētu turpināt un sākt atkal no sākuma. Caur dziesmām un mūziku kaut mazliet attīrīties no tiem visiem draņķiem, kurus pēdējo mēnešu laikā nācies uzsūkt. Viens arī skaidrs, lai kaut ko panāktu, vajag mērķtiecīgi pie tā strādāt. Tad arī viss izdodas, pa solītim, pa mazam kriksītim, bet uz priekšu un tad ir lielais gandarījums. Fonā rādās filma Termināls ar Tomu Henku.. un kad es vispār sākšu reiz Sandu klausīties, dažkārt viņai tomēr ir sava loģika un tiešums, kurā vajadzētu man ieklausīties. Tā jau ir, jo vecāks, jo gudrāks. Parasti. Nopirku Amaretto tēju. Gariem un tumšiem vakariem, kuri lēnām tomēr top gaišāki un tas priecē.
Murgs, ne nakts. Gulēju labi, ja stundu. Pirmo reizi ar prieku dzirdēju ieskanāmies modinātāju un arī piecēlos ar pirmo zvanu.
džīzas kraist.
labais mijas ar trako.
pārskaitīja naudiņu par Maķedonijas projektu.
Es jau biju paspējis aizmirst.
Prieks, kur to rodies.
Šķiet, ka jāpateicas ūdensrozei, ņēmu un zvanīju veikaliem, izskatās, ka esmu atradis riču raču. Normālu, kartona. Nevis plastmasas brīnumu, kuru redzēju vakar citā veikalā pie univ. Centrs.
kaut kas ar steigu jādara.. savādāk mans herz jau sāk mani norūpināt. jāsāk dzert Doppelherz :) vai arī vienkārši Rīgas melnais bik, lai normalizē asinsspiedienu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |